Maleko 12
12
Ko te Talafakatuha o nā Nofolihi i te Tōvine
(Mat 21.33-46; Luk 20.9-19)
1Oi na kāmata ai kua akoako atu e Iehu ia tagata i nā talafakatuha: “Nae iei he tino na fano oi totō he tōvine e o ia. Kua ati fakatāmilo e ia he pa, ma keli he pū mo te fātānoa tatau fuāvine, ma fau he fale ke leoleo ai te tōvine. Oi na tuku ai e ia te tōvine ke lihi e ni nofolihi, kae kua fano i hana malaga ki hētahi atunuku.#Iha 5.1-2 2Kua pa ki te taimi e tau ai te tōvine, oi na uga ai e ia hētahi o ana kaukauna ki nā nofolihi, ke kaumai tona vāega o te helehelega. 3Kua puke e nā nofolihi te kaukauna, kua kini, ma na uga ai vē e aunoa ma he mea. 4Oi na toe uga ai e te tino e o ia te tōvine hētahi kaukauna; kua kini e nā tino nofolihi te kaukauna ki te ulu ma fai ki ei nā āmioga mātagā. 5Na toe uga e te tino e o ia te tōvine hētahi kaukauna, ma na tāmate foki e kilātou; ma vēnā foki oi fai e kilātou ki iētahi kaukauna e tokalahi, na kini iētahi kae tāmate iētahi. 6Ko toe tahi lava te tino koi totoe e mafai ke uga, ko tona ataliki fakapelepele. Mulimuli ake, oi na uga ai e ia tona ataliki ki nā nofolihi. Kua vē ake tana kupu, ‘E talitonu au ka amanakia e kilātou toku ataliki.’ 7Kae kua fakataufai nā nofolihi oi na lea vē ai tētahi ki tētahi, ‘Ko te ataliki tēnei o te tino e o ia te tōvine. Ōmamai tātou olo oi tāmate ma ko tona fenua ka kavea mo kitātou!’ 8Oi na puke ai e kilātou te ataliki, kua tāmate, ma togi ai tona tino ki fafo o te tōvine.”
9Kua fehili atu ia Iehu, “Heā nei ta te tino e o ia te tōvine ka fai? Ka hau nei oi tāmate nā nofolihi iēnā, ma tuku atu te tōvine ki iētahi tino. 10E hēki faitau nei koutou ki nā tuhituhiga paia e lea mai:
‘Ko te fatu na tīaki e nā faufale e hē aogā,
kua kavea ma fatu e pito hili ona tāua.
11Ko te mea tēnei na fai e te Aliki;
kai te mānaia i te kikila ki ei!’ ” #Hal 118.22-23
12Na taumafai nā takitaki Iutaia ke puke ia Iehu auā na kilātou hāfia, ko te talafakatuha tēnei na fai fakatatau kia te kilātou. Kae nae mātataku i te kaifenua, oi na tuku ai e kilātou ia Iehu kae kua olo kehe.
Ko te Fehili e Uiga ki te Totogi o nā Lāfoga
(Mat 22.15-22; Luk 20.20-26)
13Oi na uga atu ai ni tino o te kau Falehaio ma ni tino o te vāega e kau kia Helota, ke tau lamalama ia Iehu i ni fehili. 14Na lea vē atu kilātou kia Iehu, “Te Faiākoga, e iloa e kimātou ko koe e tautala i te meamoni, e aunoa ma he popole pe vēhea ake ia manatu o tagata. E hē kē amanakia he tino ona ko hona tūlaga, kae e akoako lava e koe te meamoni e uiga ki te finagalo o te Atua mo tagata. Lea mai ake, e fakataga i te tātou Tūlāfono ke totogi nā lāfoga kia Kaihala? E tatau nei ke totogi e kitātou pe hēai?”
15Kae kua hāfia e Iehu te lātou togafiti oi na tali vē atu ai ki ei, “Heā te tau lamalama ai koutou kia te au? Kaumai he tupe hiliva ke kikila au ki ei.”
16Kua fōki e kilātou te tupe hiliva kia Iehu, ma na fehili atu ai ia Iehu, “E o ai te ata ma te igoa e tuhi ai?”
Na tali mai kilātou, “E o Kaihala.”
17Oi na lea atu ai ia Iehu kia te kilātou, “Fakafoki lava la ia mea a Kaihala kia Kaihala, ma fakafoki ia mea a te Atua ki te Atua.”
Na ofo lele kilātou ki nā kupu iēnei a Iehu.
Ko te Fehili e Uiga ki te Toetū
(Mat 22.23-33; Luk 20.27-40)
18Oi na ōmamai ai ni tino Hatukaio nae lea ko nā tino kua oti ka hē toe tutū mai te oti, ma kua lea vē mai kia Iehu, #Gāl 23.8 19“Te Faiākoga, na tuhi e Mohe te tūlāfono tēnei mo kitātou: ‘Kāfai he tamāloa e iei hana āvaga e oti kae e hēai hana fānau, e tatau tona uho ke fakaipoipo ma te fafine kae ke maua ai he lā fānau e mafai ke takua e a tona uho kua oti.’ #Teu 25.5 20Nae iei he kau uho tama e toka fitu; na fakaipoipo te uho matua kae na oti kae hēki iei hana fānau. 21Oi na fakaipoipo ai te uho tona lua ki te fafine, kae na oti foki kae hēki iei hana fānau. Na vēnā foki te mea na tupu ki te uho tona tolu, 22ma vēnā foki ki iētahi o te kau uho e toka fitu: na fakaipoipo uma kilātou ki te fafine kae na hēki iei he fānau. Mulimuli ake, na oti ai foki te fafine. 23Kāfai la nā tino kua oti ka toe tutū mai i te aho o te toetū, ko ai te ka e ā ia te āvaga? Ko te toka fitu uma tēnei na fakaipoipo ki te fafine.”
24Na tali atu ia Iehu kia te kilātou, “Kai te hehē lele o koutou! E koutou iloa pe aiheā? E māfua ona e hē koutou iloa nā Tuhituhiga Paia ma te mālohi o te Atua. 25Auā kāfai nā tino kua oti e toe tutū mai te oti, ka vē kilātou ko nā āgelu i te lagi ma ka hē fakaipoipo kilātou. 26Kae vē la ki nā tino kua oti e toe fakatutū: e hēki faitau lele nei koutou ki te Tuhi a Mohe e tākua ai te lākau tālatala na mumū? E tūhia i kinā ko te Atua na vāgana vēnei kia Mohe, ‘Ko au ko te Atua o Apelaamo, te Atua o Ihaako, ma te Atua o Iakopo.’ #Eho 3.6 27Ko ia ko te Atua o tagataola, kae hē o tagata oti. Ko koutou e hehē lele!”
Ko te Fakatonuga e Hili te Tāua
(Mat 22.34-40; Luk 10.25-28)
28Nae i kinā he faiākoga o te Tūlāfono ma na ia lagona atu nā fetaliakiga nae fai. Kua iloa e ia te lelei o nā tali a Iehu ki nā fehili a te kau Hatukaio, oi na hōhō atu ai kia Iehu ma fehili vē atu ki ei, “Tēfea te fakatonuga e pito hili te tāua?”#Luk 10.25-28
29Na tali mai ia Iehu, “Ko te fakatonuga e pito hili te tāua, ko tēnei: ‘Fakalogo mai, Ihalaelu! Ko te Aliki to tātou Atua ko ia oioti lava te Aliki.#12.29 Ko te Aliki… lava te Aliki pe Ko te Aliki to tātou Atua, te Aliki e fokotahi#Teu 6.4-5 30Alofa ki te Aliki tō Atua ma tō loto kātoa, ma tō agaga kātoa, ma tō māfaufau kātoa, ma tō mālohi kātoa.’ 31Ko tona lua o fakatonuga e pito hili te tāua, ko tēnei: ‘Alofa ki tō tuākoi e vē ona alofa koe kia te koe lava.’ E hēai hētahi fakatonuga e hili atu te tāua i lo nā fakatonuga iēnei e lua.” #Lev 19.18
32Kua lea atu te faiākoga o te Tūlāfono kia Iehu, “E hako lelei lava koe, te Faiākoga. E hako lava tau lea mai, ko te Aliki ko ia oioti lava te Atua, e hēai hētahi atua kae nā ko ia lava oioti. #Teu 4.35 33E tatau koe ke alofa ki te Atua ma tō loto kātoa, ma tō māfaufau kātoa, ma tō mālohi kātoa, ma alofa ki tō tuākoi e vē ona alofa koe kia te koe lava. E hili atu te tāua o te uhitaki ki nā fakatonuga iēnei e lua, i lo te fai o nā tāulaga mū i nā manu ma iētahi itūkāiga tāulaga ki te Atua.” #Hoh 6.6
34Na hāfia e Iehu te poto o te tali kua kaumai, oi na toe vāgana atu ai kia te ia, “Ko koe kua hē mamao ma te Mālō o te Atua.”
I te umaga o nā kupu iēnei a Iehu, e hēki toe iei lele he tino na toe fia toa ke fai hana fehili kia te ia.
Ko te Fehili e Uiga ki te Mehia
(Mat 22.41-46; Luk 20.41-44)
35Ka koi akoako atu ia Iehu i loto o te Mālumalu, na fehili vē atu ai, “E vēhea ona lea nā faiākoga o te Tūlāfono ko he lāpuna o Tavita te ka kavea ma Mehia? 36Auā ko Tavita lava ia na fakaohofia e te Agaga Paia ke lea vē:
‘Ko te Aliki na vāgana ki toku Aliki:
Nofo i toku itū taumatau,
ke pa ki te taimi e tuku ai e au
nā fili o koe ki lalo o nā vae o koe.’ ”#Hal 110.1
37Ko Tavita lava te na lea ko te Mehia ko te “Aliki”; e vēhea la ona kavea he lāpuna o ia ma Mehia?
Kua Lapataki ia Iehu ke Fakaetēte i nā Faiākoga o te Tūlāfono
(Mat 23.1-36; Luk 20.45-47)
E tokalahi he kaifenua nae fakalogologo kia Iehu ma te fiafia. 38Ka koi akoako atu ia Iehu kia te kilātou, oi na vāgana atu ai, “Koutou ke fakaetēte i nā faiākoga o te Tūlāfono. E fiafia oi eva i o lātou kofuloloa ma fofou ke fakafeiloaki aloakia ake kilātou e tagata i te māketi. 39E filifili e kilātou nā nofoa fakapitoa i nā hūnako ma nā nofoa tāua i nā kaiga lalahi mo kilātou. 40E fakavalea e kilātou nā fafine kua oti a lātou tāne ma kaihohoa o lātou fale, ma e fakaloloa a lātou tatalo kae ke ōfo ai ia tagata. Ka hili lele atu te mamafa o te fakahalaga o kilātou!”
Ko te Tāulaga a te Fafine kua Oti Tana Tāne
(Luk 21.1-4)
41Kua nofo ia Iehu ki lalo e tafapili ki te puha tupe mo nā tāulaga mo te Mālumalu, kae kikila ki nā tino ma a lātou tupe nae tuku ki loto. E tokalahi nā tino maukoloa nae lalahi a lātou tupe nae tuku ki loto; 42oi na hau ai he fafine mativa kua oti tana tāne kua tuku ki loto ni tupe apamemea e lua, e tuha e maua ai he pene e fokotahi. 43Oi na fakamāopōpo mai e Iehu ona hoko, ma na vāgana atu ai ki ei vēnei, “E takutino atu e au kia te koutou, e hili atu te lahi o te fōaki a te fafine mativa tēnei kua oti tana tāne, i lo kilātou uma lele na fai a lātou tāulaga. 44Auā ko iētahi tino, ko a lātou tāulaga na fai i nā tupe totoe e lahi mai to lātou tamaokāiga; ka ko te fafine tēnei, e ui lava i tona mativa, kae na fōki uma lava nā tupe a ia nae ola ai.”
Currently Selected:
Maleko 12: TOKU
Highlight
Share
Compare
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Bible Society New Zealand Charitable Trust
