1 Maccabees 6
6
Antioha IV nāve. Antiohu V ieceļ par ķēniņu
1 #
2Mak 1:13–17; 9:1–29 Ķēniņš Antiohs, pārstaigādams augšējās zemes, dzirdēja, ka Persijā ir kāda pilsēta Elimaja, kas slavena ar savu bagātību – sudrabu un zeltu, 2#1Mak 1:1ka tur ir arī ļoti bagāts templis, kurā glabājas zelta bruņucepures, bruņas un ieroči, ko šeit bija atstājis Aleksandrs, Filipa dēls, Maķedonijas ķēniņš, kas pirmais valdīja pār grieķiem. 3Ķēniņš Antiohs nāca un lūkoja, kā varētu pilsētu ieņemt un izlaupīt, bet nespēja, jo viņa nodomu uzzināja pilsētnieki. 4Tie cēlās cīņā pret viņu, un viņš bēga un metās projām no turienes lielās bēdās, lai atgrieztos Bābelē. 5#1Mak 3:38–4:35Bet pie viņa, vēl Persijā esot, kāds atnāca ar ziņu, ka karaspēks, kas devies uz Jūdeju, bijis spiests bēgt, 6ka Lisijs gājis pirmais ar stipru karaspēku, bet viņam nācies bēgt, ka israēlieši ir vairojuši savu pašu un savu ieroču spēku un ieguvuši lielu kara laupījumu no karaspēka, ko tie sakāvuši, 7#1Mak 4:43, 60–61ka tie nojaukuši negantību, ko viņš bija uzcēlis virs altāra Jeruzālemē, un ka svētnīcu, kā tas bija iepriekš, un tās pilsētu Bēt-Cūru tie apjozuši ar augstiem vaļņiem. 8Kad ķēniņš dzirdēja šo vēsti, viņš bija ļoti pārsteigts un satriekts. Aiz bēdām viņš kļuva slims un nokrita savā gultā, jo nebija noticis tā, kā viņš bija iecerējis. 9Tā tas turpinājās daudzas dienas, jo atkal un atkal pār viņu nāca lielas bēdas, un viņš nosprieda, ka viņam jāmirst. 10Viņš pasauca visus savus draugus un tiem sacīja: “Miegs ir atņemts manām acīm, un mana sirds ir rūpju sagrauzta, 11un es sacīju savā sirdī: līdz kādām bēdām esmu nonācis un līdz cik lieliem bēdu viļņiem, kuros es tagad esmu, lai gan esmu bijis krietns un mīlēts savā valdīšanā. 12#1Mak 1:21–24; 3:35Bet tagad es atceros visu ļaunumu, ko esmu darījis Jeruzālemē – es ņēmu visus sudraba un zelta traukus, kas tur bija, un sūtīju izdeldēt Jūdejas iedzīvotājus par neko. 13Tagad es saprotu, ka tādēļ pār mani ir nācis šis ļaunums, un, redzi, es eju bojā svešā zemē un lielās bēdās.” 14Tad viņš pasauca Filipu, vienu no saviem draugiem, un iecēla to pār visu savu valsti. 15Viņš deva tam savu kroni, tērpu un gredzenu, lai tas vadītu viņa dēlu Antiohu un audzinātu viņu par valdnieku. 16Tad ķēniņš Antiohs simt četrdesmit devītajā gadā#6:16 163. g. pirms Kristus. turpat nomira. 17#1Mak 3:33; 2Mak 10:10–11; 11:1Kad Lisijs uzzināja, ka ķēniņš ir miris, viņš iecēla par ķēniņu ķēniņa dēlu Antiohu, ko bija audzinājis no mazotnes, un deva tam vārdu Eipators.
Uzbrukums cietoksnim un otrā kauja pie Bēt-Cūras
18 #
1Mak 1:33–34; 11:20; 12:36; 13:49–50 Bet pa to laiku tie, kas bija cietoksnī, neļāva Israēlam brīvi piekļūt svētnīcai, allaž darīja tiem daudz ļauna un bija atbalsts cittautiešiem. 19Tādēļ Jūda nosprieda tos iznīcināt un sapulcināja ļaudis, lai tos aplenktu. 20Ļaudis sapulcējās vienkopus un aplenca cietoksni simt piecdesmitajā gadā, un Jūda lika uzbūvēt tā aplenkšanai torņus un dažādas ierīces. 21Bet dažiem aplenktajiem izdevās izbēgt, un tiem pievienojās kādi bezdievji no israēliešiem. 22Tie devās pie ķēniņa un sacīja: “Cik ilgi tu nespriedīsi tiesu un neatriebsi mūsu brāļus? 23Mēs labprātīgi kalpojām tavam tēvam, klausījām, ko viņš teica, un sekojām viņa pavēlēm, 24tādēļ arī mūsu tautas dēli aplenca cietoksni un izturējās pret mums kā svešinieki, vēl vairāk, tie nonāvē tos no mums, kurus tie atrod, un izlaupa mūsu mantu. 25Un ne tikai pret mums vien viņi izstiepuši savu roku, bet arī pret mūsu zemēm, 26un redzi, tagad tie ir aplenkuši Jeruzālemes klints cietoksni, lai to ieņemtu; tie ir nostiprinājuši arī svētnīcu un Bēt-Cūru. 27Ja tu tos neapsteigsi, tie izdarīs vēl vairāk par šo un tu tos vairs nevarēsi savaldīt.” 28#2Mak 13:1–17Kad ķēniņš to izdzirda, viņš iedegās dusmās un saaicināja visus savus draugus, karaspēka vadītājus un visus, kam vara.#6:28 Burtiski: visus, kam groži; senākos manuskriptos: visus jātnieku virsniekus. 29Viņam pievienojās arī algotņi no citām valstīm un jūras salām, 30viņa karaspēkā bija simt tūkstoši kājnieku, divdesmit tūkstoši jātnieku un trīsdesmit divi ziloņi, kas bija mācīti karam. 31Pēc tam viņš gāja caur Idūmeju un izvietojās pie Bēt-Cūras un izgatavoja dažādas kara ierīces un karoja daudzas dienas, bet pilsētas aizstāvji pretuzbrukumā sadedzināja tās ar uguni un varonīgi cīnījās. 32Tad Jūda pameta cietokšņa aplenkšanu un izvietojās Bēt-Zaharijā, iepretim ķēniņa karaspēkam. 33Arī ķēniņš cēlās rīta agrumā un strauji vadīja karaspēku pa Bēt-Zaharijas ceļu; tur karaspēks sagatavojās kaujai un sāka pūst taures. 34Tie rādīja ziloņiem sarkano vīnogu un zīdkoku sulu, lai tos sakūdītu uz cīņu. 35Tad viņi sadalīja dzīvniekus pa karaspēka nodaļām – tiem katram bija klāt tūkstoš vīru, tērpti bruņukreklos, un galvās tiem bija vara bruņucepures, un pie katra dzīvnieka bija norīkoti arī pieci simti izlases jātnieku; 36tie ik brīdi bija tur, kur bija dzīvnieks, un, ja tie kaut kur gāja, tie gāja ar to kopā un no tā neatstājās. 37Un vēl uz katra ziloņa bija pa stipram apjumtam koka tornim, kas bija piestiprināts pie tā ar īpašām ierīcēm, un katrā tornī četri#6:37 Dažos manuskriptos: trīsdesmit divi. vīri, kas uz tā cīnījās, un ziloņa dzinējs indietis. 38Pārējos jātniekus izvietoja pa malām karaspēka abās pusēs, lai tie padotu ziņu un stiprinātu ierindas spārnus. 39Kad saule apspīdēja zelta un vara vairogus, no tiem iezaigojās kalni un mirdzēja kā ugunīgi lukturi. 40Viena daļa ķēniņa karaspēka pārklāja kalnu augstienes, bet citi ielejas; tie tuvojās stingrā un noteiktā ierindā. 41Un visi, kas dzirdēja lielā pulka balsis un soļu dunu, izbijās, jo šis karaspēks bija ļoti liels un varens. 42Bet Jūda gāja ar savu karaspēku uzbrukumā, un seši simti vīru no ķēniņa karaspēka krita. 43#1Mak 2:5Kad Elāzārs, Avarāna dēls, ieraudzīja, ka viens no ziloņiem ir klāts ar ķēnišķām bruņām un bija lielāks par visiem pārējiem dzīvniekiem, viņš iedomājās, ka uz tā ir ķēniņš, 44un viņš atdeva savu dzīvību, lai glābtu savu tautu un iemantotu savam vārdam mūžīgu slavu, 45viņš drosmīgi lauzās cauri ienaidnieku ierindai, nonāvēdams pa labi un pa kreisi, un tie pašķīrās viņa priekšā. 46Tad viņš paskrēja zem ziloņa un iedūra tam vēderā, un to nogalināja, tas nokrita pie zemes pār viņu, un tā viņš tur nomira. 47Bet, redzēdami ķēniņa ļaužu spēku un viņa karaspēka cīņas sparu, israēlieši izvairījās no tiem.
48 #
2Mak 13:18–26
Ķēniņa karaspēks devās pret viņiem augšup uz Jeruzālemi, un ķēniņš izvietoja karaspēku Jūdejā un Ciānas kalnā. 49#2Moz 23:10–11; 3Moz 25:2–7Viņš arī noslēdza mieru ar tiem, kas bija Bēt-Cūrā, un tie pameta pilsētu, tādēļ ka viņiem tur nebija pārtikas, lai varētu pilsētā nocietināties, jo zemei bija sabata gads. 50Bet ķēniņš ieņēma Bēt-Cūru un norīkoja sargus, lai tie to sargātu. 51Viņš sūtīja karaspēku pret svētnīcu daudzas dienas un izvietoja pie tās aplenkuma torņus, kā arī uguns, akmeņu, bultu un citas metamās ierīces; 52tad arī jūdi uzcēla metamās ierīces pret viņiem un cīnījās daudzas dienas. 53#1Mak 5:23, 53Bet tiem noliktavās vairs nepalika nekā, ko ēst, jo bija septītais gads, turklāt tie, kas no cittautiešiem bija paglābušies Jūdejā, bija apēduši atlikušos krājumus. 54Tā tikai nedaudzi vīri palika svētnīcā, jo bads tos bija pievārējis, un tie izklīda katrs uz savu pusi.
55Bet tad Lisijs padzirdēja, ka Filips, kuru ķēniņš Antiohs, vēl dzīvs būdams, bija iecēlis par sava dēla Antioha audzinātāju, lai tas audzinātu viņu par valdnieku, 56#1Mak 3:37ir atgriezies no Persijas un Mīdijas un ka karaspēks, kas bija izgājis kopā ar ķēniņu, ir kopā ar to, un ka tas grib pārņemt savā ziņā valsts lietas. 57#2Mak 11:13–15, 22–26Tādēļ viņš steigšus deva pavēli doties projām un sacīja ķēniņam, karaspēka vadītājiem un pārējiem vīriem: “Mēs ar katru dienu kļūstam vājāki, mums ir maz barības, un vieta, kuru mēs aplencām, ir stipra, turklāt mums jārūpējas arī par valsts lietām. 58Tādēļ tagad labāk sniegsim roku šiem cilvēkiem un slēgsim mieru ar viņiem un ar visu viņu tautu, 59un ļausim viņiem dzīvot pēc viņu likumiem, kā tie dzīvojuši iepriekš, to dēļ taču viņi sadusmojās uz mums un darīja visu šo, kad mēs tos atcēlām.” 60Ķēniņam un karaspēka vadoņiem šis ieteikums labi patika, un viņš sūtīja pie jūdiem vēstnešus ar miera piedāvājumu, un tie to pieņēma. 61Tad ķēniņš un karaspēka vadoņi tiem zvērēja; pēc šādas vienošanās jūdi izgāja no cietokšņa. 62Bet ķēniņš, uzkāpis Ciānas kalnā un apskatījis cietoksni, kas uz tā bija, lauza doto zvērestu un pavēlēja nojaukt cietokšņa sienas visapkārt. 63Tad viņš steigšus cēlās un atgriezās Antiohijā. Tur viņš redzēja, ka Filips valda pār pilsētu, karoja pret viņu un ar varu ieņēma pilsētu.
Currently Selected:
1 Maccabees 6: NLBDC
Highlight
Copy
Compare
Share
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.