Lieldienu varoņi: Sīmanis PēterisParaugs

Nav iespējams izstāstīt Lieldienu stāstu, nerunājot par Pētera satricinošo noliegšanu.

Kā uzticīgs māceklis pēkšņi varēja vērsties pret Jēzu? Es domāju, lai to saprastu, mums tajā traģiskajā agrajā rītā jāiekāpj viņa sandalēs. Noliegšanas ainas tuvojas pēc ilgas un emocionāli nogurdinošas nedēļas beigām, kas sākās ar lielu prieku un solījumu.

Tas viss sāktos ar emocionālu kāpumu, kad Jēzus uzvaroši iejāj pilsētā uz ēzeļa un, palmas zarus vicinoši atbalstītāju pūļi, viņu apsveica kā ebreju karali. Jēzus piepildīja Caharijas pravietojumu par neparastu nākotnes ķēniņu, kurš Jeruzālemē iebrauks nevis karietē, bet gan pazemīgs uz nastu nesēja ēzeļa.

Dienām ritot, pieauga briesmu sajūta. Reliģisko līderu sazvērestības čuksti, slepenas shēmas, lai notvertu Jēzu un mācekļus. Droši vien Pēteri un citus mācekļus sarūgtināja tas, ka Jēzus, šķiet, neko nedarīja, lai mazinātu briesmas vai cīnītos pretī. Reizēm šķita, ka Jēzus saasināja šķelšanos, izdzenot no tempļa tirgotājus un naudas mainītājus, un paredzot, ka Hēroda lieliskā celtne, Izraēlas nacionālā lepnuma avots, ne tik tālā nākotnē tiks bez ceremonijām iznīcināta.

Tomēr viss sasniedza kulmināciju, kad Jēzus un mācekļi baudīja Pashā svētkus telpā, ko bija sagatavojuši Pēteris un Jānis. Tajā bija visi tipiskie Pashā maltītes elementi, izņemot to, ka Jēzus turpināja runāt par Savu gaidāmo arestu un nāvi no Viņa ienaidnieku rokām. Pēteris noteikti prātoja, kā gan valdnieks varēja valdīt, kad šķita tik samierinājies ar sagūstīšanas likteni? Bet Jēzus turpināja un pieminēja savu aiziešanu no viņiem un Dieva Gara sūtīšanu, kas viņus skumdināja un nedaudz saniknoja.

Pēteris bija atstājis visu un visu licis uz to, ka Jēzus ir apsolītais Mesija. Bet kā gan Mesija varēja ļaut sevi sagūstīt un nogalināt? Iekšēji Pēteris droši vien sevi nomierināja, ka neļaus tam notikt. Viņš cīnījās un atdotu savu dzīvību, lai aizsargātu savu Skolotāju. Taču šķita, ka Jēzus netērēja laiku, lai kliedētu Pētera maldus. Viņš drūmi paredzēja, ka visi mācekļi Viņu pametīs un viens pat Viņu nodos. Tas bija tā, it kā Viņš varētu redzēt Pētera dvēselē tā, kā Pēteris sevi neredzēja.