1. Mozus 21
21
1Bet Tas Kungs Sāru uzlūkoja, kā Viņš to bija teicis; un Tas Kungs darīja Sārai, kā Viņš bija pavēstījis. 2Un Sāra tapa grūta un dzemdēja dēlu, Ābrahāmam vecam esot, laikā, kādu Dievs iepriekš viņam bija pateicis. 3Un Ābrahāms nosauca savu dēlu, kas viņam bija piedzimis, ko Sāra viņam dzemdēja, par Īzāku. 4Un Ābrahāms apgraizīja savu dēlu Īzāku astoņu dienu vecumā, kā Dievs to viņam bija pavēlējis. 5Bet Ābrahāms bija simts gadu vecs, kad Īzāks, viņa dēls, tam piedzima. 6Un Sāra sacīja: "Dievs man sagādājis apsmieklu; ikviens, kas par to dzirdēs, smiesies par mani." 7Un viņa teica: "Kas gan būtu vēstījis Ābrahāmam: Sāra ir bērnu zīdītāja. Jo viņa vecumā es esmu dzemdējusi viņam dēlu." 8Un bērns auga un tika atšķirts no krūts. Ābrahāms sarīkoja lielas dzīres tai dienā, kad Īzāku atšķīra no krūts. 9Un Sāra redzēja kalpones, ēģiptietes Hagaras, dēlu Ismaēlu, kuru viņa bija dzemdējusi Ābrahāmam, smejamies. 10Un viņa sacīja Ābrahāmam: "Padzen šo kalponi un viņas dēlu, lai šīs kalpones dēls nebūtu mantinieks kopā ar manu dēlu Īzāku." 11Bet šis vārds ļoti nepatika Ābrahāmam sava dēla dēļ. 12Un Dievs runāja uz Ābrahāmu: "Lai tas nav netīkami tavam prātam nedz zēna dēļ, nedz arī tavas kalpones dēļ: paklausi Sārai visās lietās, kā viņa tev saka, jo no Īzāka tiks dēvēti tavi pēcnācēji. 13Bet arī šīs kalpones dēlu Es darīšu par tautu, jo tas ir tavs dzimums." 14Un Ābrahāms nākamā rītā cēlās, lai dotos ceļā; viņš paņēma maizi un ūdens trauku un deva tos Hagarai un lika uz viņas pleciem arī zēnu, un aizraidīja viņu; un viņa aizgāja un klīda pa Bēršebas tuksnesi. 15Un ūdens izsīka traukā, un viņa pameta zēnu zem kāda krūma. 16Un pati aizgāja un apsēdās gabalu nost, apmēram bultas šāviena attālumā, jo tā sacīja: "Es nevaru noraudzīties zēna miršanā." Viņa apsēdās pretī un pacēla savu balsi un raudāja. 17Un Dievs dzirdēja zēna balsi, un Dieva eņģelis sauca Hagarai no debesīm un sacīja uz to: "Kas tev, Hagar? Nebīsties, jo Dievs ir dzirdējis zēna balsi no tās vietas, kur viņš atrodas. 18Celies, paņem zēnu un turi to stingri pie rokas, jo Es to gribu darīt par lielu tautu." 19Un Dievs atdarīja viņas acis, ka tā ieraudzīja ūdens avotu; un viņa aiztecēja, piepildīja ūdens trauku ar ūdeni un deva zēnam padzerties. 20Un Dievs bija ar zēnu, un tas pieauga un apmetās tuksnesī, un kļuva par strēlnieku. 21Un viņš mita Pāranas tuksnesī, un viņa māte tam paņēma sievu no Ēģiptes zemes. 22Un ap šo laiku notika, ka Abimelehs un Pikols, viņa karaspēka virsnieks, sacīja Ābrahāmam: "Dievs ir ar tevi visās lietās, ko tu dari. 23Bet tagad apstiprini man šeit ar zvērestu pie Dieva, ka tu nelauzīsi uzticību nedz man, nedz maniem bērniem, nedz maniem bērnu bērniem, ka to žēlastību, kādu es tev esmu parādījis, arī tu gribi parādīt man un visai zemei, kurā tu dzīvo kā svešinieks." 24Un Ābrahāms atbildēja: "Es zvērēšu." 25Un Ābrahāms pārmeta Abimeleham par ūdens aku, kuru Abimeleha kalpi bija atņēmuši. 26Abimelehs atbildēja: "Es nezinu, kas to ir darījis; tu arī man to neesi sacījis, un es līdz šai dienai to nebiju dzirdējis." 27Bet Ābrahāms paņēma sīklopus un liellopus un deva tos Abimeleham. Un abi noslēdza derību. 28Un Ābrahāms nolika savrup septiņus jērus. 29Un Abimelehs prasīja Ābrahāmam: "Ko nozīmē šie septiņi jēri, kurus tu esi nolicis savrup?" 30Viņš atbildēja: "Lai tu šos septiņus jērus paņemtu no manas rokas, lai tā būtu man liecība, ka es šo aku esmu racis." 31Tāpēc viņš šo vietu nosauca: Bēršeba #Septiņu aka jeb zvēresta aka., jo šinī vietā abi apmainījās zvērestiem. 32Un viņi noslēdza derību pie Bēršebas. Un Abimelehs un Pikols, viņa karaspēka virsnieks, cēlās un atgriezās filistiešu zemē. 33Un Ābrahāms dēstīja tamarisku Bēršebā un piesauca Tā Kunga, mūžīgā Dieva, Vārdu. 34Un Ābrahāms dzīvoja kā svešinieks filistiešu zemē daudz gadu.
Currently Selected:
1. Mozus 21: RT65
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
© Latvijas Bībeles biedrība, 1997, © Britu un ārzemju Bībeles biedrība, 1965
© Latvian Bible Society, 1997, © British and Foreign Bible Society, 1965
1. Mozus 21
21
Īzaka dzimšana
(Ebr 11:11)
1Un Kungs pievērsās Sārai, kā viņš bija teicis, un Kungs darīja Sārai, kā bija teicis! 2#Ebr 11:11Sāra kļuva grūta, un Sāra dzemdēja Ābrahāmam vecumā dēlu – tajā laikā, par kuru Dievs bija runājis. 3Un Ābrahāms nosauca savu dēlu, kas viņam bija piedzimis, ko viņam bija dzemdējusi Sāra, par Īzaku. 4#1Moz 17:12; Apd 7:8Savu dēlu Īzaku Ābrahāms apgraizīja astoņu dienu vecumā, kā Dievs viņam bija pavēlējis. 5Ābrahāms bija simts gadu vecs, kad viņam piedzima dēls Īzaks. 6Un Sāra teica: “Dievs man devis smieklus – ikviens, kas to dzirdēs, nu smiesies ar mani!” 7Un viņa sacīja: “Kurš būtu teicis Ābrahāmam: Sāra vēl zīdīs dēlus! Bet es viņam dzemdēju dēlu vecumā!”
Hāgare un Ismaēls tuksnesī
(Gal 4:21–30)
8Bērns auga un tika atšķirts no krūts, un dienā, kad viņu atšķīra, Ābrahāms sarīkoja lielas dzīres. 9Un Sāra redzēja, ka ēģiptietes Hāgares dēls, kuru tā bija dzemdējusi Ābrahāmam, smejas. 10#Gal 4:29–30Un viņa teica Ābrahāmam: “Patriec šo kalponi kopā ar viņas dēlu, jo šīs kalpones dēls nemantos kopā ar manu dēlu Īzaku!” 11Bet Ābrahāmam tas visai nepatika, jo tas bija viņa dēls. 12#Rm 9:7; Ebr 11:18Un Dievs teica Ābrahāmam: “Nebēdā par zēnu un savu kalponi! Klausi visam, ko saka Sāra, tavi pēcnācēji nāks no Īzaka! 13Bet arī šīs kalpones dēlu es darīšu par tautu, jo viņš ir no tavas sēklas!” 14Ābrahāms cēlās agri no rīta, ņēma maizi un ūdens maisu, iedeva Hāgarei, uzkrāva viņai plecos un kopā ar bērnu sūtīja viņu prom. Un viņa gāja un klīda pa Bēršebas tuksnesi. 15Ūdens maisā beidzās, un viņa pameta bērnu zem kāda krūma, 16aizgāja un apsēdās viņam iepretim iztālēm, loka šāviena attālumā. Viņa sacīja: “Lai man nav jānoskatās bērna nāvē!” Viņa sēdēja tam iepretim, pacēla savu balsi un raudāja. 17Tad Dievs izdzirdēja zēna balsi, un Dieva eņģelis sauca uz Hāgari no debesīm un teica viņai: “Kas tev, Hāgare? Nebaidies, jo Dievs ir sadzirdējis zēna balsi, kur viņš ir! 18Celies, ņem zēnu un turi viņu stipri savās rokās, jo es viņu darīšu par lielu tautu!” 19Un Dievs atvēra viņas acis, un viņa redzēja ūdens aku, gāja un piepildīja savu maisu ar ūdeni un deva zēnam dzert. 20Dievs bija ar zēnu, un viņš uzauga, dzīvoja tuksnesī un kļuva par loka šāvēju. 21Viņš dzīvoja Pārānas tuksnesī, un viņa māte ņēma viņam sievu no Ēģiptes zemes.
Ābrahāms un Abīmelehs slēdz derību
22 #
1Moz 26:26
Tajos laikos notika tā – Abīmelehs un Pīhols, viņa karaspēka pavēlnieks, teica Ābrahāmam: “Dievs ir ar tevi it visā, ko tu dari. 23Un tagad – zvēri man še pie Dieva, ka nekrāpsi mani un manus pēcnācējus, bet darīsi man un zemei, kur tu mīti, tikpat labi, kā es darīju tev!” 24Un Ābrahāms teica: “Es zvēru!” 25Tad Ābrahāms pārmeta Abīmeleham par ūdens aku, ko bija sagrābuši Abīmeleha vergi. 26Bet Abīmelehs teica: “Es nezinu, kas to ir izdarījis, un tu man arī neesi teicis, un līdz šai dienai es neko par to neesmu dzirdējis!” 27Ābrahāms ņēma avis un vēršus, deva Abīmeleham, un viņi noslēdza derību. 28Un Ābrahāms nolika savrup septiņus jērus. 29Abīmelehs teica Ābrahāmam: “Kas tie par septiņiem jēriem, ko tu noliki savrup?” 30Bet viņš sacīja: “Tev jāņem no manis šie septiņi jēri, lai tu būtu man par liecinieku, ka es esmu izracis šo aku!” 31Tādēļ viņš nosauca šo vietu par Bēršebu#21:31 Šāba (ebr. val.) – zvērēt. – jo tur viņi abi zvērēja. 32Bēršebā viņi noslēdza derību, un tad Abīmelehs un viņa karaspēka pavēlnieks Pīhols cēlās un atgriezās filistiešu zemē. 33Un Ābrahāms Bēršebā stādīja tamarisku un piesauca tur Kunga, mūžīgā Dieva, vārdu. 34Ābrahāms mita filistiešu zemē ilgu laiku.
Currently Selected:
:
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Revised New Latvian Inter-confessional Bible © Latvijas Bībeles biedrība, 2012, 2024.