1 MAKABE GƏ̄ 12
12
Jipə gə̄ əhɔn̄ madə̄ naā kə Rom gə̄ ō, Əspartə gə̄ ō
1Dan ń Jonata̰ a̰ā̰ kadə̄ yá̰a̰ gə̄ ń rāān̄ yá̰á̰ ní majən̄ tām̄ yān tə́ anī, gə̄rā de gə̄ əladə́ Rom, kadə̄ aw̄ ədan̄ Rom gə̄ na n-əhɔn̄ madə̄ naā sedə́ rɔ̄kum ō, na n-tél n-əhɔn̄ ɓáý tṵ ō. 2Ni rāā makətūbə̄ kə́ tītə̄ nge ń nuū gə̄ ɓáý tṵ əlań Əspartə ō, lo kə́ rang gə̄ tə́ ō. 3Adə̄ de gə̄ ní aw̄n̄ Rom, ba ədan̄ ngé kum kedə̄ kəjō ɓē gə̄ na: Jonata̰ nge tun̄ yá̰á̰ kə́ bo ō, gír de gə̄ ń i Jipə gə̄ ní ō, əlan̄jí kadə̄ jə-téliī kə́ra madə̄ naā gə̄ ō, j-əhɔī madə̄ naā kə́ mbóńg gə̄ tə́ gogə́ rang tītə̄ kə́ kété ō. 4Ngé kṵ ɓē gə̄ ní adə̄n̄də́ makətūbə̄ gə̄ kadə̄ adə̄n̄ ngé kṵ ɓē gə̄ kə́ kem ɓē gə̄ ń a mānə̄n̄ tū tə́ ní tə́, kadə̄ ngɔ̄mə̄n̄də́ kadə̄ tél aw̄n̄ gogə́ dɔ nang yā Juda tə́ kə lɔmoó.
5Makətūbə̄ ń Jonata̰ ndang adə̄ Əspartə gə̄ ní, kēen n toó:
6Jonata̰ nge tun̄ yá̰á̰ kə́ bo ō, ngé kum kedə̄ kəjō ɓē gə̄ ō, ngé tun̄ yá̰a̰ gə̄ ō, gotə ngáń Israel gə̄ ń i Jipə gə̄ ní ō, rāān̄ ngákṵ́ṵ́də́ Əspartə gə̄ lápə́ya. 7I jóó ngá̰ý kɔ̄ɔ́ tā n nge tun̄ yá̰a̰ yājí kə́ bo ń rīn na i Oniyas ní, ənge makətūbə̄ kə́ mban̄g yāsí Areyos əlań adə̄n ní. Mban̄g yāsí əda na sḭḭ̄ na i ngákṵ́ṵ́jí gə̄ ō, kēē makətūbə̄ yān ń to gírí toō ɔjə kadə̄ najə̄ ní i rɔ̄kum ō. 8Oniyas əhɔ ngōmbang kəla ní kə̄ rɔ̄n tə́ kə rɔyɔ́ ngá̰ý ō, taā makətūbə̄ ní tə́da ō. Najə̄ kə́ dɔ madə̄ naā yājí tə́ sesí ń ndangən̄ kemeé ní, kumən unjə̄ ngá̰ý ō. 9Tām̄ yājí tə́ ɓáa makətūbə̄ kə́ táĺ gə̄ ń to laā ní ré jə-tə́da anī, j-ənge tɔ́gə́ ngá̰ý kemeé ō, i gáŕ kadə̄ j-əhɔ madə̄ naā kə́ beé tá aĺ ō. 10Ɓá tā ba jə-ndigə kəla kə makətūbə̄ ń toō kadə̄sí i yā rāań kadə̄ kəlā ngee naā ō, kənī ndū yājí sesí ní ō télən̄ kə́ kijə. Tām̄ jə-ndigə tél tə̄rā gə̄ tām̄ yāsí tə́ alé, tɔdɔ̄ gō kəla ń ə́laī nge kəla yāsí rɔ̄jí tə́ ní, ɓāl̄ gə̄ mānə̄n̄ ngá̰ý kɔ̄ɔ́. 11Əga kemjí dɔsí tə́ ngándáńg ndɔ̄ rāā nāā kə́ bo gə̄ tə́ ō, kum mbang kə́ rang gə̄ tə́ ō, dan ń j-a jə-tun̄ yá̰a̰ j-adə̄ Nə́ɓā ō, jə-ndɔ̄ȳ ō ní. Kadə̄ əga kem deē dɔ ngákṵ́ṵn gə̄ tə́ ní, i yá̰á̰ kə́ gōtə́ ō, i kə gō róbəneé ō. 12Jə-rāā rɔ̄nel̄ najə̄ rī ɓār̄ yāsí tə́ ō. 13Jḭḭ ɓáa yá̰a̰ nāā gə̄ nāān̄jí ngá̰ý ō, rɔ̄ɔ̄n̄jí ngá̰ý ō, mban̄g gə̄ ń ndi gīrə̄n̄ gidəjí ní rɔ̄ɔ̄n̄jí ō. 14Najə̄ kə́ ɔjə dɔ rɔ̄ɔ̄ gə̄ ń nuū ní, jə-ndigə njə́ɓāsí alé, sḭḭ̄ gə̄gē, de kə́ rang gə̄ ń ɓoon̄ rɔ̄də́ tū yājí tə́ ní gə̄gē, madə̄ tají gə̄gē. 15Tām̄ j-əndā kemjí i dɔ Nə́ɓā tə́ kadə̄ dḭḭ̄jí. I ni n ɔr̄jí kɔ̄ɔ́ jī madə̄ ba̰ā̰jí gə̄ tə́ ō, əla rɔ̄sɔl̄ dɔdə́ tə́ ō ní. 16Adə̄ jə-gə̄rā Numeniyus kə́ ngōn̄ A̰tiyokus ō, A̰tipater kə́ ngōn̄ Jaso̰ ō, j-əladə́ rɔ̄ Rom gə̄ tə́ kadə̄ jə-tél kə́ra madə̄ naā gə̄ ō, j-əhɔ madə̄ naā kə́ a to mbóńg ō sedə́ gogə́ rang. 17J-əda ngámbang kəla gə̄ ní kadə̄ aw̄n̄ losí ō, kadə̄ rāān̄sí lápə́ya ō, adə̄n̄sí makətūbə̄ yājí kə́ ɔjə dɔ madə̄ naā kə́ kété kə́ jə-tél j-əhɔ sesí gogə́ ō, kəlā ngee naā kə́ jə-tél jə-dṵṵ̄ sesí gogə́ ō. 18Lo ń nuū tə́ jə-dəjesí kadə̄ ī-tūr̄ ə́daījí najə̄ kə́ dɔ tə́.
19Makətūbə̄ ń Areyos əlań kété adə̄ Oniyas ní, kēen n toó: 20Areyos, mban̄g yā Əspartə gə̄, rāā Oniyas nge tun̄ yá̰á̰ kə́ bo lápə́ya. 21Teēn̄ dɔ tə́ kem makətūbūú kadə̄ Əspartə gə̄, kə Jipə gə̄ i ngákṵ́ṵ naā gə̄ ō, nin̄ i de gə̄ kə́ gír yā Abəraham tə́ ō. 22Kumjí teē dɔ tə́ ngɔlaā, adə̄ majə kadə̄ ī-ndangiī makətūbə̄ ə́daīńjí kōōsí ké ī-ndiī majə wa. 23Dām̄ yājí jḭḭ tə́ ɓáa j-əndā dɔ rɔ̄jí danaá kɔ̄ɔ́ kadə̄ j-ədasí najə̄ ń toō: ī-rāāī yá̰a̰ kul̄ yājí gə̄ kə yá̰a̰ kənge yājí gə̄ yāsí tə́ ō, j-a jə-rāā yāsí gə̄ i yājí tə́ ō. I tām̄ najə̄ ń toō tə́ n j-əla ngámbang kəla yājí gə̄ kadə̄ aw̄ ədan̄sí yá̰a̰ gə̄ ń jə-gír̄ rāā ní kadə̄ ī-gerī ní.
Áskar gə̄ yā Demetəriyus a̰ȳn̄ naā kɔ̄ɔ́ no Jonata̰ tə́
24Jonata̰ oō kadə̄ áskar kə́ bo gə̄ yā Demetəriyus tél reēn̄ yā rɔ̄ɔ̄ Demetəriyus kə áskar gə̄ kə́ kutədə́ tɔȳ kə́ kété. 25Anī teē kɔ̄ɔ́ Jerusalem ba aw̄ gō nang kə́ Hamat tə́ tə́nī tadə́ tə́. Tām̄ ni ndigə kadə̄ udən̄ kem ɓē yān tə́ alé. 26Ni əla ngé kum̄ lo gə̄ adə̄ aw̄ udən̄ kem géŕ ger yādə́ tə́. Nin̄ tél reē ədanən̄ na madə̄ ba̰ā̰ gə̄ na ndin̄ dɔ rɔ̄də́ tə́ kɔ̄ɔ́ yā reē rɔ̄ɔ̄də́ ndɔ̄ɔ́, yā kəhɔdə́ dɔ jīdə́ tə́. 27Dan ń mbang udə anī, Jonata̰ əda deē yān gə̄ kadə̄ ndin̄ kə kumdə́ njáý njáý ō, kadə̄ yá̰a̰ rɔ̄ɔ̄ yādə́ gə̄ i rɔ̄də́ tə́ ngɔr ō, kadə̄ ndin̄ dɔ rɔ̄də́ tə́ yā rɔ̄ɔ̄ ndɔ̄ɔ́ bátə́ kadə̄ lo tīī ō. Ni tə́ndā ngé ngɔ̄m̄ lo gə̄ gidə géŕ gereé ō. 28Dan ń madə̄ ba̰ā̰ gə̄ oōn̄ kadə̄ Jonata̰ kə ngé rɔ̄ɔ̄ yān gēé ndin̄ dɔ rɔ̄də́ tə́ kɔ̄ɔ́ yā rɔ̄ɔ̄ anī, ɓōĺ rāādə́. Nin̄ rāān̄ hor kem géŕ ger yādə́ tə́ kə ɓōló ba a̰ȳn̄ naā kɔ̄ɔ́. 29Teē dəloí pá tá Jonata̰ kə deē yān gēé gerə̄n̄ gō kaw̄də́ ɓáý, tām̄ a̰a̰n̄ hor kem géŕ ger yādə́ tə́. 30Jonata̰ ngɔ̄də̄ gōdə́ sétə́ əngedə́ alé, tɔdɔ̄ teēn̄ bā Eloter kɔ̄ɔ́.
31Lo ń nuū tə́ Jonata̰ tūr̄ rɔ̄n kə̄ dɔ Arabə gə̄ ń a ɓārə́n̄də́ na i Jabade gə̄ ní tə́. Ni tetədə́ rɔ̄ɔ̄ ba ɔy yá̰a̰ kənge yādə́ gə̄. 32Ni ndɔ́tə̄ kɔ̄ɔ́ kə géŕ gereé ō, reē Damas ō, njə̄rā gō nang ń nuū tə́ malang ō. 33Simo̰ gē anī ɔr̄ dɔɔ́ aw̄ bátə́ ugə̄ Askalo̰ ō, lo kə́ ngan̄g gə̄ kə́ kadə tə́ gə̄ tə́ ō. Ni ḭḭ nuū aw̄ kumən kə̄ Jope, ba taā ɓē ní najə̄ yā yá̰á̰ kə́rēý kə́ majə aĺ kə́ yā rāā yá̰á̰ tə́. 34Tām̄ ni oō kadə̄ de kə́ kem ɓēé gə̄ ndigən̄ kadə̄ de gə̄ yā Demetəriyus lo kə́ ngan̄g kə́ Jope. Ni əndā ɓūtə̄ áskar gə̄ lo ní tə́ kadə̄ ngɔ̄mə̄n̄.
Jonata̰ rāā ɓē kə́ Jerusalem adə̄ ngan̄g
35Dan ń Jonata̰ tél reē ugə̄ anī, ɔsə dɔ kum kɔɔ̄ gə̄ kə́ Israel tə́ naā tə́ ō, oōn̄ naā yā rāā kújə́ kə́ ngan̄g gə̄ Jude tə́ ō, 36yā rɔtə ta ndogə̄ mbal̄ kə́ Jerusalem kum kə̄ dɔɔ́ ō, kəndā ndogə̄ mbal̄ kə́ bo dɔ dáń kújə kə́ ngan̄g tə́ kə ɓēé, yā kēgəńdə́ naā tə́ kadə̄ kújə́ ra kə kérneé, yā kadə̄ de gə̄ yā Demetəriyus gə̄ asənəń mang yá̰a̰ aĺ ō, kigə yá̰a̰ aĺ ō. 37Nin̄ ɔsən̄ dɔdə́ naā tə́ yā tél rāā ɓē gogə́ rang, tɔdɔ̄ núsə ndogə̄ mbal̄ kə́ kadə man̄ dɔ mbal̄ tə́ ń deē ra kem ɓēé anī i kə̄ dām̄ kə́ gír ɓē tə́ ní, əsō kɔ̄ɔ́. Dām̄ ɓē ń a ɓārə́n̄ na i Kapenata ní, tél rāān̄ gogə́ rang ō. 38Simo̰ tél rāā ɓē kə́ Adida gogə́ rang, gō nang kə́ mbal̄ gətóo tū tə́ tə́. Rāā ɓē ní adə̄ ngan̄g ō, tə́lá bápə gə̄ ta tə́ ō, ba rákə̄ ta adə̄ ngan̄g míŕ míŕ.
Təripo̰ əhɔ Jonata̰ kadə̄ gāngə̄n̄ dɔn
39Təripo̰ sāā kṵ ɓē dɔ nang kə́ Aji tə́ ō, kadə̄ əlan̄ jākā mbang dɔn tə́ ō, kə ta kūl̄ mbəre A̰tiyokus kə́ nge kṵ mehḛ́ kɔ̄ɔ́ dɔ kōmbēr̄ ngār tə́ kənīn. 40Ni ɓōĺ najə̄ kadə̄ Jonata̰ ɔgə̄n ō, rɔ̄ɔn ō. Adə̄ ni sāā ta róbə kəhɔn yā tɔ̄lən. I tītə̄ ń nuū n ni əsōń róbó ta kaw̄ kə̄ Betəsan ní. 41Jonata̰ ɔy de kə́ jī katə gə̄ dūbú kutə sɔ́ tə́niń tan ō, reē ugə̄ Betəsan ō. 42Təripo̰ a̰ā̰ kadə̄ Jonata̰ reē i kə ngé rɔ̄ɔ̄ kə́ ngá̰ý gēé anī, mbātə́ kəhɔn. 43Ni əhɔn kə̄ rɔ̄n tə́ kə rɔyɔ́ ō, ɔjə madə̄ tan gə̄ seneé ō, adə̄n kadə̄ karī gə̄ ō. Ni əda madə̄ tan gə̄ ō, ɓūtə̄ áskar yān gə̄ ō, kadə̄ oōn̄ ta Jonata̰ tītə̄ ń oōnəń tan nəkɔ́ ní ō. 44Ni əda Jonata̰ na: De kə́ yā rɔ̄ɔ̄jí gətóo, ba ī-rāā adə̄ kɔr rāā ngé rɔ̄ɔ̄ gə̄ ń nuū malang i tām̄ rí tə́? 45I beé ní, ə́yá̰də́ ādə̄ tél aw̄n̄ gogə́ ɓēé ō, ī-gə̄rā de kə́rēý gə̄ ādə̄ njə̄rān̄ seí ō, ba ī-reē Pətolemayis. M-ā m-ə́la ɓē kə́ Pətolemayis ō, gotə ɓē kə́ ngan̄g kə́ rang gə̄ ō kem jīí tə́, naā tə́ kə gotə ɓūtə̄ áskar gə̄ ō, ngé kəla gə̄ malang ō. Tɔdɔ̄ m̄-reē laā i tām̄ najə̄ ń nuū tə́. Gō tə́ anī, m-ā m̄-tél yā kaw̄ gogə́ ɓēé. 46Jonata̰ taā kem adə̄ rāā tītə̄ ń ədań ní: Əya̰ ngé rɔ̄ɔ̄ yān gə̄ adə̄ tél aw̄n̄ gogə́ dɔ nang yā Juda tə́. 47Ba əya̰ áskar gə̄ dūbú mətá seneé. Ɔr̄ kə́ dūbú jōó gə̄ əla sedə́ Galile ō, kə́ dūbú kógə̄ḿ gə̄ i seneé ō. 48Ba dan ń Jonata̰ udə kem ɓē kə́ Pətolemayis tə́ anī, de kə́ kem ɓēé gə̄ utə̄n̄ ta róbə gə̄ ba əhɔnən̄ ō, tɔ̄lə̄n̄ de gə̄ malang ń udən̄ seneé ní kə kaskaraá ō. 49Təripo̰ əla ɓūtə̄ áskar kə́ ngé kal̄ sə́nda gə̄ Galile ō, kum kubə kə́ bo tə́ ō, kadə̄ tɔ̄lə̄n̄ de gə̄ yā Jonata̰ kɔ̄ɔ́. 50De gə̄ yā Jonata̰ gə̄ ní gírə̄n̄ kadə̄ əhɔn̄ Jonata̰ kɔ̄ɔ́ ō, kadə̄ na tan na tḭ̄ḭ̄ kɔ̄ɔ́ naā tə́ kə madə̄n gēé ō. Nin̄ əlan̄ go̰ kem naā tə́ ō, əndān̄ rɔ̄də́ kə ta naá mer mer njə̄rānəń kumdə́ kə̄ kété ō, ndin̄ dɔ rɔ̄də́ tə́ yā rɔ̄ɔ̄ ō. 51Dan ń ngé ngɔ̄də̄də́ gə̄ a̰a̰n̄ kadə̄ a rɔ̄ɔ̄n̄ i tām̄ yā kajəń rɔ̄də́ anī, télən̄ dɔ tə́. 52Nin̄ malang reē ɔtə̄n̄ dɔ nang kə́ Jude tə́ kə lɔmoó. Nin̄ nūūn̄ Jonata̰ kə madə̄n gēé ō, ɓōĺ rāādə́ ngá̰ý ō. Israel gə̄ malang əhɔn̄ ndoō ngá̰ý. 53Nápar de gə̄ malang ń ndin̄ gīrə̄n̄ gidədə́ ní, sāān̄ tɔ̄l̄də́ kɔ̄ɔ́ malang. Nin̄ ədan̄ na: Ngār yādə́ gətóo ō nge kɔsə kíĺdə́ gətóo ō ní, j-ənīdə́ rɔ̄ɔ̄ ō jə-tɔ̄līdə́ kɔ̄ɔ́ malang ō, anī a əga kem deē dɔdə́ tə́ tṵ alé.
Currently Selected:
1 MAKABE GƏ̄ 12: SARDC
Highlight
Copy
Compare
Share
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Bibəl ta Sar̄ © L'Alliance Biblique du Tchad, 2006, 2010.