Lieldienu varoņi: Sīmanis PēterisParaugs

Kad Jēzus satika Sīmani, viņš nebija mums pazīstamais Pēteris, svētais, kura vārdā nosaukti bērni, baznīcas un pilsētas. Viņš bija Sīmanis, un viņš īsti nemeklēja Jēzu. Tā vietā viņš bija aizņemts ar savu amatu kā komerciālais zvejnieks Ģeneceretes ezera krastā. Sīmanis un viņa brālis Andrejs bija daļa no zvejnieku grupas kopā ar citiem brāļiem Jēkabu un Jāni. Uzaugot Betsaidā, ziemeļrietumu krastā, Galilejas piekraste bija viss, ko brāļi pazina.

Pēc visa spriežot, Sīmanis Kapernaumā dzīvoja plaukstoši, pelnot iztiku nododot tirgū zivis, lai tās pārdotu uz vietas vai nosūtītu uz Damasku pa Romas lielceļu un eksportētu uz ostām visā Romas impērijā gar Vidusjūru. Viņam piederēja māja un viņš bija precējies (Lūkas 4:38–39). Neliekas, ka Sīmanis būtu bijis bagāts vai nabags, bet viņš pārvalda dzīvi diezgan labi. Tāpat kā lielākā daļa no mums: parasts cilvēks, parastā vietā, kas, pēc viņa domām, bija parasts laiks.

Jēzus lielāko daļu savas kalpošanas pavadīja Galilejā. Tie bija Viņa ļaudis: skarbi, zemes sāls un strādīgi. Galilejiešiem īpaši nerūpēja Jeruzālemes elites izsmalcinātie pārstāvji, un elite tos nicināja. Jēzus, Nācaretes dēls, padarīja Kapernaumu, Galilejas reģiona dienvidrietumu daļā, par savas darbības pamatvietu. Tāpat kā Dievs izvēlējās pazemīgu vietu — Betlēmi — Jēzus ienākšanai pasaulē, tā Amata Meistars izvēlējās būvēt Savu jauno kustību no rupjiem un skarbiem Galilejas ļaudīm. Tas nav tas, ko tu parasti pieņemtu darbā, ja veidotu kustību, kas satricinātu pasauli, bet Kristus bieži piesaistīja savus mācekļus no nomaļām vietām.

Mēs īsti nezinām, kad Jēzus ieradās pilsētā. Vai Viņš kādreiz pagāja garām Sīmanim tirgū vai sēdēja viņam blakus sinagogā? Ikdienas saskarsmē viņi nebūtu pamanījuši neko neparastu par šo galdnieku pilsētā. Jēzum virs galvas nebija oreola un uz Viņa seju vērstas bultas, kas ļautu cilvēkiem zināt, ka Viņš ir Dieva Dēls. Šķiet, ka Jēzus Pēteri aicināja pacietīgi, kritumos un kāpumos, kā šķiet, ka Viņš nāk pie mums visiem, saruna te, saruna tur. Taču nešaubies, ka “Debesu Mednieks”, kā to nosauca K. S. Lūiss (K.S.Lewia) un dzejnieks Frensiss Tompsons, neatlaidīgi tiecās pēc šī dzeloņainā galilejieša.