Lieldienu varoņi: Sīmanis PēterisParaugs

Jēzus Pēteri iepazina vairāk, uzturoties viņa mājās (Lūkas 4:38) un izārstējot viņa sievasmāti no drudža, kas bija bīstama slimība pirms pretsāpju līdzekļiem, antibiotikām un vakcīnām. Pētera mājas kļuva par sava veida pulcēšanās vietu, kad ziņas izplatījās visā Kapernaumā, un citi devās uz viņa mājām, izmisīgi meklējot dziedināšanu un cerību no šī jaunā rabīna.

Pēterim tas bija kas pilnīgi jauns. Pētera laikā aklie nekad neredzēja. Klibais nekad nestaigāja. Dēmoni nekad neizgāja.

Kādu dienu pēc tam, kad Pēteris atgriezās no neveiksmīga nakts zvejas brauciena, Jēzus atkal parādījās pludmalē, un sāka veidoties pūļi, kas vēlējās klausīties Viņa mācībā. Tāpēc Jēzus lūdza brāļus aizdot savu laivu, kur sēdēt un mācīt sanākušos ļaudis. Brāļu netīrā un smirdīgā laiva — tagad ir skatuve Dieva Dēlam. Kad pūlis izklīda, Jēzus mudināja vīrus dot tīkliem vēl vienu iespēju.

Svētie raksti liek domāt, ka šis padoms Pēteri satricināja, un mēs zinām, kāpēc. Ja amatieris pievēršas mūsu kompetences jomai, tas rada mūsos problēmas. Šie puiši pazina ezeru labāk nekā gandrīz jebkurš. Viņi labi zvejoja, visu mūžu bija pavadījuši pārvaldot straumes, noskaidrojot, kur pulcējas zivju bari un kad tieši jāmet tīkli un kad jāievelk. Tā bija viņu darīšana, iztika, dzīvesveids. Jēzus — Viņš ir labs brīnumiem un vēstījumiem, bet kāpēc Viņš iejaucas viņu biznesā? Pēteris to neteica, bet jūs zināt, ka iekšējais dialogs noritēja apmēram šādi: Jēzu, tu neko nezini par šo darbu. Es to daru visu savu dzīvi. Tā vienkārši nav laba diena. Mēs atgriezīsimies un saņemsim to rīt.

Tas, kas sekoja, bija brīnums. Tā bija Pētera turpmākās dzīves vīzija. Viņš bija tukšais tīkls, ko Dievs kādu dienu piepildīs ar garīgu spēku, lai Vasarsvētkos sludinātu tūkstošiem cilvēku, vadītu agrīno baznīcu un uzrakstītu divas iedvesmotas Bībeles kanona grāmatas.

Tas bija Pētera brīnums. Tukšs tīkls un tukšs ezers pēkšņi, neizskaidrojami pilns ar zivīm. Pēteris pazina jūru, bet Jēzus radījajūru.