1 Maccabees 7
7
Dēmētrijs I kļūst par ķēniņu
1 #
2Mak 14:1–36
Simt piecdesmit pirmajā gadā Dēmētrijs, Seleika dēls, devās prom no Romas un ar nedaudziem vīriem nonāca kādā piejūras pilsētā un sāka tur valdīt. 2Un notika, kad tas nāca savu tēvu ķēniņa namā, karaspēks apcietināja Antiohu un Lisiju, lai tos atvestu pie viņa. 3Kad šī lieta tapa viņam zināma, viņš sacīja: “Pat nerādiet man viņus!” 4Tad karavīri tos nokāva, un Dēmētrijs sēdās savas valsts ķēniņa tronī.
Alkims – augstais priesteris
5Pēc tam pie ķēniņa ieradās visi Israēla bauslības nicinātāji un bezdievji; tos vadīja Alkims, kas vēlējās kļūt par augsto priesteri. 6Tie apsūdzēja tautu ķēniņa priekšā, sacīdami: “Jūda un viņa brāļi ir nogalinājuši visus tavus draugus un arī mūs ir padzinis no mūsu zemes, 7tādēļ tagad sūti kādu uzticamu vīru, lai viņš dotos turp un redzētu visu to postu, ko viņš nodarījis mums un visam ķēniņa apgabalam, un lai sodītu viņu un visus tos, kas viņam palīdzējuši.” 8Tad ķēniņš izvēlējās Bakhidu, kādu ķēniņa draugu, kas valdīja viņpus upei#7:8 T. i., uz austrumiem no Eifrātas upes – visā apgabalā līdz pat Ēģiptei., tas bija varens un uzticams ķēniņam, 9un sūtīja to kopā ar Alkimu, ko viņš bija iecēlis par augsto priesteri, un lika tam atriebties Israēla dēliem. 10Bakhids cēlās un devās ar lielu karaspēku uz Jūdejas zemi, viņš arī nosūtīja vēstnešus pie Jūdas un tā brāļiem ar viltus miera piedāvājumu. 11Taču tie nepieņēma viņa vēstījumu, jo redzēja, ka viņš ieradies ar lielu karaspēku. 12Tad sapulcējās pie Alkima un Bakhida rakstu mācītāju padome, lai izzinātu patiesību, 13#1Mak 2:42tie bija hasīdi, kas pirmie no Israēla dēliem meklēja ar tiem mieru, 14un tie sacīja: “Kopā ar karaspēku ir ieradies vīrs no Ārona dzimtas, viņš nedarīs mums nekā ļauna.” 15Arī Alkims runāja ar tiem miermīlīgi un zvērēja: “Mēs nevēlamies darīt ļaunu ne jums, ne jūsu draugiem.” 16Tā tie uzticējās viņam, bet viņš sagūstīja no tiem sešdesmit vīru un tos kādā dienā nokāva, itin kā rakstīts: 17tie izmētājuši tavu svēto miesas un izlējuši viņu asinis visapkārt Jeruzālemei, un nav neviena, kas tos apglabā. 18#1Mak 6:61–62; 7:15Tad uznāca visai tautai bailes un drebēšana no atnācējiem, un viņi sacīja: “Nav pie tiem tiesas un taisnības, tie ir pārkāpuši vienošanos un lauzuši zvērestu, ko tie zvērējuši.” 19#Jer 41:7Bet Bakhids devās prom no Jeruzālemes un izvietojās Bētzatā. Viņš nosūtīja kareivjus, un tie sagūstīja daudz vīru, kas no viņiem bēga, kā arī dažus no tautas; tie nokāva viņus un iemeta dziļā akā. 20Tad, uzticējis zemi Alkimam un atstājis pie viņa karaspēku, lai tas viņam palīdzētu, Bakhids devās pie ķēniņa. 21Bet Alkims cīnījās par augstā priestera amatu. 22Pie viņa ieradās visi, kas musināja tautu, un tad tie savaldīja Jūdejas zemi un nodarīja lielu postu Israēlā. 23Kad Jūda redzēja, ka viss ļaunums, ko darījis Alkims un israēlieši, kas bija ar viņu, ir lielāks nekā cittautiešu nodarījums, 24viņš apstaigāja visus apkārtējos Jūdejas apgabalus un atriebās tiem vīriem, kas no viņa bija aizbēguši; tā viņš panāca, ka viņi vairs nepostīja šajā apgabalā. 25Alkims redzēja, ka Jūda ar saviem sekotājiem pieaug spēkā, un saprata, ka viņš nevarēs tiem stāvēt pretī, tādēļ viņš atgriezās pie ķēniņa un tos nekrietni apsūdzēja.
Nikanora sakāve
26Un ķēniņš sūtīja Nikanoru, vienu no saviem slavenajiem karavadoņiem, kas bija liels Israēla nīdējs un pretinieks, lai tas izdeldētu šo tautu. 27Nikanors atnāca uz Jeruzālemi ar lielu karaspēku un nosūtīja pie Jūdas un viņa brāļiem vēstnešus ar viltus miera piedāvājumu: 28“Lai mums nebūtu ar jums jākaro, es nākšu pie jums ar nedaudz vīriem, lai mēs mierā tiktos ar jums vaigu vaigā.” 29Tad viņš ieradās pie Jūdas, un tie mierā sveicināja viens otru, bet Nikanora karotāji bija sagatavojušies satvert Jūdu. 30Taču Jūdam kļuva zināms viņu nodoms, ka viņi nākuši ar viltu, tādēļ Jūda sabijās un negribēja vairs redzēt viņa vaigu. 31Kad Nikanors saprata, ka viņa nolūks ir tapis zināms, viņš izgāja Jūdam pretī kaujai netālu no Kafarsalamas. 32Tur krita daudzi, kas bija ar Nikanoru, kādi pieci tūkstoši vīru, un viņš bēga uz Dāvida pilsētu.
33 #
Ezr 6:10
Un pēc šiem notikumiem Nikanors devās augšā uz Ciānas kalnu. Viņam pretī no svētnīcas iznāca daži priesteri un tautas vecajie, lai viņu miermīlīgi sveiktu un parādītu viņam dedzināmo upuri, kas tiek upurēts par ķēniņu. 34Bet viņš tos izsmēja, nolamāja, ņirgājās par tiem un runāja ar viņiem augstprātīgi. 35Viņš arī dusmās zvērēja: “Ja Jūda un viņa karaspēks tagad netiks nodots manās rokās un es pats atgriezīšos atpakaļ sveikā, es nodedzināšu šo templi.” Un viņš aizgāja lielās dusmās. 36#Jl 2:17Tad priesteri iegāja templī, nostājās altāra un svētvietas priekšā un sacīja: 37#5Moz 12:4–5; 1Ķēn 8:29, 43; Jes 56:7; Mt 21:13“Tu izvēlējies šo namu, lai tas tiktu nosaukts tavā vārdā, lai tas būtu lūgšanu un aizlūgšanu nams tavai tautai, 38atmaksā šim vīram un viņa karapulkam, lai tie krīt no zobena, piemini viņu zaimus un nedod viņiem kur palikt.” 39#2Mak 15:1–36Nikanors izgāja no Jeruzālemes un izvietojās Bēt-Horonā; tur viņš apvienojās ar Sīrijas karaspēku. 40Arī Jūda ar saviem trīs tūkstošiem vīru izvietojās Adasā; un Jūda lūdza Dievu: 41#2Ķēn 19:35“Kad tie, kas bija ar ķēniņu#7:41 Asīriešu ķēniņu Sanherību (sk. 2Ķēn 19:35)., zaimoja, tad izgāja tavs eņģelis un nokāva simt astoņdesmit piecus tūkstošus, 42tāpat arī šodien satriec šo karaspēku mūsu priekšā, lai pārējie atzīst, ka Nikanors ļaunu runājis pret taviem svētumiem un ka viņš saņem atbilstošu tiesu par savām ļaundarībām.” 43Karapulki sāka kauju adāra mēneša trīspadsmitajā dienā, un Nikanora karaspēks tika sakauts, un viņš pats krita pirmais šajā kaujā. 44Kad Nikanora karaspēks redzēja, ka viņš ir kritis, tie pameta ieročus un aizbēga. 45Israēlieši vajāja tos veselu dienu, visu ceļu no Adasas līdz pat Gezeras pievārtei, un pūta taures viņiem nopakaļ. 46Tad iznāca ļaudis no visiem apkārtējiem Jūdejas ciemiem un tos aplenca, viņi spieda tos atpakaļ pret tiem, kas dzinās tiem pakaļ, un tā tie visi krita no zobena, un neviens nepalika dzīvs. 47#1Sam 31:9–10; Jud 14:11Bet israēlieši saņēma laupījumu un viņu krājumus, tie nocirta Nikanoram galvu un viņa labo roku, ko viņš tik augstprātīgi bija pacēlis, un aiznesa un izkāra apskatīšanai pie Jeruzālemes. 48Tad tauta vareni līksmojās un svinēja šo dienu kā lielas līksmības dienu, 49#1Mak 4:59; 13:52viņi nolēma svinēt šo dienu katru gadu adāra mēneša trīspadsmitajā dienā. 50Tā nedaudz dienu Jūdejas zemei bija miers.
Currently Selected:
1 Maccabees 7: NLBDC
Highlight
Copy
Compare
Share
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.