Luka 9
9
Kua Uga atu e Iehu Ona Hoko e toka Hefululua ke Tālaki
(Mat 10.5-15; Mlk 6.7-13)
1Kua fakapotopoto mai e Iehu ona hoko e toka hefulu lua, ma na tuku atu ai e ia kia te kilātou te mana ma te pule ke tuli ai ki fafo nā tēmoni uma, ma ke fakamālōlō ai nā tauale. 2Oi na uga atu ai e ia kilātou ke tālaki e uiga ki te Mālō o te Atua, ma fakamālōlō nā tino tauāle, 3ka kua uma ai te lea vēnei atu kia te kilātou, “Nahe kavea e koutou he mea e fokotahi i te koutou malaga: nahe kavea he tokotoko, he taga, he meakai, he tupe, pe ko he kofutino fakaleoleo.#Luk 10.4-11 4Ko fea lava e talia ai koutou, nonofo i te fale tēnā ke pa ki te taimi e toe olo kehe ai koutou mai te kakai tēnā; 5ma ko fea lava e hē talia ai koutou e tagata, olo kehe ma te kakai tēnā ma lūlū kehe te pefu mai outou vae, ke fai ma fakailoga ke kilātou iloa ai te ikuga ka pa kilātou ki ei.” #Gāl 13.51
6Oi na olo ai nā hoko, kua kui atu i nā tamā kakai uma, ma tālaki atu te Tala Lelei, ma fakamālōlō ia tagata i nā koga uma lele.
Kua Fakahētonu te Māfaufau o Helota
(Mat 14.1-12; Mlk 6.14-29)
7I te lagonaga e Helota te tupu o Kalilaia e uiga ki nā mea uma iēnei kua tutupu, oi na fakahētonu lele ai tona māfaufau, ona na lea ni tino ko Ioane te Papatiho kua toe ola mai. #Mat 16.14; Mlk 8.28; Luk 9.19 8Ko iētahi tino na lea ko Elia kua hau, kae ko iētahi na lea ko hētahi o nā pelofeta i nā aho kua leva, kua toe ola mai. 9Na lea vē atu ai ia Helota, “Na kō fakatonua ke tipi kehe te ulu o Ioane; kae ko ai te tino tēnei kua fakalogo atu au e ia faia nā mea iēnei?” Oi na taumafai ai lava ia Helota ke feiloaki kilāua ma Iehu.
Kua Fafaga e Iehu he toka Lima Afe
(Mat 14.13-21; Mlk 6.30-44; Ioa 6.1-14)
10I te toe foki maiga o te kau apohitolo, na taku ai e kilātou kia Iehu nā mea uma na fai e kilātou. Oi na kave ai e ia kilātou, kua olo nā ko kilātou ki te kakai ko Petehaita. 11I te lagonaga e nā tino o te mea tēnei, oi na mulimuli atu ai kilātou kia te ia. Na talia fiafia e ia te kaifenua, ma na tautala atu ai kia te kilātou e uiga ki te Mālō o te Atua, ma fakamālōlō kilātou nae maua i nā tauale.
12I te fakaafiafi ma kua fanaifo lele te lā ki lalo, oi na ōmamai ai te kau hoko e toka hefulu lua kia Iehu, kua lea vē mai kia te ia, “Uga kō nā tino ke olo ki nā nuku ma nā fātoaga e pili mai, ke maua ai ni mea ke momoe ma kakai ai, auā ko kitātou e i he mea e tūfua.”
13Kae kua vāgana atu ia Iehu kia te kilātou, “Fōki ifo e koutou he lātou mea ke kai.”
Na tali mai kilātou, “Oioti lava a tātou meakai, e lima ia falaoa ma te luagamata ika. E fofou la koe ke olo kimātou oi fakatau mai ni meakai mo te kaifenua kātoa uma tēnei?” 14(E tuha ma te lima afe ia tāulelea nae iei.)
Oi na vāgana atu ai ia Iehu ki nā hoko o ia, “Fakanonofo nā tino ki lalo fai vāega, taki tau toka lima hefulu.”
15Kua uma te fai e nā hoko o te mea tēnei, 16oi na puke atu ai ia Iehu ki nā falaoa e lima ma ni ika e luagamata; kua kikila ake ki te lagi ma fakafetai ki te Atua, oi na tavaevae ai e ia ma na fōki ai ki nā hoko ke tufatufa ki nā tino. 17Na kakai uma kilātou ma kua mākokona, oi na ao ai e te kau hoko nā toegā meakai, ma na tūtumu ai nā polapola e hefulu lua.
Ko te Takutinoga a Petelu e Uiga kia Iehu
(Mat 16.13-19; Mlk 8.27-29)
18I tētahi aho nae tatalo tautahi ai ia Iehu, kae ōmamai kia te ia ona hoko. Ma na fehili atu ai ia Iehu kia te kilātou, “Ko nā tino e lea, ko ai au?”
19Na tali mai kilātou, “Ko iētahi tino e lea ko Ioane te Papatiho, ko iētahi e lea ko Elia, ma iētahi e lea ko hētahi o te kau pelofeta mai te kāloā kua toe ola mai.” #Mat 14.1-2; Mlk 6.14-15; Luk 9.7-8
20Kua fehili atu ia Iehu kia te kilātou, “Kae e vēhea ake la koutou. E lea koutou ko ai au?”
Na tali mai ia Petelu, “Ko te Mehia#9.20 Mehia pe Keliho He kupu Epelu ma he kupu Eleni e tutuha nā uiga tē kua fakaukugia a te Atua.” #Ioa 6.68-69
Kua Tautala ia Iehu e Uiga ki Ona Puapuagā ma Tona Mate
(Mat 16.20-28; Mlk 8.30—9.1)
21Oi na fakatonu mālohi atu ai kilātou e Iehu, ke nahe kilātou takua lele ki he tino te mea tēnei.
22Na lea vē atu foki ia Iehu kia te kilātou, “Ko te Ataliki o te Tagata e tatau ke maua i nā puapuagā e lahi, ma teteke kia te ia nā toeaina, nā ohitāulaga pule, ma nā faiākoga o te Tūlāfono. Ka tuku atu ia ke tāmate, kae i tona tolu o aho, ka toe fakatū ai ia mai te oti.”
23Oi na vāgana atu ai ia Iehu kia te kilātou uma, “Kāfai he tino e fia mulimuli mai kia te au, e tatau ke tīaki e ia nā mea e fiafia ia ki ei, kae amo tona hātaulo i aho uma, ma mulimuli mai kia te au.#Mat 10.38; Luk 14.27 24Auā ko ai lava e mānumanu ki tona ola, ka hē ia maua; kae ko ai lava e māumau tona ola ona ko au, ka maua e ia. #Mat 10.39; Luk 17.33; Ioa 12.25 25Heā nei te aogā kāfai e maua e he tino te lalolagi kātoa, kae fano ma māumau ai tona ola? 26Ko ai lava he tino e mā ia te au ma aku akoakoga, ka vēnā foki oi mā te Ataliki o te Tagata i te tino tēnā, kāfai e hau i tona mamalu ma i te mamalu o tona Tamana ma o te kau āgelu paia. 27E takutino atu e au kia te koutou, e iei nā tino ka kilātou kiteagia te Mālō o te Atua, ka ko hēki feoti kilātou!”
Ko te Hūiga ki te Tino o Iehu
(Mat 17.1-8; Mlk 9.2-8)
28Kua kātoa te valu o aho talu te lea atu o Iehu i nā mea iēnei, oi na kave ai e ia ia Petelu, ma Ioane ma Iakopo, kua olo fakatahi ki luga o he mauga, ke tatalo ai. 29Koi tatalo ia Iehu, kae kua iei te hūiga i ona fōliga, ma ona kofu kua paepae hihina. 30Kae nā lava e teki, kua toka lua ia tamāloa e faitatala ma Iehu. Ko Mohe ma Elia, 31i o lā mamalu fakatelagi, nae faitatala ma Iehu e uiga ki te auala ka ia fakatāunukua ai te fuafuaga a te Atua, e ala i te mate o ia, i Ieluhalema. 32Ko Petelu ma ona hoa nae momoe mate; kae i te kua āla ake o kilātou, na kilātou kitea atu te mamalu o Iehu ma nā tamāloa e toka lua nae tutū mai ma ia. 33Kua hāuni nā tamāloa ka olo kehe, oi na lea atu ai ia Petelu kia Iehu, “Te faiākoga, te lelei ko kimātou e i kinei! Ka fakatutū la e kimātou ni fakamalumalu e tolu; ko tētahi mo koe, ko tētahi mo Mohe, ma tētahi mo Elia.” (E hēki mālamalama lelei ia Petelu i te uiga o ana kupu iēnei.)
34Ka koi tautala atu ia Petelu, kae tū mai he ao ma malutū ai kilātou; ma na mātataku lele nā hoko i te malutūga o kilātou i te ao. 35Ma na fanaifo ai he leo mai te ao, kua vē ifo, “Ko toku Ataliki tēnei, kua kō filifilia; fakalogo kia te ia!” #2 Pet 1.17-18#Iha 42.1; Mat 3.17; 12.18; Mlk 1.11; Luk 3.22
36Kua uma te tautala ifo o te leo, oi na maua atu ai e kilātou ia Iehu, nā ko ia tautahi. E hēki iei lele he tino o kilātou na toe vaivaia, ma e hēki takua e kilātou ki he tino i te taimi tēnā, nā mea na kilātou kitea.
Kua Fakamālōlō e Iehu he Taumalo e Ulufia e he Agaga Kino
(Mat 17.14-18; Mlk 9.14-27)
37I te aho alafaki, kua ōifo ia Iehu ma ona hoko e toka tolu ki lalo mai te mauga, ma na fakafetaui atu ki ei he kaifenua tokalahi. 38I te taimi lava tēnā, na kalaga mai ai he tamāloa mai te kaifenua, “Te Faiākoga! Ko au e talohaga atu kia te koe, ke kikila ake kō koe ki toku ataliki—toku ataliki lava e fokotahi! 39E teki lava kua kekē, e ulufia e he agaga kino. E fakatete tona tino e te agaga kino, ma hau te piapia i nā gutu; e fakaogohia e ia toku ataliki, ma e tau hē teka kehe lele ma ia! 40Na talohaga au ki nā hoko o koe ke kilātou tulia ki fafo, kae e hēki kilātou mafaia.”
41Na tali atu ia Iehu, “Kai te hē talitonu ma te āmio pikopiko o tagata o tēnei tupulaga. Heā nei te mataloa e tatau ke māfuta ai pea au ma koutou? Heā nei te mataloa ka onohai ai pea au!” Oi na vāgana atu ai ki te tamāloa, “Kaumai tō ataliki ki kinei.”
42Koi havali mai te tamaiti kia Iehu, kae kua ato e te tēmoni ki lalo ma fakatete tona tino. Oi na munaia ai e Iehu te agaga kino, ma na fakamālōlō ai e ia te tamaiti, ma na toe tuku atu ai ki tona tamana. 43Na ofo lele ia tagata uma, ki te uiga kehe o te mana o te Atua.
Kua toe Tautala ia Iehu e Uiga ki Tona Mate
(Mat 17.22-23; Mlk 9.30-32)
Ka koi lagona pea lava e nā tino te ofo ki nā mea uma na fai e Iehu, kae kua vāgana atu ia Iehu ki ona hoko, 44“Fakalogo lelei mai ki te mea ka lea atu ai au kia te koutou! Ko te Ataliki o te Tagata ka tukulima atu ki lalo o te pule a tagata.” 45Kae na hēki mālamalama kilātou i te uiga o te fakakupuga tēnei. Na mumuni te uiga mai ia te kilātou, kae ke nahe mālamalama kilātou, ma na mātataku foki kilātou oi fehili e uiga ki ei.
Ko Ai te Hili te Tāua?
(Mat 18.1-5; Mlk 9.33-37)
46Na kāmata ai oi fai fīnauga te kau hoko, pe ko ai o kilātou e hili ona tāua. #Luk 22.24 47Kua uma te iloa e Iehu te mea nae i o lātou māfaufau, oi na tago atu ai ki he tamaiti kua fakatū ki luga i ona tafa, 48kae kua lea vēnei atu kia te kilātou, “Ko ai lava he tino e talia e ia te tamaiti tēnei i toku igoa, kua ia talia foki au; ma ko ai lava e ia talia au, kua ia talia foki tē na ia uga maia au. Auā ko te tino o koutou e pito hili ona hē tāua, ko ia tēnā e hili atu tona tāua.” #Mat 10.40; Luk 10.16; Ioa 13.20
Ko te Tino e hē Teteke atu e Kau ma Koutou
(Mlk 9.38-40)
49Oi na lea atu ai ia Ioane, “Te faiākoga, na kimātou kitea he tino na ia tulia ki fafo nā tēmoni i tō igoa, oi na vavao ai e kimātou auā e hē he tino o kitātou.”
50Oi na lea atu ai ia Iehu kia Ioane ma iētahi ona hoko, “Nahe koutou vavaoa te tino tēnā, auā ko ai lava e hē teteke atu kia te koutou, e kau ma koutou.”
Kua hē Talia ia Iehu e he Nuku i Hamalia
51Kua pili ki nā aho e hikitia ake ai ia Iehu ki te lagi, oi na tonu ai ia te ia, ko ia ka fano ki Ieluhalema. 52Na uga ai e ia nā kavefekau ke muamua atu ia te ia ki he nuku i Hamalia, ke hāuni ai nā mea uma mo ia. 53Kae na hēki talia e nā tino i kinā ia Iehu, ona kua kilātou iloa, ko tana malaga e fakatū āgai ki Ieluhalema. 54I te iloaga o te mea tēnei e ona hoko ko Iakopo ma Ioane, oi na lea atu ai kilāua kia Iehu, “Te Aliki, e fofou koe ke ki mā fakatonua he afi, ke fanaifo mai te lagi ke fakaumatia ai kilātou?”#9.54 Ko iētahi tuhituhiga e fakaopōpo ki ei e vē ko te mea na fai e Elia #2 Tup 1.9-16
55Kae na liliu atu ia Iehu kua muna kia te kilāua.#9.55 Ko iētahi tuhituhiga e fakaopōpo ki ei ma lea vē atu ki ei, “E hē koulua iloa pe heā te itūkāiga Agaga e kau ma koulua; auā ko te Ataliki o te Tagata e hēki hau ke fakaumatia ia ola o tagata, kae ke fakahao.” 56Oi na olo ai ia Iehu ma ona hoko ki hētahi nuku.
Ko nā Tino nae fia Mulimuli kia Iehu
(Mat 8.19-22)
57Ka koi ōatu kilātou i to lātou auala, kae kua lea vē atu he tino kia Iehu, “Ko au ka mulimuli atu kia te koe ki ho he mea lava e fano koe ki ei.”
58Na vāgana atu ia Iehu kia te ia, “E fai ia lua o ālope ma fai ia ōfaga o manulele; kae ko te Ataliki o te Tagata, e hēai he mea ke takoto ki ei ke mālōlō ai.”
59Na vāgana atu foki ia ki hētahi tamāloa, “Mulimuli mai kia te au.”
Kae na tali mai te tamāloa, “Te aliki, ke mua fano kō au oi tanu toku tamana.”
60Na tali atu ia Iehu, “Tuku vē nā tinooti ke tanu e kilātou o lātou tinooti. Ka ko koe, fano oi tālaki atu ki tagata te Mālō o te Atua.”
61Kua leamai kia te ia tētahi tino, “Te Faiākoga, ko au ka mulimuli atu kia te koe; kae ke mua fano au oi fakamāvae ki toku kāiga.”#1 Tup 19.20
62Na lea atu ia Iehu kia te ia, “Ho he tino e kāmata oi fakamalū e ia te kelekele kae toe tagaki ki tua, e hē aogā ia mo te Mālō o te Atua.”
Currently Selected:
Luka 9: TOKU
Highlight
Copy
Compare
Share
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Bible Society New Zealand Charitable Trust
