Tes Haujlwm 13
13
Npananpas Thiab Xaulaus Raug Xaiv Thiab Xa
1Pawg ntseeg uas nyob hauv lub nroog Ati-aukias muaj qeeleej yog cov xibhwb cev Vajtswv lus thiab qeeleej yog xibhwb, xwsli: Npananpas, Xime-oos (uas hu ua Dub), Lukius (uas yog neeg Kulenes), Mana-ees (uas nrog tus tswvxeev Helauj#13:1: Helauj: Helauj Antipas, tus kav lub xeev Kalilais (saib Lukas 3:1). lojhlob uake), thiab Xaulaus. 2Thaum lawv tabtom pehawm Vajtswv thiab ua kevcai yoo mov, Vaj Ntsujplig tus Dawbhuv hais rau lawv hais tias, “Nej ciali tsa Npananpas thiab Xaulaus nkawd rau Kuv, uas yog tsa ua tes haujlwm uas Kuv twb hu nkawd los ua lawm.”
3Tomqab lawv ua kevcai yoo mov thiab thov Vajtswv tag, lawv tsa tes rau saum nkawd thiab xa nkawd mus ua haujlwm.
Nyob Hauv Xaipas
4Vaj Ntsujplig tus Dawbhuv tau xa Npananpas thiab Xaulaus nkawd mus. Nkawd mus rau lub nroog Xelukias thiab caij nkoj mus rau tim lub povtxwv Xaipas. 5Thaum nkawd mus txog hauv lub nroog Xalamis, nkawd tau mus qhia Vajtswv Txojlus rau hauv cov Yudais tej tsev sablaj. Nkawd kuj muaj Yauhas Malakaus ua tes haujlwm no pab nkawd thiab.
6Lawv taug kev hla lub povtxwv ntawd mus ti nkaus rau Pafaus, lawv ntsib ib tug neeg Yudais uas txawj ua khawvkoob, hu ua Npa-Yexus, nws yog ib tug xibhwb cevlus cuav. 7Nws yog tus tswvxeev uas kav lub povtxwv Xaipas ntawd ib tug phoojywg. Tus tswvxeev ntawd hu ua Xawnkius Paulus, nws yog ib tug neeg ntse heev. Nws thiaj hu kom Npananpas thiab Xaulaus nkawd los cuag nws, rauqhov nws xav mloog Vajtswv Txojlus. 8Tiamsis tus yawg uas txawj ua khawvkoob (nws lub npe Kilis hu ua Elimas) ntawd tau tawmtsam Npananpas thiab Xaulaus nkawd, thiab nws nrhiav kev ua kom tus tswvxeev tsis txhob ntseeg Vajtswv Txojlus ntawd li.
9Thaum ntawd, Xaulaus uas muaj dua ib lub npe hu ua Paulus, puvnpo Vaj Ntsujplig tus Dawbhuv, nws ntsiantsoov tus yawg uas txawj ua khawvkoob, 10thiab hais tias, “Koj yog dab ntxwgnyoog tus tub! Koj ua yeebncuab rau txhua yam uas zoo. Koj puvnpo txhua yam kev phem uas yog kev dag-ntxias, koj yeej yuav tsis tseg qhov uas pheej muab Vajtswv txoj kev tseeb ntxeev ua kev dag li lov? 11Nimno tus Tswv yuav rautxim rau koj; koj yuav digmuag thiab tsis pom tus duab tshavntuj mus ib ntus.”
Tamsim ntawd txawm muaj ib yam zooli tauv huab uas tsaus nti los plooj nkaus Elimas ob lub qhovmuag, ces nws txawm xuas rau ub rau no nrhiav neeg tuav nws tes coj nws mus. 12Thaum tus tswvxeev pom tej ntawd, nws txawm ciali ntseeg; nws xav tsis thoob txog tej lus qhia uas hais txog tus Tswv.
Nyob Hauv Ati-aukias Hauv Tebchaws Pixidias
13Paulus thiab nws ob tug phoojywg caij nkoj ntawm lub nroog Pafaus mus txog lub nroog Pawnkas hauv tebchaws Pafilias, ces Yauhas Malakaus txawm ncaim nkawd rovqab mus rau lub nroog Yeluxalees lawm. 14Paulus thiab Npananpas sawvkev hauv Pawnkas mus txog pem lub nroog Ati-aukias uas nyob hauv tebchaws Pixidias. Hnub Xanpataus nkawd mus zaum hauv lub tsev sablaj. 15Tomqab uas nyeem Mauxes txoj Kevcai thiab tej lus uas cov xibhwb cev Vajtswv lus tau sau cia, cov neeg uas saib lub tsev sablaj txawm txib neeg mus hais rau nkawd hais tias, “Ob tug kwvtij, yog neb muaj lus hais txhawb sawvdaws lub zog, thov neb ciali hais.” 16Paulus txawm sawvtsees, co tes kom sawvdaws nyob twjywm, thiab hais tias:
“Cov kwvtij Yixalayees thiab Lwm Haivneeg uas hwm Vajtswv, nej ciali mloog kuv qhia! 17Cov Yixalayees tus Vajtswv tau xaiv peb cov yawgkoob thiab tau ua rau lawv haivneeg huamvam coob heev thaum lawv khiav mus nyob nram tebchaws Iziv uas yog nyob zooli cov neeg txawv tebchaws. Vajtswv coj lawv khiav tawm hauv tebchaws Iziv los ntawm Nws lub hwjchim loj kawg nkaus. #Khiav 1:7; Khiav 12:51 18Vajtswv ua siabntev#13:18: Vajtswv ua siabntev; tej phau ntawv qub uas xuas tes sau, muaj Vajtswv tsomkwm. rau lawv tau plaubcaug xyoo tom tiaj suabpuam. #Teev 14:34; 2Kev 1:31 19Vajtswv ua rau xya haivneeg uas nyob hauv lub tebchaws Kana-as puastsuaj tag huv tibsi, thiab Nws muab lub tebchaws ntawd ua cov Yixalayees ntiagtug. #2Kev 7:1; Yaus 14:1 20Txhua yam no siv sijhawm kwvlam li 450 xyoo.#13:20: Txhua yam no siv sijhawm kwvlam li 450 xyoo; lossis Kwvlam li 450 tomqab ntawd.
“Tomqab ntawd Vajtswv tau tsa cov thawjtswj los coj lawv los txog rau thaum tus xibhwb cev Vajtswv lus uas yog Xamuyees. #Cthj 2:16; 1Xamu 3:20 21Thaum lawv thov kom Vajtswv muab ib tug vajntxwv rau lawv, Vajtswv txawm muab Xa-us uas yog Khises tus tub los ua lawv tus vajntxwv tau plaubcaug xyoo; Khises yog xeem Npeeyamees. #1Xamu 8:5; 1Xamu 10:21 22Tomqab uas Vajtswv muab Xa-us rho tawm ntawm kev ua vajntxwv lawm, Vajtswv txawm tsa Daviv los ua lawv tus vajntxwv. Vajtswv hais txog Daviv hais tias, ‘Kuv pom Yexis tus tub Daviv yog ib tug uas ua haum Kuv lub siab, thiab yog ib tug uas yuav ua txhua yam rawsli uas Kuv xav kom nws ua.’ #1Xamu 13:14; 1Xamu 16:12; Nnkauj 89:20
23“Vajtswv tau tsa Yexus, uas yog Daviv cajces, los ua cov Yixalayees tus Cawmseej rawsli Vajtswv tau coglus tseg lawm. 24Uantej Yexus pib Nws tes haujlwm, Yauhas tau qhuabqhia rau cov neeg Yixalayees sawvdaws kom lawv tso lawv tej kev txhaum tseg thiab ua kevcai rausdej. #Malak 1:4; Lukas 3:33 25Thaum Yauhas ua nws tes haujlwm yuav tiav, nws hais rau sawvdaws hais tias, ‘Nej xav tias kuv yog leejtwg? Kuv tsis yog tus uas nej niajhnub tos. Nej ua tibzoo mloog nawb! Nws yog tus uas tseem tabtom lawv kuv qab los, txawm yog Nws txoj nyuag hlua khau xwb los kuv twb tsis tsimnyog daws li.’ #Yauh 1:20; Math 3:11; Malak 1:7; Lukas 3:16; Yauh 1:27
26“Cov kwvtij Yixalayees uas yog Anplahas cajces, thiab nej txhua tus uas yog Lwm Haivneeg uas hwm Vajtswv, txojlus uas yog txoj kev cawmdim no yog xa tuaj rau peb ntag! 27Cov neeg uas nyob hauv lub nroog Yeluxalees thiab lawv tej nomtswv tsis tau paub tias Yexus yog tus Cawmseej, thiab lawv tsis totaub cov xibhwb cev Vajtswv lus tej lus qhia uas tau muab nyeem nyob rau txhua hnub Xanpataus. Tiamsis qhov uas lawv txiavtxim rau Yexus ntawd twb yog lawv ua rau cov xibhwb uas cev Vajtswv lus tej lus qhia ntawd tiav. 28Txawm yog lawv yeej nrhiav tsis tau ib yam uas txaus raug lub txim tuag li los lawv tseem kom Philaj muab Nws tua povtseg. #Math 27:22-23; Malak 15:13-14; Lukas 23:21-23; Yauh 19:15
29“Tomqab lawv tau ua txhua yam tiav rawsli tej uas Vajtswv tej Lus tau hais txog Nws lawm, lawv muab Nws lub cev txo saum tus ntoo khaublig los thiab coj mus log rau hauv ib lub qhovntxa. #Math 27:57-61; Malak 15:42-47; Lukas 23:50-56; Yauh 19:38-42 30Tiamsis Vajtswv tau tsa Nws sawv hauv qhovtuag rovqab los, 31thiab Nws tau los tshwm rau cov neeg uas nrog Nws tuaj pem lub xeev Kalilais tuaj rau nram lub nroog Yeluxalees pom ntau zaug. Nimno lawv thiaj ua tau timkhawv txog Nws rau cov neeg Yixalayees. #Nnkauj 2:7-8 32-33Qhov uas wb tuaj ntawm no, yog wb coj Txoj Moo Zoo uas Vajtswv tau coglus tseg rau peb cov yawgkoob lawm hais tias Nws yuav ua, nimno Nws twb ua tiavlog rau peb cov uas yog lawv cov xeebntxwv lawm, qhov ntawd yog qhov uas Nws tsa Yexus sawv hauv qhovtuag rovqab los. Rawsli tau sau tseg rau hauv phau Ntawv Nkauj tshooj ob hais tias,
“ ‘Koj yog Kuv tus Tub;
hnubno Kuv dhau los ua Koj Txiv lawm.’
34Thiab qhov uas Vajtswv hais txog kev tsa Yexus sawv hauv qhovtuag rovqab los es lub cev yuav tsis lwj rau hauv qhovntxa li, Nws hais li no:
‘Kuv yuav foom tej koobhmoov uas dawbhuv thiab ruaj-khov rau nej
rawsli Kuv tau coglus tseg rau Daviv lawm.’ #Yaxaya 55:3 (LXX)
35Thiab Nws tseem hais nyob rau lwm nqe hais tias,
‘Koj yuav tsis cia Koj tus Tubtxib uas Ncajncees lub cev lwj rau hauv lub qhovntxa.’ #Nnkauj 16:10
36Rauqhov thaum Daviv tau ua tej haujlwm uas Vajtswv muab rau nws ua tiav lawm, ces nws txawm tuag lawm. Lawv coj nws mus log nrog nws cov yawgkoob, thiab nws lub cev lwj tag rau hauv qhovntxa lawm. 37Tiamsis Tus uas Vajtswv tsa sawv hauv qhovtuag rovqab los, Nws lub cev tsis lwj li. 38Cov kwvtij, nej yuavtsum paub tseeb hais tias zaj uas hais txog txoj kev zamtxim ntawd tau raug muab qhia rau nej los twb yog los ntawm Yexus ntag. 39Thiab nej yuavtsum paub tias txhua tus uas ntseeg Nws puavleej dim ntawm tej kev txhaum uas Mauxes txoj kevcai tsis muaj peevxwm daws tau. 40Yogli ntawd, nej yuavtsum ceevfaj kom tej uas cov xibhwb cev Vajtswv lus tau hais tseg lawd thiaj yuav tsis los raug nej:#13:40: Tej phau ntawv qub uas xuas tes sau, tsis muaj raug nej.
41‘Saib maj, nej cov uas saib tsis taus Vajtswv tej lus! Nej ciali xav tsis thoob thiab tuag mus!
Rauqhov Kuv yuav ua ib yam haujlwm nyob rau hauv nej tiam neej
yam ntawd yog yam uas nej yeej yuav tsis ntseeg,
txawm yog muaj neeg qhia rau nej los xij, nej yeej yuav tsis ntseeg li!’ ” #Henpl 1:5 (LXX)
42Thaum Paulus thiab Npananpas tabtom tawm hauv tsev sablaj mus, sawvdaws txawm thov hais tias hnub Xanpataus tomntej ntawd kom nkawd rovqab tuaj qhia txog zaj ntawd rau lawv ntxiv. 43Tomqab sawvdaws tawm ntawm lub tsev sablaj ntawd mus lawm, txawm muaj cov Yudais thiab Lwm Haivneeg uas tau kiavxeem los coj cov Yudais txoj kev ntseeg ntau leej raws Paulus thiab Npananpas nkawd mus. Nkawd nrog lawv tham thiab txhawb lawv zog kom lawv muab siab rau ua lawv lub neej nyob rau hauv Vajtswv txoj hmoovhlub.
44Thaum txog hnub Xanpataus tomntej, cov neeg uas nyob hauv lub nroog ntawd tuaj yuavluag tag tuaj mloog Vajtswv Txojlus. 45Thaum cov Yudais pom cov neeg coob-coob ntawd, lawv khib heev; lawv sibcav txog tej uas Paulus qhia thiab txobthuam nws. 46Tiamsis Paulus thiab Npananpas nkawd yimhuab muaj siab tawv qhia. Nkawd hais tias, “Wb yuavtsum xub qhia Vajtswv Txojlus rau nej uantej. Tiamsis vim nej tsis kam txais yuav thiab nej suav hais tias, nej tsis tsimnyog tau txojsia ntev dhawv mus ibtxhis, yogli ntawd, wb yuav tso nej tseg thiab mus qhia Lwm Haivneeg lawm. 47Rauqhov Vajtswv tau hais rau wb hais tias:
“ ‘Kuv tau tsa Koj ua qhov uas pomkev ci rau Lwm Haivneeg,
kom Koj thiaj coj tau txoj kev dim txim mus thoobplaws lub qabntuj no.’ ” #Yaxaya 42:6; 49:6
48Thaum Lwm Haivneeg hnov li ntawd, lawv zoosiab thiab qhuas tus Tswv txojlus heev; thiab cov neeg uas tau raug xaiv los tau txojsia ntev dhawv mus ibtxhis txawm los ntseeg.
49Tus Tswv txojlus txawm nrov-ncha mus thoobplaws cheebtsam ntawd. 50Tiamsis cov Yudais ua rau cov nomtswv uas tseemceeb hauv lub nroog thiab cov pojniam muaj meejmom siab uas yog Lwm Haivneeg uas hwm Vajtswv, tau kev ntxhovsiab. Cov Yudais ntawd txawm pib tsimtxom Npananpas thiab Paulus, thiab ntiab kom nkawd ciali tawm hauv cheebtsam ntawd mus. 51Nkawd txawm nchos tej hmoov av uas lo nkawd kotaw povtseg, uas yog ib qhov ua timkhawv tawmtsam lawv, ces nkawd txawm mus rau lub nroog Ikaunius lawm. #Math 10:14; Malak 6:11; Lukas 9:5; 10:11 52Cov ntseeg hauv lub nroog Ati-aukias tau puvnpo txoj kev zoosiab thiab puvnpo Vaj Ntsujplig tus Dawbhuv.
ទើបបានជ្រើសរើសហើយ៖
Tes Haujlwm 13: MWW2022
គំនូសចំណាំ
ចែករំលែក
ចម្លង

ចង់ឱ្យគំនូសពណ៌ដែលបានរក្សាទុករបស់អ្នក មាននៅលើគ្រប់ឧបករណ៍ទាំងអស់មែនទេ? ចុះឈ្មោះប្រើ ឬចុះឈ្មោះចូល
© 2022 United Bible Societies. All rights reserved.