Lieldienu varoņi: Sīmanis PēterisParaugs

Es daudz domāju par tiem vienkāršajiem vārdiem, ko Andrejs teica tajā dienā. Mēs Viņu esam atraduši. Es domāju par savu tēvu, kurš dzirdēja šos vārdus no manas tantes, kura skatījās, kā evaņģēlists Billijs Grehems tos viņai teica televīzijā. Mans tēvs gāja pa šo ceju 1971. gadā Čikāgā un mainīja savas nemierīgās ģimenes trajektoriju. Es šodien esmu šeit un rakstu par Lieldienām, jo ​​mans tēvs dzirdēja šos vārdus un pateica tos jaunai ebreju meitenei, kura vēlāk kļūs par viņa sievu, māti, kura kādu dienu pateiks savam dēlam: Mēs esam Viņu atraduši.

Jānis sludināja. Andrejs klausījās. Jānis norādīja uz Jēzu. Andrejs atrada. Tā evaņģēlijs sasniedz tevi un tas sasniedz mani. Dievs mums sūta kādu: balsi radio, izmestu traktātu, neatlaidīgu draugu.

Sīmanis to nezināja, taču viņa dzīvesstāsts tika rakstīts pirms viņa dzimšanas. Tas sākās jūdžu attālajā mazajā Betlēmē pirms trīsdesmit gadiem, kad nabadzīgs galdnieks un viņa sieva dauzījās pie iebraucamās vietas durvīm, lūdzot vietu, kur laist pasaulē savu bērnu. Sīmaņa stāsts aizsākās, kad priesteris gados, vārdā Caharija, un viņa sieva Elizabete brīnumainā kārtā palika stāvoklī un dzemdēja bērnu, kas kļuva par pravieti. Jēzus, Jānis Kristītājs un Sīmanis saplūda nevis nejaušības vai likteņa dēļ, bet gan Dieva apslēptā nodoma dēļ. Laika piepildījums tuvojās jaunam zvejniekam to nenojaušot.

Un tieši tajā dienā, kad uzņēmējs un zvejnieks Sīmanis negribīgi sāka sekot, tad Jēzus vārdiem runājot, viņš kļuva par Pēteri, kas nozīmē “klints” (Mt. 16:18). Jā, lai tas, kurš bija jāvelk pie Jēzus, kļūtu par Dieva jaunās radīšanas kustības pilāru pasaulē un tiktu ierakstīts pestīšanas vēsturē kā viens no divpadsmit apustuļiem un uzrakstītu divas vēstules, kas nokļūs Svētajos Rakstos.

Jēzus tuvākie sekotāji, kuru uzdevums bija dibināt baznīcu, netika iesaukti no labākajām rabīnu skolām vai no izglītotu rakstu mācītāju vidus, vai Hēroda galma dižciltīgajiem, bet tika ņemti, tāpat kā daudzi Izraēla vadītāji, no parasto rindām. Šķiet, ka Dieva valstība dodas prom no varas vietām un virzās uz to, kas nav dzirdams, neredzamo un nekvalificēto. Galdnieks Karalis, kurš dzimis nabadzībā valdošās varas aizmugurē, meklē savus sekotājus starp tiem, kurus pasaule neredz.