Bible App logo
Search Icon

JEJU KƏ́ NGŌN̄ SIRAK 24

24
Makətūbə̄ kə́ nge kṵ mətá yā yá̰á̰ ndóō gə̄
Ɓōkə́n̄ kum kedə̄ tɔ̄ȳ
1Kum kedə̄ ɓōkə́ rɔ̄n nəkɔ́ tɔ̄ȳ ō,
ɔsə go̰n rɔ̄n dan gír deē yān gə̄ tə́ ō.
2Un najə̄ ɔr̄ dan ngé kán̄ naā gə̄ yā Nge Ndi dɔ rā̰ tə́ tə́ ō,
ɔsə go̰n rɔ̄n ta kum Tɔ́gə yān tə́ ō.
3M̄-teē i ta Nge Ndi dɔ rā̰ tə́ tə́ ō,
m-ūtə̄ gidə dɔ nang malang tītə̄ kə́ tuú tu beé ō.
4Kété ní m̄-ndi i dɔ rā̰ tə́ ō,
kōr̄ kāgə̄ mbang yāḿ ndi i dɔ kil̄ man̄ kə́ ra kə ngālāá ɓururu tə́ ō.
5M̄-njə̄rā dɔ nin̄ dɔ rā̰ kə dɔ nang kə́ gōr̄ gong tə́ #24.5 Dɔ nin̄ dɔ rā̰ kə dɔ nang kə́ gōr̄ gong: i ta dɔ rā̰ ń ɔdən̄ naā kə dɔ nangaá á gīr̄ gidə dɔ nang əla ta naā tə́ ní. kə kérə́ḿ ō,
m̄-njə̄rā gír bā bo kə́ ɗúú ngá̰ý tə́ ō.
6M-ṵ́ṵ ɓē dɔ bəngál bā bo gə̄ tə́ ō, dɔ dɔ nang malang tə́ kə taá ō,
dɔ gír de gə̄ malang tə́ ō, dɔ nápar de gə̄ malang tə́ ō.
7Nin̄ malang ní m̄-sāā lo kə́ yā ndi tū tə́ kɔrə̄ń koō dɔ dandə́ tə́:
i lo kə́ rá n kə m̄-ndi tū tə́ ní?
8Lo ń nuū tə́ nge kəndā yá̰a̰ malang adə̄m̄ ndūn,
nge ń rāām̄ ní ɔjəm̄ lo kə́ kadə̄ m̄-ndi tū tə́.
Ni ədam̄ na kə m̄-ndi ɓē Jakob,
ādə̄ lo yāí i dɔ nang yā Israel tə́.
9Kété pá tá kadə̄ Nə́ɓā rāā yá̰a̰ malang ní rāām̄ kɔ̄ɔ́ ō,
m-ā m̄-ndi i kə dɔ ɓāl̄ gə̄ ɓāl̄ gə̄ ō.
10M̄-ra m̄-rāā kəla kem Kújə́ kə́ táĺ tə́ ta kum nge ndi dɔ rā̰ tə́ tə́.
I beē n m̄-ndiń dɔ mbal̄ Siyo̰ tə́ ní.
11Kɔ́ɔ̄ɓē rāā adə̄ m-ɔ̄r̄ koō kem ɓē ń nelə̄n ngá̰ý tə́ ní,
adə̄ m-ṵ́ṵ ɓē i Jerusalem. 12M-ə́la ngəraḿ rɔ̄ gír de gə̄ kə́ rīdə́ ɓār̄ ngá̰ý tə́ ō,
m̄-ndi i ɓēé loḿ dɔ nang yā Kɔ́ɔ̄ɓē tə́ ō.
13M̄-tɔgə dɔ nang ní tə́ tītə̄ kāgə̄ sédər kə́ Libā̰a̰ beé ō,
tītə̄ kāgə̄ sipəres kə́ ra dɔ mbal̄ Hermo̰ tə́ beé ō,
14tītə̄ kāgə̄ túmbur kə́ ra kadə dang kə́ En-gedi tə́ beé ō,
aláa tītə̄ ngōn̄ kāgə̄ loriyēe kə́ Jeriko tə́ kə́ hútə̄n kərē gus gus beé ō,
m̄-tɔgə tītə̄ kāgə̄ olibə kə́ majə ngá̰ý kə́ ra kum kubə tə́ beé ō,
tītə̄ kāgə̄ pəlatan kə́ ngāl̄ ngá̰ý beé ō.
15M̄-rāā adə̄ sēēḿ kə́ otə taā lo tītə̄ sēē kāgə̄ kanel ō, kāgə̄ bóm ō,
kāgə̄ míŕ kə́ majə ō,
tītə̄ sēē kāgə̄ galbanɔ̄m ō, onikəs ō, əstákətə ō,
tītə̄ saa ndujə̄ nūū kāgə̄ kə́ otə majə kə́ kem kújə ndi Nə́ɓā tə́ beē ō.
16Ta jīḿ gə̄ tɔ̄ɔ̄n̄ tītə̄ ta jī kāgə̄ tērēbéntə beé ō,
ta jīḿ gə̄ ní ton̄ ro̰ ngá̰ý ō, majən̄ ngá̰ý ō.
17M̄-to tītə̄ kāgə̄ nduú kə́ ta jīn gə̄ majən̄ ngá̰ý beē,
hútə̄ḿ gə̄ a a̰nə̄n̄ ngá̰ý ō, i kan̄ kə́ majə gə̄ ō.#24.17 Kem makətūbə̄ kə́ ngá̰ý gə̄ tə́ ní, kəlān kə́ nge kṵ kutə gidə i sɔ́sɔ́ gətóo tū tə́.
19Sḭḭ̄ gə̄ ń ī-gḛymī ní, ī-reēī kə̄ rɔ̄ḿ tə́ ō,
ə́saī kanə́ḿ gə̄ ādə̄ ndān̄sí ō.
20Tɔdɔ̄ gír̄ dɔḿ mā tə́ i yá̰á̰ kə́ nel̄ tɔȳ yibə̄ tejə ō,
kəngeḿ mā i yá̰á̰ kə́ nel̄ tɔȳ kənge mbar̄ tejə ō.
21Ngé gə̄ ń əsan̄ mbarāḿ ní, ɓōō a rāādə́ ɓáý ō,
ngé gə̄ ń ṵṵn̄ yibə̄ḿ tītə̄ lo ka̰ȳ man̄ beé ní, kəndā a rāādə́ ɓáý ō.
22Deē ń oō najə̄ yāḿ ní rɔ̄n a sɔlə̄n aĺ ō,
ngé rāā kəla seḿ gə̄ a rāān̄ majaĺ tṵ aĺ ō.
Kum kedə̄ yā Nə́ɓā ō, ndū najə̄ yān ō
23Yá̰a̰ gə̄ ń nuū malang i makətūbə̄ madə̄ naā yā Nge Ndi dɔ rā̰ tə́,
adə̄ i ndū najə̄ ń Moyijə ndang adə̄jí ní,
yā kadə̄ tél i yá̰a̰ ndəbā yā ngé kán̄ naā gə̄ yā Jakob. #24.23 Kem makətūbə̄ kə́ ngá̰ý gə̄ tə́ ní, kəlān kə́ nge kṵ kutə jōó gidə sɔ́ gətóo tū tə́.
25I ndū najə̄ n i nge rāā kadə̄ kum kedə̄ i ngá̰ý tītə̄ bā Piso̰ kə́ taā lo beé ní ō,
tītə̄ bā Tigər kə́ taā lo dan yā kan̄ kāgə̄ kə́ kijə gə̄ tə́ beé ní ō.
26I ni n i nge rāā kadə̄ kur̄ dɔ deē ger̄ yá̰á̰ ngá̰ý tītə̄ bā Opəratə kə́ taā lo beé ní ō,
tītə̄ bā Jurdḛ kə́ taā lo kem ndɔ̄ gə̄ kə́ de gə̄ a sāānəń kōō gə̄ tə́ beé ní ō.
27Ni adə̄ yá̰á̰ ndóō ngá̰ý tītə̄ bā Nil kə́ ḭḭ ngá̰ý beē ō,
tītə̄ bā Gihōn kə́ ḭḭ ngá̰ý kem ndɔ̄ gə̄ kə́ de gə̄ a tə́jānəń kan̄ nduú gə̄ tə́ beē ō.
28Deē kə́ ta kəga dɔ ger̄ ndū najə̄ təgā aĺ ō,
deē kə́ gō gogə́ a ɔdə ngó̰nən aĺ bátə́ ō.
29Tām̄ gír̄ yān laa tɔȳ bā bo ō,
yá̰a̰ gə̄ ń ɔjə rāādə́ ní, kumdə́ ɗúu tɔȳ bəlo kə́ bo kə́ gír bā bo tə́ ō.
30Ba mā ɓáa m̄-to i tītə̄ bəlo kə́ ndēr̄ kaw̄ń bāá, yā kadə̄ man̄ kə́ bāá aw̄ kemeé beē,
aláa m̄-to i tītə̄ bəlo kə́ ndēr̄ kadə̄ man̄ aw̄ń kem ndɔrɔ́ beē.
31M-ɔ̄r̄ najə̄ kə rɔ̄ḿ m-ə́da na: M-ā m̄-rāā kadə̄ man̄ aw̄ kem ndɔr̄ yāḿ kə́ ɓālāá tə́,
m-ā m̄-rāā kadə̄ man̄ i ngá̰ý kem ndɔr̄ mu yāḿ kə́ kadə̄ hútə̄n majə lo tə́.
Anī bəlo yāḿ kə́ ndēr̄ kadə̄ man̄ aw̄ kemeé ní tél i bā ō,
bā yāḿ ní tél i bā bo ō.
32M-ā m̄-rāā kadə̄ yá̰á̰ ndóō yāḿ ndə́lē tītə̄ loo kə́ ta gír lo tə́ kə́ atə wororo beé ō,
m-ā m̄-rāā kadə̄ lo yān kə́ unjə̄ kow unjə̄ téē kə̄ lo gə̄ tə́ sa̰y ō.
33M-ā m̄-rāā kadə̄ yá̰á̰ ndóō aw̄ kə̄ lo gə̄ tə́, tītə̄ najə̄ kɔr̄ ngé koō taa gə̄ beé.
M-ā m-ə́ya̰n yā kadə̄ de gə̄ malang ń a reēn̄ gogə́ ní.
34Á̰a̰ī, m-á̰á̰ tápə̄ i najə̄ yāḿ mə̄kɔ́ tə́ ngóy alé,
banī i tām̄ yā de gə̄ malang ń a sāān̄ kum kedə̄ ní tə́.

Highlight

Copy

Compare

Share

None

Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in