1. Mozus 22

1Un notika, ka pēc šīm lietām Dievs pārbaudīja Ābrahāmu un viņam sacīja: "Ābrahām!" Un tas atbildēja: "Te es esmu." 2Tad Viņš teica: "Ņem savu vienīgo dēlu, kuru tu mīli, Īzāku, un ej uz Morija zemi un upurē to tur par dedzināmo upuri uz kāda no kalniem, kuru Es tev norādīšu." 3Un Ābrahāms no rīta posās ceļam; apsegloja savu ēzeli, paņēma sev līdzi divus savus puišus, kā arī savu dēlu Īzāku; sacirta malku dedzināmam upurim un devās uz to vietu, kuru Dievs viņam bija norādījis. 4Un trešajā dienā Ābrahāms pacēla savas acis un ieraudzīja to vietu iztālēm. 5Un Ābrahāms sacīja saviem puišiem: "Palieciet jūs ar ēzeli šeit. Bet es ar zēnu gribu iet turp, un mēs gribam pielūgt, bet pēc tam atkal atgriezīsimies pie jums." 6Un Ābrahāms paņēma dedzināmo malku un to uzlika Īzākam, savam dēlam, bet pats savā rokā ņēma uguni un nazi, un abi soļoja viens otram līdzās. 7Tad Īzāks sacīja Ābrahāmam, savam tēvam: "Mans tēvs!" Un viņš sacīja: "Te es esmu, mans bērns." Tas sacīja: "Te ir uguns un malka, bet kur tad ir upurējamais jērs?" 8Ābrahāms sacīja: "Gan Dievs pats izraudzīs sev jēru upurim, mans dēls." Un abi soļoja viens otram līdzās. 9Un tie nonāca līdz vietai, kādu tam Dievs bija noteicis, un Ābrahāms uzcēla tur altāri, sakārtoja malku, sasēja savu dēlu Īzāku un uzcēla to uz altāra virs malkas. 10Un Ābrahāms izstiepa savu roku un satvēra nazi, lai nokautu savu dēlu. 11Bet Dieva eņģelis no debesīm sauca viņam: "Ābrahām! Ābrahām!" 12Bet tas sacīja: "Te es esmu." Un viņš sacīja: "Neizstiep savu roku pret savu dēlu un nedari tam it nekā, jo tagad Es zinu, ka tu bīsties Dieva un neesi taupījis savu vienīgo dēlu Manis labad." 13Un Ābrahāms pacēla savas acis un ieraudzīja aunu aiz sevis, kas ar saviem ragiem bija saķēries krūmājos, un Ābrahāms piegāja klāt, paņēma aunu un nolika to par dedzināmo upuri sava dēla vietā. 14Un Ābrahāms nosauca šīs vietas vārdu: Jahve-jire #Dievs izrauga.. Tā vēl šodien mēdz teikt: uz kalna Dievs izredz. 15Tad Dieva eņģelis sauca Ābrahāmu otrreiz no debesīm 16un sacīja: "Es esmu zvērējis, saka Tas Kungs, ka tāpēc, ka tu to esi darījis un neesi taupījis savu vienīgo dēlu, 17Es tevi svētīdams svētīšu un vairodams vairošu tavus pēcnācējus kā debesu zvaigznes, kā smiltis jūras malā. 18Un tavi pēcnācēji iekaros tavu ienaidnieku vārtus. Un tavos pēcnācējos tiks svētītas visas zemes tautas, tāpēc ka tu esi paklausījis Manai balsij." 19Un Ābrahāms atgriezās pie saviem puišiem, un tie cēlās un gāja kopā uz Bēršebu, un Ābrahāms dzīvoja Bēršebā. 20Un pēc šiem notikumiem Ābrahāmam tika pateikts: "Redzi, arī Milka ir dzemdējusi bērnus Nahoram, tavam brālim: 21Ucu, viņa pirmdzimto, un Buzu, tā brāli, un Kemuēlu, aramiešu tēvu, 22arī Kesedu, Hazu, Pildašu, Jidlapu un Betuēlu." 23Un Betuēls dzemdināja Rebeku. Visus šos astoņus dzemdēja Milka Nahoram, Ābrahāma brālim. 24Un arī viņa blakussieva, vārdā Reuma, dzemdēja dēlus: Tebahu, Gahamu, Tahasu un Maāhu.

Currently Selected:

1. Mozus 22: RT65

Highlight

Copy

Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in

Learn More About 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts

1. Mozus 22

Īzaka upurēšana

(Ebr 11:17–19)

1 # Ebr 11:17–19 Pēc tam Dievs pārbaudīja Ābrahāmu un viņam teica: “Ābrahām!” Un tas sacīja: “Es te!” 2Un viņš teica: “Ņem nu savu dēlu, savu vienīgo, kuru tu mīli, – Īzaku, ej uz Morijas zemi un upurē viņu tur kā sadedzināmo upuri uz kalna, kur es tev teikšu!” 3Ābrahāms cēlās agri no rīta, apsegloja ēzeli, paņēma sev līdzi divus puišus, savu dēlu Īzaku, sacirta sadedzināmajam upurim malku, cēlās un gāja uz to vietu, par kuru Dievs viņam teica. 4Trešajā dienā Ābrahāms pacēla savas acis un iztālēm ieraudzīja to vietu. 5Un Ābrahāms teica saviem puišiem: “Palieciet šeit ar ēzeli, bet mēs ar zēnu iesim līdz turienei, pielūgsim un tad atgriezīsimies pie jums.” 6Un Ābrahāms ņēma upurmalku, uzkrāva savam dēlam Īzakam, pats ņēma uguni un nazi, un viņi gāja abi kopā. 7Un Īzaks teica savam tēvam Ābrahāmam: “Mans tēvs!” – un viņš teica: “Es te, mans dēls!” – un tas sacīja: “Re, uguns un malka, bet kur ir jērs sadedzināmajam upurim?” 8Ābrahāms teica: “Dievs pats sev sagādās jēru sadedzināmajam upurim, mans dēls.” Un viņi gāja abi kopā. 9#Jk 2:21Un viņi nonāca tai vietā, par kuru Dievs viņam bija teicis, un Ābrahāms tur uzcēla altāri, sakārtoja malku, sasēja savu dēlu Īzaku un nolika viņu uz altāra virs malkas. 10Ābrahāms izstiepa savu roku un ņēma nazi, lai nokautu savu dēlu. 11Un Kunga eņģelis sauca uz viņu no debesīm: “Ābrahām, Ābrahām!” Un viņš teica: “Es te!” 12Un tas teica: “Neizstiep savu roku pret zēnu un nedari viņam neko, jo tagad es zinu, ka tu bīsties Dieva un neesi manis dēļ taupījis savu vienīgo dēlu!” 13Ābrahāms pacēla savas acis, paskatījās, un redzi – aiz muguras krūmos ar ragiem aizķēries auns, un Ābrahāms gāja, paņēma aunu un upurēja to par sadedzināmo upuri sava dēla vietā. 14To vietu Ābrahāms nosauca vārdā: Kungs gādās; par to vēl šodien saka: Kunga kalnā tiks gādāts!

15Un Kunga eņģelis sauca no debesīm uz Ābrahāmu otrreiz 16#Ebr 6:13–14un sacīja: “Es esmu pie sevis zvērējis, saka Kungs, tāpēc, ka tu tā darīji un netaupīji savu dēlu, savu vienīgo, – 17#Ebr 11:12tāpēc es tevi svētīt svētīšu un tavus pēcnācējus es vairot vairošu kā debesu zvaigznes un kā smiltis, kas jūras malā, un tavi pēcnācēji iemantos savu ienaidnieku vārtus! 18#Apd 3:25Un tavos pēcnācējos tiks svētītas visas zemes tautas, jo tu klausīji manai balsij!” 19Un Ābrahāms atgriezās pie saviem puišiem, un viņi cēlās un gāja kopā līdz Bēršebai, un Ābrahāms mita Bēršebā.

Nāhora bērni

20Un pēc tam Ābrahāmam tika pastāstīts: “Redzi, Milka, arī viņa ir dzemdējusi tavam brālim Nāhoram dēlus: 21Ūcu, pirmdzimto, Būzu, viņa brāli, un Kemuēlu, Arāma tēvu. 22Un Kesedu, un Hazo, un Pildāšu, un Jidlafu, un Betuēlu. 23Betuēls kļuva tēvs Rebekai. Šos astoņus Milka dzemdēja Nāhoram, Ābrahāma brālim, 24bet viņa blakussieva, viņas vārds bija Reūma, arī viņa dzemdēja: Tebahu un Gahamu, un Tahašu, un Maahu.

Currently Selected:

Highlight

Copy

Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in

Learn More About Jauna Pārstrādāta latviešu Bībele 2024