1. Mozus 2
2
Dusas diena, 3; Paradīze, 8; Dievs rada sievu, 18.
1Tā ir pabeigtas debesis un zeme un viss viņu spēks. 2Un Dievs pabeidza septītajā dienā Savu darbu, ko bija darījis, un dusēja septītajā dienā no visa Sava darba, ko bija darījis. #2Moz 20:11, 31:17, 34:21. 3Moz 23:3. 5Moz 5:14, 16:8. Ebr 4:4. 3Un Dievs svētīja septīto dienu un to iesvētīja, tāpēc ka Viņš bija dusējis no visa Sava darba, ko Dievs bija radījis un taisījis. 4Tā debesis un zeme cēlušās, kad tās tapa radītas tai laikā, kad Dievs Tas Kungs zemi un debesis darīja. 5Un vēl nekādu krūmu nebija laukā virs zemes, un vēl nekāda zāle nezēla, jo Dievs Tas Kungs vēl nebija licis lietum līt virs zemes, un cilvēka nebija, kas zemi būtu kopis. 6Bet migla cēlās no zemes un slapināja visu zemi. 7Un Dievs Tas Kungs taisīja cilvēku no zemes pīšļiem un iepūta viņa nāsīs dzīvības dvašu; tad cilvēks tapa par dzīvu dvēseli. #1Moz 1:26. 1Kor 15:47. 8Un Dievs Tas Kungs stādīja dārzu Ēdenē pret rītiem un iecēla tur cilvēku, ko Viņš bija taisījis. 9Un Dievs Tas Kungs izaudzināja no zemes visādus kokus, kurus jauki bija uzlūkot un labi ēst, un dzīvības koku dārza vidū, arī laba un ļauna atzīšanas koku. 10Un tekošs ūdens iztecēja no Ēdenes, to dārzu slapināt, un no turienes tas dalījās un palika par četrām upēm. 11Pirmai ir vārds Pīšone: tā iet ap visu Havilas zemi, kur zelts ir. 12Un tās zemes zelts ir labs; tur ir arī bdeliums un oniksa#2:12 GL1 sardonika akmens. 13Un otrai upei ir vārds Gihone; tā tek ap visu Kuša#2:13 GL1 Moru zemi. 14Un trešai upei ir vārds Hideķele; tā tek Assura zemei pret rītiem, un ceturtā upe ir Eifrate. 15Un Dievs Tas Kungs ņēma cilvēku un to ielika Ēdenes dārzā, lai tas to koptu un sargātu. 16Un Dievs Tas Kungs pavēlēja cilvēkam sacīdams: no visiem dārza augļiem tu vari ēst, kā tīk, 17Bet no laba un ļauna atzīšanas koka, no tā tev nebūs ēst, jo kurā dienā tu no tā ēdīsi, tu mirdams mirsi. 18Un Dievs Tas Kungs sacīja: nav labi, cilvēkam būt vienam; Es tam darīšu palīgu, kas ap to būs. 19Un Dievs Tas Kungs no zemes bija taisījis visus zvērus laukā un visus putnus apakš debess; un Viņš tos veda pie cilvēka, lai redzētu, kā tas tos nosauks, un kā cilvēks nosauktu ikvienu dzīvu dvašu, tā lai būtu viņas vārds. 20Tad cilvēks nosauca vārdus visiem lopiem un putniem apakš debess un visiem zvēriem laukā, bet priekš cilvēka neatradās palīgs, kas ap to būtu. 21Tad Dievs Tas Kungs cilvēkam sūtīja cietu miegu, un tas aizmiga. Un Viņš ņēma vienu no viņa sānkauliem un aizpildīja to vietu ar miesu. 22Un Dievs Tas Kungs iztaisīja to sānkaulu, ko no cilvēka bija ņēmis, par sievu un pieveda to pie cilvēka. #1Kor 11:8. 23Un cilvēks sacīja: šī nu ir kauls no maniem kauliem un miesa no manas miesas, tā taps saukta sieva#2:23 sieva GL1 vīrene, tāpēc ka tā no vīra ir ņemta. 24Tādēļ vīrs atstās savu tēvu un savu māti un pieķersies pie savas sievas, un tie būs viena miesa. #Mat 19:5. Efe 5:31. 1Kor 6:16. 25Un tie abi bija pliki, cilvēks un viņa sieva, un nekaunējās.
Đang chọn:
1. Mozus 2: LG8
Tô màu
Chia sẻ
Sao chép
Bạn muốn lưu những tô màu trên tất cả các thiết bị của mình? Đăng ký hoặc đăng nhập
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība (Latvian Bible Union)