MATEJA EVAŅG̒ELIJS 27
27
1Bet rīta agrumā visi augstie priesteri un laužu vecaji pieņēma lēmumu par Jēzu, viņu nonāvēt.
2Un tie saistīja viņu, aizveda un nodeva to zemes pārvaldniekam Pilātam.
3Tad Jūda, viņa nodevējs, redzēdams, ka viņš pazudināts, nožēloja to, atnesa atpakaļ trīsdesmit sudraba gabalus augstajiem priesteriem un vecajiem
4Un sacīja: „Es esmu grēkojis, nododams nenoziedzīgas asinis.“ Bet tie sacīja: „Kas mums par daļu? —Raugi tu pats!“
5Un viņš nometa sudraba gabalus templī, aizgāja un pakārās.
6Bet augstie priesteri paņēma sudraba gabalus un sacīja: „Nepieklājas tos likt Dieva šķirstā, jo tā ir asins nauda.“
7Bet viņi nolēma pirkt par tiem podnieka tīrumu svešiniekiem par kapsētu.
8Tāpēc šis tīrums ir nosaukts par asins tīrumu līdz šai dienai.
9Tā ir piepildīts tas vārds, ko pravietis Jeremija runājis, sacīdams: „Un tie saņēma no Israēla bērniem trīsdesmit sudraba gabalus—tik dārgu maksu tie bija noteikuši—
10Un deva tos par podnieka tīrumu, kā tas Kungs man ir pavēlējis.“
11Bet Jēzu veda zemes pārvaldnieka priekšā. Un pārvaldnieks viņam jautāja: „Vai tu esi jūdu ķēniņš?“ Bet Jēzus sacija uz viņu: „Tu to saki.“
12Un kad augstie priesteri un vecaji viņu apsūdzēja, viņš neatbildēja nenieka.
13Tad Pilāts saka uz viņu: „Vai tu nedzirdi, cik smagi tie liecina pret tevi?“
14Un viņš tam neatbildēja neviena paša vārda, tā ka pārvaldnieks loti brīnījās.
15Bet svētkos zemes pārvaldnieks mēdza atlaist tauta: vienu cietumnieku, kuru tā vēlējās.
16Un tanī laikā tiem biia kāds sevišķi bīstams cietumnieks vārdā Baraba.
17Un kad tie bija sapulcējušies, Pilāts sacīja uz tiem: „Kupa jūs gribat, lai es jums atlaižu, vai Barabu, vai Jēzu, kupu sauc par Kristu?“
18Jo viņš zināja, ka tie to bija nodevuši aiz skaudības.
19Bet viņam sēžot uz soģa krēsla, viņa sieva sūtīja pie tā un lika sacīt: „Liec mierā šo taisno, jo es šonakt sapnī daudz cietu viņa dēļ.“
20Bet augstie priesteri un vecaji pierunāja ļaudis, ka tie izlūgtos Barabu, bet Jēzu nokautu.
21Un zemes pārvaldnieks atbildēja un sacīja tiem: „Kupu jūs gribat no šiem abiem, lai es jums atlaižu?“ Bet tie sacīja: „Barabu.“
22Tad Pilāts saka tiem: „Ko tad es lai daru ar Jēzu, kupu sauc par Kristu?“ Viņi visi saka: „Sist viņu krustā!“
23Bet viņš sacīja: „Ko tad viņš ļauna darījis?“ Bet tie brēca vēl vairāk: „Sist viņu krustā!“
24Bet kad Pilāts redzēja, ka viņš nekā nevar izdarīt, bet troksnis kļuva vēl lielāks, tad viņš ņēma ūdeni un mazgāja rokas ļaužu priekšā, sacīdams. „Es esmu nevainīgs pie šī taisnā asinīm. Raugait jūs paši!“
25Un visi ļaudis atbildēja un sacīja: „Viņa asinis lai nāk pār mums un mūsu bērniem.“
26Tad viņš tiem atlaida Barabu, bet Jēzu šauta Un nodeva, lai viņu sistu krustā.
27Tad zemes pārvaldnieka kapa vīri ņēmu Jēzu, veda to pārvaldnieka pilī un sasauca ap viņu visu pulku.
28Un tie novilka viņam drēbes un apvilka viņam purpura mēteli.
29Tie nopina ērkšķu vainagu un lika to Viņam galvā, un deva viņam niedri labajā rokā, un locīja ceļus viņa priekšā, vinu apsmiedami, un sacīja: „Sveiks, jūdu ķēniņ!“
30Un tie spļāva viņam virsū, ņēma niedri un sita viņam pa galvu.
31Un kad tie bija viņu apsmējuši, tad tie novilka viņam mēteli un apvilka vmam vīna paša drēbes un aizveda viņu, lai sistu krustā.
32Bet iziedami tie sastapa cilvēku no Kučnas, vārdā Sīmani; tie piespieda to nest viņa krustu.
33Un nonākuši tai vietā, ko sauc Golgātu, tas ir pieres vietu,
34Tie viņam deva dzert etiķi, maisītu ar žulti; un, kad viņš to nobaudīja, viņš negribēja to dzert.
35Un tie sita viņu krustā un izdalīja viņa drēbes savā starpā ar mesliem.
36Un tie sēdēja tur un apsargāja viņu.
37Un virs vīna galvas tie pielika viņa vainas uzrakstu: „Šis ir Jēzus, Jūdu ķēniņš.“
38Tad divi slepkavas tika kopā ar viņu krustā sisti; viens pa labo, otrs pa kreiso roku.
39Bet garāmgājēji zaimoja viņu, galvas kratīdami,
40Un sacīja: „Viņš gribēja noplēst templi un to atkal uzcelt trijās dienās; palīdzi pats sev; ja tu esi Dieva Dēls, kāp no krusta zemē.“
41Tāpat augstie priesteri līdz ar rakstu mācītājiem un vecajiem apsmēja viņu, sacīdami:
42„Citiem viņs palīdzējis, bet pats sev nevar palīdzēt. Ja viņš ir Israēla ķēniņš, lai nokāpj no krusta, tad mēs ticēsim uz viņu.
43Viņš Dievam uzticējies, tas lai glābj viņu, ja grib; jo viņš ir sacījis: Es esmu Dieva Dēls.“
44Tāpat arī slepkavas, kas līdz ar viņu bija krustā sisti, zaimoja viņu.
45Bet no sestās stundas tapa tumšs pār visu zemi līdz devītai stundai.
46Bet ap devīto stundu Jēzus sauca stiprā balsī: „Ēli, Eli, lama zabachtani?“ Tas ir: „Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu esi mani atstājis?“
47Bet daži no tiem, kas tur stāvēja, kad tie to dzirdēja, sacīja: „Šis sauc Ēkju.“
48Un tūlīt viens no tiem aizskrēja, paņēma sūkli, pildīja to ar etiķi, uzsprauda to niedrē un dzirdīja viņu.
49Bet citi sacīja: „Pagaid, redzēsim, vai Elija nāks un glābs viņu.“
50Bet Jēzus atkal iekliedzās stiprā balsī un izlaida savu garu.
51Un, redzi, tempļa priekškars pārplīsa no augšas līdz apakšai divos gabalos, un zeme trīcēja, un klintis šķēlās,
52Un kapi atdarījās, un daudzu svēto miesas, kas dusēja, cēlās augšām.
53Un tie izgāja no kapiem pēc viņa augšāmcelšanās, nāca svētajā pilsēta un parādījās daudziem.
54Bet virsnieks un tie, kas bija pie viņa un sargāja Jēzu, redzēdami zemes trīci un visu, kas tur notika, izbijās ļoti un sacīja: „Patiesi, šis bija Dieva Dēls.“
55Bet tur bija daudz sievu, kas no Galilejas bija sekojušas Jēzum un viņam kalpojušas, tās skatījās no tālienes.
56Starp tām bija Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba un Jāzepa māte, un Cebedeja dēlu māte.
57Bet vakarā nāca kāds bagāts cilvēks no Arimatijas, vārdā Jāzeps, kas arī bija kļuvis par Jēzus mācekli.
58Šis nogāja pie Pilāta un izlūdzās Jēzus miesas. Tad Pilāts pavēlēja tās viņam atdot.
59Un Jāzeps ņēma miesas, ietina tās tīrā audeklā
60Un ielika tās savā jaunajā kapā, ko viņš bija izcirtis klintī, un viņš pievēla lielu akmeni pie kapa durvīm un aizgāja.
61Bet tur bija Marija Magdalēna un otra Marija, viņas sēdēja pretim kapam.
62Bet otrā dienā, kas nāk pēc sataisāmās dienas, augstie priesteri un farizēji sapulcējas pie Pilāta
63Un sacīja: „Kungs, mēs atmina-mies, ka šis viltnieks, vēl dzīvs būdams, sacīja: Pēc trim dienām es celšos augšām.
64Tāpēc pavēli kapu apsargāt līdz trešajai dienai, ka viņa mācekļi nenāk naktī un viņu nenozog un neizpauž ļaudīm: Viņš ir no miroņiem augšāmcēlies. Pēdējā vilšana tad būtu lielāka nekā pirmā.“
65Pilāts sacīja uz tiem: „Jums ir sargi, eita un apsargait to, kā paši zināt.“
66Un tie aizgāja un pielika kapam sargus un bez tam vēl aizzīmogoja akmeni.
Currently Selected:
MATEJA EVAŅG̒ELIJS 27: LTV1965
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.