MATEJA EVAŅG̒ELIJS 26
26
1Un notikās, kad Jēzus bija pabeidzis visas šās runas, tad viņš sacīja saviem mācekļiem:
2„Jūs zināt, ka pēc divām dienām būs Lieldienas, un Cilvēka Dēls tiks nodots, lai viņu krustā sistu.“
3Tad sapulcējās augstie priesteri un ļaužu vecaji augstā priestera Kajafas pilī.
4Un tie apspriedās, kā Jēzu ar viltu saņemt un nokaut.
5Bet tie sacīja: „Tikai ne svētkos, lai ļaudīs neceltos nemiers.“
6Bet kad Jēzus bija Betānijā spitālīgā Sīmaņa namā,
7Viena sieva piegāja pie viņa, tai bija akmens trauciņš ar dārgu svaidāmo eļļu, kuj-u tā izlēja viņam uz galvu, viņam sēžot pie galda.
8Kad mācekļi to redžēja, tie apskaitās un sacīja: „Kamdēļ šī izšķērdība?
9To varēja dārgi pārdot un naudu izdalīt nabagiem.“
10Bet Jēzus to nomanījis, sacīja tiem: „Kam jūs apgrūtināt šo sievu? Viņa pie manis ir padarījusi labu darbu.
11Jo nabagi ir arvien pie jums, bet es neesmu arvien.
12Jo izliedama šo eļļu uz manu miesu, viņa gribējusi mani kapam svaidīt.
13Patiesi es jums saku: Kur vien visā pasaulē sludinās šo evaņģēliju, tur arī sacīs viņai par piemiņu, ko tā ir darījusi.“
14Tad viens no divpadsmitiem, saukts Jūda Iskariots, nogāja pie augstajiem priesteriem
15Un sacīja: „Ko jūs man dosit, es jums viņu nodošu?“ Un viņi iedeva tam trīsdesmit sudraba gabalus.
16Un no tā laika tas meklēja izdevīgu brīdi, daiviņu nodotu.
17Bet pirmajā Neraudzētas maizes dienā mācekļi nāca pie Jēzus un sacīja viņam: „Kur to gribi, lai mēs tev sataisām ēst Lieldienas jēru?“
18Bet viņš sacīja: „Noeita pilsētā pie kāda un sakait tam: Mācītājs saka: Mans laiks ir tuvu klāt, pie tevis es turēšu Lieldienas ar saviem mācekļiem.“
19Un mācekļi darīja tā, kā Jēzus bija tiem pavēlējis, un viņi sataisīja Lieldienas jēru.
20Un kad vakars metās, viņš apsēdās ar divpadsmit mācekļiem,
21Un tiem ēdot, viņš sacīja: „Patiesi, es jums saku, viens no jums mani nodos.“
22Un tie ļoti noskuma un sāka cits pēc cita viņam sacīt: „Taču ne es, Kungs?“
23Bet viņš atbildēja un sacīja: „Kas ar mani mērc savu roku bļodā, tas mani nodos.
24Cilvēka Dēls gan aiziet, kā par viņu rakstīts, bet vai tam cilvēkam, kas nodod Cilvēka Dēlu! Tam būtu labāki, ka nemaz nebūtu dzimis.“
25Bet Jūda, kas vinu nodeva, atbildēja un sacīja: „Taču ne es, Rabi?“ Viņš saka uz to: „Tu to teici.“
26Bet tiem vēl ēdot, Jēzus ņēma maizi, svētīja, pārlauza un deva to saviem mācekļiem un sacīja: „Ņemiet, ēdiet, tā ir mana miesa.“
27Un viņš ņēma kausu, pateicās un deva to tiem un sacīja: „Dzeriet visi no tā.
28Jo tās ir manas jaunās derības asinis, kas par daudziem tiek izlietas grēku piedošanai.
29Bet es jums saku: es no ši laika vairs nedzeršu no šiem vīna koka augļiem līdz tai dienai, kad es to ar jums no jauna dzeršu sava Tēva valstībā.“
30Un pateicības dziesmu dziedājuši, tie aizgāja uz Eļļas kalnu.
31Tad Jēzus saka tiem: „Jūs visi šinī naktī pret mani apgrēcināsities, jo stāv rakstīts: Es sitīšu ganu, un ganāmā pulka avis izklīdīs.
32Bet pēc manas augšāmcelšanās es jums pa priekšu aiziešu uz Galileju.“
33Bet Pēteris atbildēja un uz to sacīja: „Kad visi pret tevi apgrēcinātos, es ne mūžam neapgrēcināšos.“
34Jēzus sacīja tam: „Patiesi, es tev saku: Šinī naktī, pirms gailis dziedās, tu mani trīs reizes aizliegsi.“
35Pēteris saka viņam: „Jebšu man būtu jāmirst ar tevi, taču ne mūžam tevi neaizliegšu.“ Tāpat arī visi citi mācekļi sacīja.
36Tad Jēsus aiziet ar saviem mācekļiem uz kādu vietu ar nosaukumu Getzemane, un saka mācekļiem: „Nosēdieties šeitan, es paiešu tālāk un pielūgšu Dievu.“
37Un viņš ņēma sev līdzi Pēteri un abus Cebedeja dēlus un sāka skumt un baiļoties.
38Tad viņš saka tiem: „Mana dvēsele ir noskumusi līdz nāvei: palieciet šeitan un esiet ar mani nomodā.“
39Un maķenīt pagājis, viņš krita uz savu vaigu pie zemes, lūdza Dievu un sacīja: „Mans Tēvs, ja tas var būt, tad lai šis kauss iet man garām, tomēr ne kā es gribu, bet kā Tu gribi.“
40Un viņš nāk pie mācekļiem un atrod tos guļam un saka uz Pēteri: „Tā tad jūs nespējat nevienu pašu stundu būt ar mani nomodā?
41Esiet modrigi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā, gars ir gan labprātīgs, bet miesa ir vāja.“
42Viņš atkal aizgājā otru reizi un lūdza Dievu, sacīdams: „Mans Tēvs, ja šis kauss nevar maniet garām, lai nebūtu tas jādzeŗ, tad lai notiek tavs prāts.“
43Un viņš nāk un atrod tos atkal guļam, jo viņu acis bija pilnas miega,
44Un viņš tos atstāja un atkal nogāja un lūdza Dievu trešo reiz, tos pašus vārdus sacīdams.
45Tad viņš nāk pie saviem mācekļiem un saka uz tiem: „Jūs arvien vēl guļat un dusat! Redzi, tā stunda ir klāt, Cilvēka Dēls tiek nodots grēcinieku rokās.
46Celieties, eima! Redzi, kas mani nodod, ir klāt.“
47Un viņam vēl runājot, redzi, nāca Jūda, viens no divpadsmitiem, un viņam līdzi liels ļaužu pulks no augstiem priesteriem un tautas vecajiem ar zobeniem un nūjām.
48Bet nodevējs bija tiem devis tādu zīmi un sacījis: „Kuru es skūpstīšu, tas ir tas, to gūstait.“
49Un tūdaļ viņš piegāja pie Jēzus un sacīja: „Esi sveicināts, Rabi,“ un skūpstīja viņu.
50Bet Jēzus tam sacīja: „Draugs, kāpēc tu esi šeit?“ Tad tie piegāja pie Jēzus, pielika tam rokas un to saņēma.
51Un redzi, viens no tiem, kas bija pie Jēzus, izstiepa roku, izvilka zobenu, cirta augstā priestera kalpam un nocirta viņam ausi.
52Tad Jēzus saka tam: „Bāz savu zobenu viņa vietā, jo visi, kas ņem zobenu, no zobena aizies bojā.
53Jeb vai tu domā, ka es nevarētu lūgt savu Tēvu, un viņš man nesūtītu tūlīt vairāk nekā divpadsmit leģionu eņģeļu?
54Bet kā tad raksti lai piepildītos? Jo tam tā būs notikt.“
55Tanī pašā stundā Jēzus sacīja uz ļaužu pulku: „Kā pret slepkavu jūs esat izgājuši ar zobeniem un nūjām mani gūstīt. Ikdienas es pie jums sēdēju Dieva namā mācīdams, un jūs mani neesat aiztikuši.
56Bet tas viss noticis, lai praviešu raksti piepildītos.“ Tad visi mācekļi atstaja viņu un bēga.
57Bet tie Jēzu saņēma un aizveda pie augstā priestera Kajafas, kur rakstu mācītāji un vecaji bija sapulcējušies.
58Bet Pēteris tam sekoja no tālienes līdz augstā priestera pilij un, tur iegājis, apsēdās pie sulaiņiem noskatīties, kā viss beigsies.
59Bet augstie priesteri, vecaji un visa augstā tiesa meklēja viltus liecību pret ļēzu, lai to varētu nokaut,
60Un tomēr neatrada, jebšu uzstājās daudz viltus liecinieku; beidzot divi nāca priekšā un sacīja:
61„Viņš ir teicis: Es varu noplēst Dieva namu un to atkal trijās dienās uzcelt.“
62Un augstais priesteris piecēlās un sacīja uz viņu: „Vai tu neatbildi nekā uz to, ko tie liecina pret tevi?“
63Bet Jēzus cieta klusu. Un aug-stais priesteris sacīja uz to: „Pie dzīvā Dieva es tevi zvērinu, saki mums: Vai tu esi Kristus, Dieva Dēls?“
64Jēzus tam saka: „Tu to teici. Bet es jums saku: No šī laika jus redzēsit Cilvēka Dēlu sēžam pie Visuspēcīgā labās rokas un nākam uz debess pade-bešiem.“
65Tad augstais priesteris saplēsa savas drēbes un sacīja: „Viņš ir Dievu zaimojis. Kam mums vēl liecinieku vajaga? Redzi, tagad jūs paši viņa Dieva zaimošanu dzirdējāt.
66Kā jums šķiet?“ Bet tie atbildēja: „Viņš ir nāvi pelnījis.“
67Tad tie viņam spļāva vaigā un sita ar dūrēm; bet citi viņu pļaukāja
68Un sacīja: „Uzmini, Kristu, kurš tevi sita?“
69Bet Pēteris sēdēja priekšnamā. Un pie viņa pienāca kalpone un sacīja: „Tu arīdzan biji ar Jēzu Galilieti.“
70Bet viņš liedzās visu priekšā, sacīdams: „Es nesaprotu, ko tu runā.“
71Un kad viņš bija izgājis vārtu priekšā, kāda cita, ieraudzījusi viņu, saka tiem, kas tur bija: „Šis arīdzan bija ar Jēzu Nacarieti.“
72Un viņš atkal liedzās, zvērēdams: „Es to cilvēku nepazīstu.“
73Un par mazu brīdi tie, kas tur stāvēja, piegāja pie Pētera un sacīja uz to: „Patiesi, ari tu esi viens no tiem; jo tava valoda jau nodod tevi.“
74Tad viņš sāka lādēties un die-voties: „Es to cilvēku nepazīstu.“ Un tūdaļ gailis dziedāja.
75Un Pēteris atcerējās Jēzus vārdus, ko viņš tam bija sacījis: „Pirms gailis dziedās, tu mani trīs reizes aizliegsi.“ Un viņš izgāja ārā un gauži raudaja.“
Currently Selected:
MATEJA EVAŅG̒ELIJS 26: LTV1965
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.