1. Mozus 20
20
1No turienes Ābrahāms devās uz kādu zemi dienvidos, kur apmetās dzīvot starp Kedemu un Šūru un uzkavējās kā svešinieks Gerārā. 2Un Ābrahāms sacīja par Sāru, savu sievu: "Tā ir mana māsa." Tad Gerāras ķēniņš Abimelehs sūtīja un paņēma viņu. 3Bet Dievs naktī parādījās Abimeleham kādā sapnī un sacīja tam: "Redzi, tev jāmirst tās sievas dēļ, kuru tu esi paņēmis, jo viņa ir precēta sieva." 4Bet Abimelehs nebija tai tuvojies, un viņš sacīja: "Tu, Kungs, taču neizdeldēsi nevainīgus ļaudis! 5Vai viņš neteica man: tā ir mana māsa? - Bet viņa pati taču arī teica: tas ir mans brālis.- Sirds nevainībā un tīrām rokām es to esmu darījis." 6Un Dievs sacīja viņam sapnī: "Arī Es zinu, ka tu ar nevainīgu sirdi to esi darījis, un Es pats atturēju tevi, ka tu negrēko pret Mani, tāpēc Es tevi pasargāju, ka tu viņu neaiztiki. 7Bet tagad atdod šo sievu viņas vīram, jo viņš ir pravietis, viņš lai aizlūdz par tevi, tad tu paliksi dzīvs; bet, ja tu viņu neatdosi, tad zini: tu mirdams mirsi, tu un viss, kas tev pieder." 8Un Abimelehs no rīta steigšus sasauca savus kalpus un viņiem atklāti izstāstīja visu, kas bija noticis, un vīri ļoti izbijās. 9Tad Abimelehs ataicināja Ābrahāmu un sacīja viņam: "Kāpēc tu to mums esi nodarījis? Vai es kādā lietā pret tevi biju noziedzies, ka tu pār mani un pār manu valsti esi uzlicis tik lielu vainu? Lietas, kādas nedrīkst notikt, tu man esi darījis." 10Un Abimelehs jautāja Ābrahāmam: "Ko tu turēji savā prātā, kad tu to darīji?" 11Ābrahāms sacīja: "Es tāpēc runāju, jo domāju, ka šinī vietā nav Dieva bijības un ka viņi nokaus mani manas sievas dēļ. 12Un, patiešām, viņa ir arī mana māsa - viņa ir mana tēva meita, bet nav manas mātes meita, un viņa ir kļuvusi mana sieva. 13Un, kad Dievs man lika apkārt klīst projām no savām tēva mājām, tad es sacīju viņai: lai tā ir tava laipnība, kādu tu man parādi, - ikvienā vietā, kurā mēs nonāksim, saki par mani: tas ir mans brālis." 14Un Abimelehs ņēma liellopus un sīklopus, kalpus un kalpones un deva tos Ābrahāmam un atdeva tam arī viņa sievu Sāru. 15Un Abimelehs teica: "Lūk, mana zeme ir tavā priekšā, dzīvo, kur tavām acīm labi patīk." 16Bet Sārai viņš sacīja: "Redzi, es tūkstoš sudraba gabalus esmu devis tavam brālim; tā lai ir atvainas maksa, lai visi, kas ar tevi, zina, ka tu esi attaisnota." 17Un Ābrahāms lūdza Dievu, un Dievs dziedināja Abimelehu, viņa sievu, viņa kalpones, ka tās atkal varēja dzemdēt. 18Jo Dievs bija slēgtin aizslēdzis ikvienu klēpi Abimeleha namā Ābrahāma sievas Sāras dēļ.
Currently Selected:
1. Mozus 20: RT65
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
© Latvijas Bībeles biedrība, 1997, © Britu un ārzemju Bībeles biedrība, 1965
© Latvian Bible Society, 1997, © British and Foreign Bible Society, 1965
1. Mozus 20
20
Ābrahāms un Sāra Gerārā
1No turienes Ābrahāms klejoja uz Negevas zemi un piemita starp Kādēšu un Šūru, viņš apmetās Gerārā. 2#1Moz 12:13; 26:7Tur Ābrahāms par Sāru sacīja: “Viņa ir mana māsa.” Un Gerāras ķēniņš Abīmelehs sūtīja un paņēma Sāru. 3Un sapnī Dievs nāca pie Abīmeleha un viņam teica: “Redzi, tu mirsi tās sievas dēļ, kuru tu ņēmi, jo viņa ir cita vīra sieva!” 4Tad Abīmelehs viņai netuvojās un teica: “Mans Kungs, vai tu kausi pat taisnus ļaudis?! 5Vai viņš pats man neteica: viņa ir mana māsa! – un viņa, pat viņa man teica: viņš ir mans brālis! – savas sirds šķīstībā un roku nevainībā es to darīju!” 6Un Dievs viņam sapnī teica: “Es taču zināju, ka tavas sirds šķīstībā tu to darīji, un es saudzēju – es pats! – tevi no grēkošanas pret mani, tādēļ es tev viņu neļāvu aizskart! 7Tagad atdod sievu vīram, jo viņš ir pravietis, un viņš lūgs par tevi, un tu paliksi dzīvs, bet, ja neatdosi, zini, ka tu mirtin mirsi, tu un visi, kas ar tevi!” 8Un Abīmelehs cēlās agri no rīta, pasauca visus savus kalpus un tiem to visu pastāstīja, un vīri nobijās ne pa jokam. 9Abīmelehs pasauca Ābrahāmu un viņam teica: “Ko tu mums izdarīji?! Ko es pret tevi esmu nogrēkojies, ka tu man un manai ķēniņvalstij uzsūtīji tik lielu grēku, – man tu esi darījis to, ko neklājas darīt!” 10Un Abīmelehs teica Ābrahāmam: “Ko tu domāji, kad tu to darīji?!” 11Ābrahāms teica: “Es tikai domāju, ka šajā vietā nebīstas Dieva un ka tie mani nokaus manas sievas dēļ! 12Un patiesi – viņa ir mana māsa, mana tēva meita, taču ne manas mātes meita, un viņa kļuva mana sieva. 13Bija tā: kad Dievs lika man doties projām no mana tēva nama, es viņai teicu: šī ir laipnība, ko tu man vari darīt – katrā vietā, kur nonāksim, saki par mani: viņš ir mans brālis!” 14Tad Abīmelehs ņēma avis un vēršus, kalpus un kalpones un deva tos Ābrahāmam, un atdeva viņam Sāru, viņa sievu. 15Un Abīmelehs teica: “Redzi, mana zeme ir tavā priekšā, mīti tur, kur tev tīk!” 16Un Sārai viņš teica: “Redzi, tavam brālim es devu tūkstoti sudrabā, redzi, tas ir tavs, lai tas piesedz acis visiem, kas ir ar tevi, un tu būsi attaisnota.” 17Un Ābrahāms lūdza Dievu, un Dievs dziedēja Abīmelehu un viņa sievu, un viņa verdzenes, un viņas varēja dzemdēt, 18jo Abīmeleha namā Kungs bija slēgtin noslēdzis visus klēpjus Ābrahāma sievas Sāras dēļ.
Currently Selected:
:
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Revised New Latvian Inter-confessional Bible © Latvijas Bībeles biedrība, 2012, 2024.