Iegūt lietotniLieldienu varoņi: Sīmanis PēterisParaugs
Mēs nezinām, kur Pēteris devās pēc tam, kad noliedza Jēzu. Kamēr Jēzus mira, viņš neatradās krusta pakājē, kā Jānis un Jēzus māte Marija. Bet mēs zinām, ka viņš, visticamāk, mājās neatgriezās.
Mēs zinām, ka nākamās pāris dienas Pēterim noteikti bija visgrūtākās. Jēzus aizturēšanas naktī salauzts par savu izturēšanos un neziņā par to, kāda būs nākotne, Pēteris skatījās uz nenoteiktības bezdibeni. Valdnieks, kuram pēc viņa domām bija jāizveido Dieva valstību un jāgāž romiešus, sabruka aizlienētā kapā.
Protams, ja vien Viņš tas nebija.
Pētera svētdienas rīta bēdām punktu pielika pēkšņš sieviešu grupas apmeklējums, kura priekšgalā bija Marija Magdalēna un Marija, Jēzus māte. Viņas tik tikko spēja izrunāt vārdus. Viņu teiktais šķita traks. Nē, patiesībā tas bija traki. Pazudis Jēzus ķermenis? Tas bija neiespējami. Kaps tika apsargāts ar stingru romiešu apsardzi. Smags akmens aizzīmogoja ieeju. Ak, un ir šī mazā detaļa, ka miruši ķermeņi neceļas augšā. Bet sievietes to domāja nopietni. Un viņas nesa vēsti īpaši Pēterim. Marks pierakstījis ainu pie kapa, kur vīrietis, tērpies baltā tērpā, mudina Mariju: “Pastāsti mācekļiem un Pēterim” (Marka 16:7).
Un Pēterim. Šie divi vārdi lika Pēterim izberzt miegu no acīm un skriet uz alas pusi, par kuru, bagāts labdaris, Jāzeps no Arimatijas, samaksāja par Jēzus apglabāšanu. Kad Pēteris ieradās, viņš ieraudzīja to, ko sievietes tikko bija redzējušas: tukšu caurumu, noveltu akmeni un, kas ir visspilgtāk, Jēzus salocītās kapa drēbes.
Pētera stāsts sasniedz kulmināciju ainā, ko ataino Jānis: notikums pludmalē, kas gandrīz pilnīgi atbilst aprakstam, ko Lūka mums sniedz Pētera ceļojuma ar Jēzu sākumā. Tā nav kļūda, nav nejaušība, ka Meistars savus trīs gadus kopā ar Pēteri iegrāmato ar vienu un to pašu brīnumu: neauglīgu zvejas dienu, negribīgu tīklu mešanu, lai uzjautrinātu Jēzu, un laivu pilnu zivīm.
Kristus joprojām meklē cilvēku zvejniekus, tādus vadītajus, kuri klibo. Šeit mēs redzam Dieva nepārspējamo, vienvirziena mīlestību. Mēs Viņu pieviļam, bet Viņš mūs nepieviļ. Mēs aizmirstam Viņu, bet Viņš neaizmirst mūs. Mēs tiecamies pēc citām mīlestībām, bet Viņš ir uzticīgs.
Raksti
Par šo plānu
Pēteris bija parasts zvejnieks no Galilejas piekrastes, bet viņš bija Jēzus aicināts, un kļuva par klinti, uz kuras tika uzcelta baznīca. Viņš bija liecinieks krusta un tukšā kapa kardinālajam brīdim. Pievienojies autoram Danielam Dārlingam (Daniel Darling) šajā 10 dienu plānā, lai atklātu Sīmaņa Pētera dzīvi, savdabīgu personāžu, kurš nokļuvis Jēzus stāstā.
More
