Maleko 14
14
Kua Lama ia Iehu ke Tāmate
(Mat 26.1-5; Luk 22.1, 2; Ioa 11.45-53)
1Kua toe lua nei ia aho ki te Fakamanatuga o te Pāheka ma o te Falaoa Hē Fakafefetea. Ko nā ohitāulaga pule ma nā faiākoga o te Tūlāfono, kua hākilikili ki he auala ke puke munimuni ai ia Iehu ke tāmate. #Eho 12.1-27 2Kua lea vē kilātou, “E hē tatau ke fai e kitātou te mea tēnei i te taimi o te Pāheka, auā e i na ka fakatupu ai he vevehitū lahi o tagata.”
Kua Fakauku ia Iehu i Petania
(Mat 26.6-13; Ioa 12.1-8)
3Ko Iehu nae i Petania i te fale o Himona, he tamāloa nae maua i he tauale kino o te kili. Ka koi kai ia Iehu kae kua hau kia te ia he fafine ma he fagu alapaha e tumu i nā lolo manogi taugatā pe ko te nata mamā. Na tatake e te fafine te fagu ma na liligi ai te lolo manogi ki te ulu o Iehu. #Luk 7.37-38 4Ko iētahi tino nae i kinā kua feita lele ma na lea vē atu ai tētahi ki tētahi, “Heā nei te kua fakamāumau ai nā lolo manogi? 5Moinei ake na kave oi fakatau atu, na maua mai he tupe e hili atu i te toluhelau tēnali#14.5 tēnali kikila ki te 6.37 ma kave ai te tupe mā nā tino mātitiva!” Oi na fāitio lahi lele ai kilātou ki te fafine.
6Kae kua vāgana atu ia Iehu, “Tuku vē te fafine! Heā te fakalavelave ai koutou kia te ia? Kua fai e ia kia te au he mea e gali ma mānaia. 7Auā ka iei pea lava nā tino mātitiva ma koutou, ma mafai ke fehoahoani koutou ki ei i ho he taimi; kae ka hē iei pea lava au ma koutou. #Teu 15.11 8Kua fai e te fafine te mea e ia mafaia; kua fakauku fakatō e ia toku tino mo te tanuga. 9E takutino atu e au kia te koutou, ho he mea lava e tālaki ai te tala lelei tēnei i te lalolagi kātoa, ko te mea na fai e te fafine, ka fakailoa ki tagata ke manatua ai pea lava ia.”
Kua Malie ia Iuta ke Fakalata e Ia ia Iehu
(Mat 26.14-16; Luk 22.3-6)
10Oi na fano ai ia Iuta te Ihikaliota, ko he tino o te kau hoko e toka hefulu lua, ki nā ohitāulaga pule ma lea ki ei e ia mafaia oi fakalata ia Iehu, kae ke mafai ai oi puke e kilātou. 11Na fiafia lele nā ohitāulaga pule i te kilātou lagonaga o te mea kua lea ake ai ia Iuta. Na fai ai te lātou folafolaga ka kilātou totogia ia Iuta i ni tupe. Ma na kāmata ai loa oi tautuku e Iuta he avanoa, ke ia tukulima atua ai ia Iehu kia te kilātou.
Kua Kakai ia Iehu ma Ona Hoko i te Kaiga o te Pāheka
(Mat 26.17-25; Luk 22.7-14, 21-23; Ioa 13.21-30)
12I te aho muamua o te Kaiga Fakamanatu o te Falaoa Hē Fakafefetea, ko te aho ia e tāmate ai nā punuāmāmoe mo te Pāheka, na fehili vē atu ai te kau hoko kia Iehu, “Ko fea te fofou koe ke hāuni ai e kimātou te kaiga o te Pāheka mo koe?”
13Oi na uga ai e Iehu nā hoko e toka lua ma te fakatonuga e vēnei, “Olo ki te kakai, ma ka fetaui koulua ma he tamāloa e amoa he hiā vai. Olo oi mulimuli ki ei ke pa ki loto o te fale e fano ki ei, 14oi lea ai ki te tino e o ia te fale: ‘Lea mai te Faiākoga, Tēfea te potu ka kakai ai oku hoko ma au i te kaiga o te Pāheka?’ 15Ka fakahino atu e ia kia te koulua he potu lahi i te falealuga, kua iei nā meāfale ma kua tapena, hāuni i kinā nā mea uma mo kitātou.”
16Oi na olo ai loa nā hoko ki te kakai, ma na ki lā maua atu nā mea uma lele e vē lava ona lea ake ai ia Iehu; ma na hāuni ai loa e kilāua te kaiga o te Pāheka.
17Kua pa ki te pō, oi na ōmamai ai ia Iehu fakatahi ma ona hoko e toka hefulu lua. 18Ka koi kakai kilātou i te laulau, kae kua vāgana atu ia Iehu, “E takutino atu e au kia te koutou, e iei te tino o koutou ka ia fakalatagia au—he tino e kakai fakatahi ma au.”#Hal 41.9
19Na lagona e te kau hoko te fakanoanoa oi na kāmata ai oi fehili tau toka tahi kilātou kia Iehu vēnei, “E hē ko au ni, te lea ai koe?”
20Na tali atu ia Iehu, “Ko he tino lava o te toka hefulu lua o koutou; ko te tino e lolō tana falaoa ki loto o te ipu fakatahi ma au. 21Auā ko te Ataliki o te Tagata e oti lava e vē ona lea mai ai nā Tuhituhiga Paia, kae heāloa la te tino e fakalata e ia te Ataliki o te Tagata! Na hili lele atu mo te tino tēnā, moinei ake na hēki fānau mai ki te lalolagi!”
Ko te Kaiga a te Aliki
(Mat 26.26-30; Luk 22.14-20; 1 Kol 11.23-25)
22Ka koi kakai kilātou, oi na tago ai ia Iehu ki he falaoa, kua fakafetai ki te Atua, ma na tavaevae ai ma fōki ki ona hoko ma na vāgana atu ai ki ei, “Puke mai ki ei, ko toku tino tēnei.”
23Oi na tago ai ki he ipu, kua fakafetai ki te Atua, oi na fōki ai kia te kilātou; ma na feinu uma ai kilātou ki ei. 24Ma na vāgana atu ai ia Iehu, “Ko toku toto tēnei e fakamau fakailoga ai te feagaiga a te Atua, ka fakamaligi mo nā tino e tokalahi.#Eho 24.8; Iel 31.31-34 25E lea atu au kia te koutou, ka hē toe inu lele au ki te uaina tēnei, heiloga kua pa ki te aho e inu ai au i te uaina fōu, i te Mālō o te Atua.”
26Oi na uhu ai e kilātou he pehe e viviki ai ki te Atua, ma na olo ai loa ki te Mauga o Olive.
Kua Vavalo e Iehu te Fakafiti a Petelu
(Mat 26.31-35; Luk 22.31-34; Ioa 13.36-38)
27Kua vāgana atu ia Iehu kia te kilātou, “Ko koutou uma lele ka hōhola kehe kae tīaki au, auā e leamai te tuhituhiga paia, ‘Ka tāmate e te Atua te leoleomāmoe, ma ko nā māmoe uma ka takape.’#Hkl 13.7 28Kae kāfai e uma te toe fakatu o oku mai te oti, ko au ka muamua atu ia te koutou ki Kalilaia.”#Mat 28.16
29Na tali atu ia Petelu, “E hē kō tīakia lele koe, e tuha lava pe hōhola kehe uma tētahi vāega!”
30Na vāgana atu ai ia Iehu kia Petelu, “E takutino atu e au kia te koe, ka ko hēki vivini fakalua te moa i te pō nei, ka kua fakafiti fakatolu koe e hē kē iloa au.”
31Kae na fakaātili ai te tali mālohi mai o Petelu vēia, “E hē mafai au ke lea vēnā, e tuha lava pe kāfai e oti ai au fakatahi ma koe!”
Ma na lea vēnā foki iētahi o te kau hoko.
Kua Tatalo ia Iehu i Ketehemane
(Mat 26.36-46; Luk 22.39-46)
32Kua taunuku atu kilātou ki he koga e igoa ko Ketehemane, oi na vāgana atu ai ia Iehu ki ona hoko, “Nonofo i kinei kae ke tatalo au.” 33Na kave e ia ia Petelu, Iakopo, ma Ioane, kua olo ma ia. Na lagona e ia te fakanoanoa lahi ma te fakaātu. 34Ma na vāgana atu ai ia kia te kilātou, “Ko au e vē he tino kā mate i te fakanoanoa lahi o toku loto. Nonofo i kinei ma tautuku.”
35Na hēleka mālie atu ia Iehu ki mua, oi na fakapakū ai ki te kelekele ma tatalo, ke nahe pa ia ki te taimi o puapuagā, pe kāfai e mafai. 36Na tatalo vē ia “Te Tamana, toku Tamana!” E hēai he mea fokotahi e hē kē mafaia. Kave kehe kō te ipu tēnei o puapuagā ia te au. Kae nahe faia toku loto, kae fai tō finagalo.
37Oi na toe liliu ai ia Iehu ki ona hoko e toka tolu, ma na ia maua atu e momoe. Oi na vāgana atu ai ia kia Petelu, “Himona, ko koe e moe? E hē kē lavā lele oi ala i he itūlā lava e fokotahi?” 38Ma na lea vē atu ai ia kia te kilātou, “Tautuku lelei ma tatalo ke nahe maua koutou i ni fakaohōhoga; ko te loto e fofou ki ei, ka ko te tino kua vāivai.”
39Na toe fano foki ia Iehu oi tatalo, ma na fakaaogā e ia nā kupu na tatalo ai muamua. 40Kua toe liliu ia Iehu ki ona hoko, ma na ia maua atu e momoe; kua hē mafai lava ke pupula o lātou mata i te fia momoea. Ma kua hē kilātou iloa pe ka vēhea ake he lātou tala kia te ia.
41I te toe liliu maiga o Iehu ki ona hoko, ko te fakatolu tēnei o taimi, oi na lea vē atu ai kia te kilātou, “Ko koutou koi momoe lava ma mālōlō? Kua lava tēnā! Kua pa mai te itūlā; ko te Ataliki o te Tagata e tukulima atu nei ki te pule a tagata agahala. 42Tutū mai loa ki luga keina tātou olo. Kikila atu, kua i kinei te tino e ia fakalatā au!”
Kua Puke Fakapāgotā ia Iehu
(Mat 26.47-56; Luk 22.47-53; Ioa 18.3-12)
43Ka koi tautala atu ia Iehu, kae pa mai ia Iuta, tētahi o te kau hoko e toka hefulu lua. Na ōmamai fakatahi ma he kaifenua o tagata ma nā pelu ma nā pōvai, na uga mai e nā ohitāulaga pule, nā faiākoga o te Tūlāfono ma te kau toeaina. 44Oi na fakatonu ai nā tino e tē ka fakalata e ia ia Iehu, kua lea vē atu ia kia te kilātou, “Ko te tino e hogi au ki ei, ko ia tēnā e hakili e koutou; puke fakapāgotā oi kave ai ma leoleo fakalelei.”
45Na pa mai lava ia Iuta oi na fano ai loa kia Iehu ma lea vē atu ki ei, “Te Faiākoga!” ma na hogi atu ai ki ei. 46Oi na puke ai e kilātou ia Iehu. 47Kae na heki ake te pelu a hētahi o nā tino nae tutū i kinā, ma ta ai e ia hētahi o kaukauna a te Ulu Ohitāulaga, ma na motu ai tona taliga. 48Oi na vāgana atu ai ia Iehu kia te kilātou, “Ko au nei he tino kaihohoa kua ōmamai ai koutou ma nā pelu ma nā pōvai oi puke au? 49I aho uma ko au e fakatahi ma koutou i loto o te Mālumalu ma akoako atu e au ia tagata, kae e hēki koutou pukea au i kinā. Kae e fakatāunuku lava nā mea kua tūhia i nā Tuhituhiga Paia.”
50Oi na tīaki ai ia Iehu e te kau hoko uma kae kua fetutuli kehe.
51Nae iei he taumalo nae taumulimuli kia Iehu; ma nae hēai ni ona kofu vaganā ai he kie lino nae tāpulupulu ai. Na taumafai te vāega na pukea ia Iehu ke puke e kilātou, 52kae na vili telenoa te taumalo kae tīaki tona kie.
Kua Kave ia Iehu ki Mua o te Taupulega
(Mat 26.57-68; Luk 22.54, 55, 63-71; Ioa 18.13, 14, 19-24)
53Oi na kave ai ia Iehu ki te fale o te Ulu Ohitāulaga. Ko kinā kua fakapotopoto uma ai nā ohitāulaga pule, te kau toeaina, ma nā faiākoga o te Tūlāfono. 54Ko Petelu na taumulimuli mamao atu i tua ma na fano ai ki loto o te lōtoā o te fale o te Ulu Ohitāulaga. I kinā na nofo ai ki lalo fakatahi ma nā leoleo o te Mālumalu, ke fakamāfanafana i tafa o te afi. 55Na taumafai nā ohitāulaga pule ma te Taupulega kātoa, ke hakili ni molimau pepelo ke mōlia ai ia Iehu, kae ke mafai ai ke tāmate e kilātou; kae e hēki kilātou maua he mea. 56E tokalahi nā tino na fai a lātou molimau pepelo fakatatau kia Iehu, kae ko a lātou mau nae kehekehe ma na hēki mafai ke tutuha.
57Oi na tutū ai ki luga ni tamāloa oi fai te lātou fakamatalaga pepelo vēnei e uiga kia Iehu: 58“Na kimātou lagona i te leaga vē o te tagata tēnā, ‘Ka talepe e au ki lalo te Mālumalu tēnei na fau i lima o tagata ma toe fakatū ai he Mālumalu e hēki faua i lima o tagata, kāfai e teka nā aho e tolu.’ ” #Ioa 2.19 59Kae na hēki mafai lele e nā tino iēnei oi fakatutuha a lātou fakamatalaga.
60Oi na tū ai ki luga te Ulu Ohitāulaga i mua o kilātou uma, ma na fehili vē atu ai kia Iehu, “E hēai lele hau tali e fai? E hē kē lagona atu te mōliaga a nā tino kua fai e uiga kia te koe?”
61Kae ko Iehu na hēki kīkī lele pe na tali atu ki ei. Oi na toe fehili atu ai kia te ia te Ulu Ohitāulaga, “Ko koe moni ko te Mehia, te Ataliki o te Atua Mamalu?”
62“Ko au,” na tali mai ia Iehu, “ma ka kitea e koutou uma te Ataliki o te Tagata, e nofo i te itū taumatau o te Atua Mālohihilihili, ma e hau ma nā ao o te lagi!” #Tan 7.13
63Oi na hae ai e te Ulu Ohitāulaga ona kofu ma na lea vē atu ai, “Heā te toe fofou ai kitātou ki ni molimau? 64Kua fakalogo uma koutou ki ana kupu fāifai ki te Atua. Heā he koutou tonu?”
Ma na tonu ai ia te kilātou uma ko Iehu kua hala ma kua tatau ke tāmate. #Lev 24.16
65Ko iētahi o kilātou kua kāmata oi tūfeanu kia Iehu, ma na nonoa ai e kilātou ona mata ma kini i o lātou lima, ma na lea vē ki ei, “E kē iloa la pe na hei tukia koe?” Oi na kave ai ia Iehu e nā leoleo oi kini.
Kua Fakafiti ia Petelu e hē Ia Iloa ia Iehu
(Mat 26.69-75; Luk 22.56-62; Ioa 18.15-18, 25-27)
66Koi nofo ia Petelu i loto o te lōtoā kae havali ake he kaukauna fafine a te Ulu Ohitāulaga. 67Na ia kitea atu ia Petelu e fakamāfanafana mai i te afi, oi na kikila hako ai ki ei ma lea vē atu, “Ko koe foki tētahi tino nae iei fakatahi ma Iehu te Nahaleta.”
68Kae na fakafiti ia Petelu ma lea vē atu, “Ko au e hē mālamalama i te mea e lea mai ai koe,” ma na havali ai ki te gutu faitotoka. I te taimi lava tēnā, na vivini ai te moa.#14.68 Ko iētahi tuhituhiga e hē i loto ai te I te taimi lava tēnā, na vivini ai te moa
69Na kitea atu e te kaukauna fafine ia Petelu, oi na kāmata ai kua lea vē atu ki nā tino nae tutū i kinā, “Ko tētahi tino tēia o te kāuga tēnei!” 70Kae na toe fakafiti foki ia Petelu.
Kua mataloa mālie, oi na toe lea vē atu ai nā tino kia Petelu, “E hako lava ko koe he tino o te kāuga tēia, auā ko koe foki he tino Kalilaia.”
71Ma na lea atu ai ia Petelu, “E tautō atu au ko te mea e lea atu ai au e moni. Ke fakahala au e te Atua kāfai au e hē tautala i te meamoni! E hē kō iloa te tino tēnā e lea ai koutou.”
72I te taimi lava tēnā, na vivini fakalua ai te moa, ma na manatua ai loa e Petelu te kupu a Iehu na fai ake kia te ia, “Ka ko hēki vivini fakalua te moa ka kua fakafiti fakatolu koe e hē kē iloa au.” Oi na kāmata ai kua tagi.
Currently Selected:
Maleko 14: TOKU
Highlight
Share
Compare
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Bible Society New Zealand Charitable Trust
