San Marcos 3
3
Ri Jesús xuknaj jun achi che xa uk'lom rib' u'ab'
(Mt 12:9-14; Lc 6:6-11)
1Tik'ri xok chik Jesús chpam rchoch Dios. O jun achi chla' che xa uk'lom rib' jun u'ab'. 2Iy'o keb' uxib' chik mnaq chla' kiyitjin che utaqch'ixik Jesús. Ke kkaj kikkilo we Jesús kuknaj nachi le' chpam uxnb'al ij, rech we jala', o mow kikkoj tzijtal chrij Jesús. 3Ri Jesús xub'ij che nachi che uk'lom rib' u'ab':
—¡Katwa'ljoq! ¡Katitk'al chiquch! —xche che.
4Tik'ri xuta Jesús chke nk'aj chik achjab', xub'ij:
—¿Chinchke ya'talik che k'an chpam uxnb'al ij? ¿Le jare jun utz, o jare jun k'ax? ¿Le utz kto' jun chjuch kmik, o jare utz che kkamsxik? —xche chke.
Ni ke otchich jun tzij xikb'ij. 5Ri Jesús xyuka'yej ruk' riwal. Soq mas xib'son chke, mal ke kkaj taj kikkojo su kub'ij. Tik'ri xub'ij Jesús che nachi:
—Chilk'a uwuch na'ab', —xche che.
Ena xulik' uwuch nu'ab'; xaq ruk', xik'choj nu'ab'. 6Tik'ri xiyel b'i nk'aj fariseo chikxo'l; chanim xikriq kib' kuk' nk'aj rich'il u Herodes. Jnam xiyok che uch'ob'ik su mow kik'an che ukamsxik Jesús.
Ik'i mnaq xikmol kib' chuchi' nu'ab' mar
(Mt 10:1-4; Lc 6:12-16)
7Ni Jesús rich'il nk'aj udiscípulo xib'e chuchi' nu'ab' mar; ik'i mnaq xipi ptaq tinmit ukwent Galilea, xkitrimb'ej b'ik. 8Ik'i nk'aj chik xiyo'pan ruk' Jesús ti xikta rson su kitjin che u'anik ruk' nimlaj uchu'ab'. Iy'o nk'aj kipi ptaq tinmit ukwent Judea; iy'o iyaj Jerusalén, iy'o iyaj Idumea. Iy'o nk'aj chik kipi ch'qap che un ja' Jordán; soq iy'o kipi ptaq kanton ukwent Tiro rich'il Sidón.
9Jwert ik'i mnaq iy'olik; ena xa rmal che ri Jesús xyutaq b'i nk'aj udiscípulo che uyijb'axik jun laj barco rech kikje chpam; xa jala' kikpitz' taj mnaq. 10Re, ik'i mnaq iyuknam chik. Xa rmal, kunjel nk'aj yab' kiktakpij kib' chrij Jesús rech kikchap koq. 11Iy'o nk'aj che xa iy'o itzel taq espíritu chke. Echi' kikkil Jesús, kiyixke' chjuch, kiksik'b'aj kib', kikb'ij: «At ri' qatz atuK'jol Dios», kiche che.
12Ni Jesús xyutaq nk'aj itzel taq espíritu, xub'ij chke che mikb'ij chin Re.
Ri Jesús xyuchay kab'aljuj (12) apóstol
(Mt 10:1-4; 12:12-16)
13Tik'ri xel b'i Jesús chjuch jun jyub'. Chla' xyusk'ij ruk' chin kraj Re che kiyok ruk' chpam uchak Dios. Ke xiyo'pan ruk'. 14Xyuchay kab'aljuj (12) achjab' chikxo'l, rech kiyikje ruk', rech kyutaq b'i che ub'ixik utzij Dios. 15Soq xuya kchu'ab' rech kiyikunik kkiknaj nk'aj yab' y rech kkesaj itzel taq espíritu chke mnaq. 16Jarewa kb'i' kab'aljuj (12) achjab' che xyuchay Jesús:
Jun jare u Simón, (che Lu' kb'ix che rmal Jesús).
17Keb' chik jare u Santiago rich'il nucha' Wan; ke iyuk'jol u Zebedeo. (Jesús xukojch kb'i' ke; Boanerges, xukoj che kb'i'. Un tzij Boanerges kilik che peche mow uch'ab'al jab').
18Soq xyuchay u Trix,
u Pelipe,
u To'l,
u Mte'y,
u Max,
rich'il u Santiago uk'jol u Alfeo;
u Tadeo,
rich'il u Simón oknaq ruk' un partido che Cananista#3:18 Cananista kel kub'ij zelote. kb'ix che.
19Soq o u Judas Iscariote (che xuk'ij Jesús pik'ab' mnaq che iyajch'oj ruk').
Ri Jesús xch'aw chrij ri mak che kkuytaj taj
(Mt 12:22-32; Lc 11:14-23; 12:10)
20Tik'ri xok Jesús chpam jun ja. Echi' o chik chla', ik'i mnaq xikmol kib' jun b'welt chik ruk'; xa rmal, ri Jesús rich'il nk'aj udiscípulo xiyikun taj xiwa'ik. 21Echi' xikta rson nk'aj rachlal Jesús su kitjin u'anik, xib'e che uk'amik Jesús, mal kikb'ij che xa xch'u'jar ujlom.
22Iy'o nk'aj ajtojnel rech upxab' Dios xiqaj loq chla' Jerusalén, xikb'ij: «Nachi ri' o pu'ab' jun nimlaj itzel espíritu, Beelzebú ub'i'. Ruk' uchu'ab' nitzele', kitjin che resxik nk'aj itzel taq espíritu». Jala xikb'ij.
23Xa rmal che ri Jesús xyusk'ij nk'aj mnaq ruk', xyuch'ab'ej ruk' k'amb'al taq n'oj, xub'ij chke: «¿Su mow lo kikun nitzel Satanás kuresaj b'i nk'aj utaqo'n re? 24We o jun atb'altzij kikjach kwuch kib', kik'an ch'oj chikuch, un atb'altzije' kikun taj kitk'e' chik pujlom jun tinmit. 25Y we o jun ja mnaq kikmaj ch'oj chikuch, kikjach kwuch kib', jala' chanim kik'isik, kinajtar taj. 26Y we jala ku'on nitzel Satanás rich'il nk'aj utaqo'n, we kikjach kwuch kib', kik'an ch'oj chikuch, jala' kinajtar taj, xa kk'is kchu'ab'.
27»Ot chin jun kikunik kok chirchoch jun achi che mas o uchu'ab' rech kumaj loq ub'itaqre che, we nab'e taj kuximo; we nab'e kuximo, tik'ri kikunik kuresaj loq ub'itaqre che o pja ruk'», xche Jesús chke.
28Xub'ij chik chke: «Qatz qtzij kimb'ij chiwe, che runjel jumpa kmak mnaq, kkuytjik. Kkuytjik we o sutaq kik'ano, soq we o sutaq kikb'ij, miskini' jare tzijtal kikb'ij chrij Dios. 29Per we xa k'axlaj taq tzij kikb'ij chrij Tyoxlaj Uxlab'xel, kkuytaj taj. Chin kutzkuj umak peche le', ot kuyb'al mak kuriqo, ot uk'isik umak chi' chuchlew, mowni kk'is umak chpam un chik uk'asnmal», xche chke.
30Jala xub'ij Jesús, rmal mel kb'im mnaq che o jun itzel espíritu che.
Nk'aj rachlal Jesús xipitik rich'il kchuch
(Mt 12:46-50; Lc 8:10-21)
31Tik'ri xo'pan uchuch Jesús ruk', rich'il nk'aj rachlal Jesús. Per xaq chuja xikanaj kan wi, xiktaq usik'xik Jesús. 32Ik'i mnaq iku'l chunqaj Jesús chla' pja; ena xikb'ij che:
—Nachuch rich'il nk'aj acha' iy'o chuja, katkitzkuj, —xiche che.
33Ni Re xuta chke, xub'ij:
—¿Chin ri nchuch, chin nk'aj ncha'? —xche chke.
34Ena xyuka'yej jumpa iku'l ruk', xub'ij:
—Chin iy'o chi' wuk', xaq ijnam kuk' nchuch rich'il nk'aj ncha', 35mal chin kitjin che u'anik su kraj Dios, jarela wachlal, jare ncha', jare wnab', soq jare nchuch, —xche chke.
Currently Selected:
San Marcos 3: qucSAS
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
El Nuevo Testamento
en K'iche' de San Andrés Sajcabajá
© 2024 Asociación Educativa y Cultural Maya (AECM)
en colaboración con SIL Global
San Marcos 3
3
Ri Jesús xuknaj jun achi che xa uk'lom rib' u'ab'
(Mt 12:9-14; Lc 6:6-11)
1Tik'ri xok chik Jesús chpam rchoch Dios. O jun achi chla' che xa uk'lom rib' jun u'ab'. 2Iy'o keb' uxib' chik mnaq chla' kiyitjin che utaqch'ixik Jesús. Ke kkaj kikkilo we Jesús kuknaj nachi le' chpam uxnb'al ij, rech we jala', o mow kikkoj tzijtal chrij Jesús. 3Ri Jesús xub'ij che nachi che uk'lom rib' u'ab':
—¡Katwa'ljoq! ¡Katitk'al chiquch! —xche che.
4Tik'ri xuta Jesús chke nk'aj chik achjab', xub'ij:
—¿Chinchke ya'talik che k'an chpam uxnb'al ij? ¿Le jare jun utz, o jare jun k'ax? ¿Le utz kto' jun chjuch kmik, o jare utz che kkamsxik? —xche chke.
Ni ke otchich jun tzij xikb'ij. 5Ri Jesús xyuka'yej ruk' riwal. Soq mas xib'son chke, mal ke kkaj taj kikkojo su kub'ij. Tik'ri xub'ij Jesús che nachi:
—Chilk'a uwuch na'ab', —xche che.
Ena xulik' uwuch nu'ab'; xaq ruk', xik'choj nu'ab'. 6Tik'ri xiyel b'i nk'aj fariseo chikxo'l; chanim xikriq kib' kuk' nk'aj rich'il u Herodes. Jnam xiyok che uch'ob'ik su mow kik'an che ukamsxik Jesús.
Ik'i mnaq xikmol kib' chuchi' nu'ab' mar
(Mt 10:1-4; Lc 6:12-16)
7Ni Jesús rich'il nk'aj udiscípulo xib'e chuchi' nu'ab' mar; ik'i mnaq xipi ptaq tinmit ukwent Galilea, xkitrimb'ej b'ik. 8Ik'i nk'aj chik xiyo'pan ruk' Jesús ti xikta rson su kitjin che u'anik ruk' nimlaj uchu'ab'. Iy'o nk'aj kipi ptaq tinmit ukwent Judea; iy'o iyaj Jerusalén, iy'o iyaj Idumea. Iy'o nk'aj chik kipi ch'qap che un ja' Jordán; soq iy'o kipi ptaq kanton ukwent Tiro rich'il Sidón.
9Jwert ik'i mnaq iy'olik; ena xa rmal che ri Jesús xyutaq b'i nk'aj udiscípulo che uyijb'axik jun laj barco rech kikje chpam; xa jala' kikpitz' taj mnaq. 10Re, ik'i mnaq iyuknam chik. Xa rmal, kunjel nk'aj yab' kiktakpij kib' chrij Jesús rech kikchap koq. 11Iy'o nk'aj che xa iy'o itzel taq espíritu chke. Echi' kikkil Jesús, kiyixke' chjuch, kiksik'b'aj kib', kikb'ij: «At ri' qatz atuK'jol Dios», kiche che.
12Ni Jesús xyutaq nk'aj itzel taq espíritu, xub'ij chke che mikb'ij chin Re.
Ri Jesús xyuchay kab'aljuj (12) apóstol
(Mt 10:1-4; 12:12-16)
13Tik'ri xel b'i Jesús chjuch jun jyub'. Chla' xyusk'ij ruk' chin kraj Re che kiyok ruk' chpam uchak Dios. Ke xiyo'pan ruk'. 14Xyuchay kab'aljuj (12) achjab' chikxo'l, rech kiyikje ruk', rech kyutaq b'i che ub'ixik utzij Dios. 15Soq xuya kchu'ab' rech kiyikunik kkiknaj nk'aj yab' y rech kkesaj itzel taq espíritu chke mnaq. 16Jarewa kb'i' kab'aljuj (12) achjab' che xyuchay Jesús:
Jun jare u Simón, (che Lu' kb'ix che rmal Jesús).
17Keb' chik jare u Santiago rich'il nucha' Wan; ke iyuk'jol u Zebedeo. (Jesús xukojch kb'i' ke; Boanerges, xukoj che kb'i'. Un tzij Boanerges kilik che peche mow uch'ab'al jab').
18Soq xyuchay u Trix,
u Pelipe,
u To'l,
u Mte'y,
u Max,
rich'il u Santiago uk'jol u Alfeo;
u Tadeo,
rich'il u Simón oknaq ruk' un partido che Cananista#3:18 Cananista kel kub'ij zelote. kb'ix che.
19Soq o u Judas Iscariote (che xuk'ij Jesús pik'ab' mnaq che iyajch'oj ruk').
Ri Jesús xch'aw chrij ri mak che kkuytaj taj
(Mt 12:22-32; Lc 11:14-23; 12:10)
20Tik'ri xok Jesús chpam jun ja. Echi' o chik chla', ik'i mnaq xikmol kib' jun b'welt chik ruk'; xa rmal, ri Jesús rich'il nk'aj udiscípulo xiyikun taj xiwa'ik. 21Echi' xikta rson nk'aj rachlal Jesús su kitjin u'anik, xib'e che uk'amik Jesús, mal kikb'ij che xa xch'u'jar ujlom.
22Iy'o nk'aj ajtojnel rech upxab' Dios xiqaj loq chla' Jerusalén, xikb'ij: «Nachi ri' o pu'ab' jun nimlaj itzel espíritu, Beelzebú ub'i'. Ruk' uchu'ab' nitzele', kitjin che resxik nk'aj itzel taq espíritu». Jala xikb'ij.
23Xa rmal che ri Jesús xyusk'ij nk'aj mnaq ruk', xyuch'ab'ej ruk' k'amb'al taq n'oj, xub'ij chke: «¿Su mow lo kikun nitzel Satanás kuresaj b'i nk'aj utaqo'n re? 24We o jun atb'altzij kikjach kwuch kib', kik'an ch'oj chikuch, un atb'altzije' kikun taj kitk'e' chik pujlom jun tinmit. 25Y we o jun ja mnaq kikmaj ch'oj chikuch, kikjach kwuch kib', jala' chanim kik'isik, kinajtar taj. 26Y we jala ku'on nitzel Satanás rich'il nk'aj utaqo'n, we kikjach kwuch kib', kik'an ch'oj chikuch, jala' kinajtar taj, xa kk'is kchu'ab'.
27»Ot chin jun kikunik kok chirchoch jun achi che mas o uchu'ab' rech kumaj loq ub'itaqre che, we nab'e taj kuximo; we nab'e kuximo, tik'ri kikunik kuresaj loq ub'itaqre che o pja ruk'», xche Jesús chke.
28Xub'ij chik chke: «Qatz qtzij kimb'ij chiwe, che runjel jumpa kmak mnaq, kkuytjik. Kkuytjik we o sutaq kik'ano, soq we o sutaq kikb'ij, miskini' jare tzijtal kikb'ij chrij Dios. 29Per we xa k'axlaj taq tzij kikb'ij chrij Tyoxlaj Uxlab'xel, kkuytaj taj. Chin kutzkuj umak peche le', ot kuyb'al mak kuriqo, ot uk'isik umak chi' chuchlew, mowni kk'is umak chpam un chik uk'asnmal», xche chke.
30Jala xub'ij Jesús, rmal mel kb'im mnaq che o jun itzel espíritu che.
Nk'aj rachlal Jesús xipitik rich'il kchuch
(Mt 12:46-50; Lc 8:10-21)
31Tik'ri xo'pan uchuch Jesús ruk', rich'il nk'aj rachlal Jesús. Per xaq chuja xikanaj kan wi, xiktaq usik'xik Jesús. 32Ik'i mnaq iku'l chunqaj Jesús chla' pja; ena xikb'ij che:
—Nachuch rich'il nk'aj acha' iy'o chuja, katkitzkuj, —xiche che.
33Ni Re xuta chke, xub'ij:
—¿Chin ri nchuch, chin nk'aj ncha'? —xche chke.
34Ena xyuka'yej jumpa iku'l ruk', xub'ij:
—Chin iy'o chi' wuk', xaq ijnam kuk' nchuch rich'il nk'aj ncha', 35mal chin kitjin che u'anik su kraj Dios, jarela wachlal, jare ncha', jare wnab', soq jare nchuch, —xche chke.
Currently Selected:
:
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
El Nuevo Testamento
en K'iche' de San Andrés Sajcabajá
© 2024 Asociación Educativa y Cultural Maya (AECM)
en colaboración con SIL Global