Kur lūgšana kļūst īstaParaugs

Tas Kungs ir tuvu

Lielāko daļu savas kristīgās dzīves es neapzinājos, cik ļoti lūgšanu laikā es cīnos ar sevi. Kad man neizdevās "labi lūgt" pēc saviem standartiem, es vērsos pret sevi, lai censtos vairāk, būtu labāka un pierādītu Dievam, ka esmu uzticīga. Taču es centos radīt uzticīgu lūgšanu savā miesā, nevis atklāt patiesību par to, ko Dievs bija darījis manā labā. Dziļi sirdī es neticēju, ka Dievs vēlas patiesību.

Psalmā 145:18 mēs dzirdam pretējo: "Tas Kungs ir tuvu visiem, kas Viņu piesauc, visiem, kas Viņu piesauc patiesībā." Kamēr kādi no mums lēnām aptver, ka mēs varam ieaicināt Dievu savās cīņās, grēkos un priekos, ļaujiet man teikt, ka ir kādi no mums, kuri joprojām nespēj ielaist Dievu savās lūgšanās. Mēs lūdzam uz Dievu, nevis iepazīstam Viņu mūsu lūgšanu (vai neveiksmīgu lūgšanu) vidū. Kad mans prāts aizdomājās lūgšanas laikā, es nekad neapstājos un nepārdomāju, ka Dievs tajā ir ar mani, aicinot mani nolikt domas pie Viņa kājām. Kad es aizmigu, es atvainojos Dievam, ka nevarēju palikt nomodā, bet es nekad nerunāju ar Dievu par savu nogurumu.

Tas bija mans mentors, kurš pirmais man teica, ka lūgšana nav vieta, kur būt labam, bet tā ir vieta, kur būt godīgam. Tieši tur lūgšana atdzīvojās, jo es atklāju, ka Dievs patiesībā vēlas mani satikt manās dziļākajās vēlmēs, manās grūtībās un spriedzē, ko es izjutu attiecībās ar Viņu. Tālu prom no likumiem, Viņš aicināja mani iepazīt Viņa klātbūtni un saņemt Viņa žēlastību tieši tajā vietā, kur man tā bija vajadzīga.

Es sapratu, ka daudzas manas lūgšanas nav patiesas, jo es centos lūgt tā, kā biju iedomājusies, kā kārtīgs kristietis darītu. Tāpēc mana lūgšanu dzīve kļuva par izlikšanās dzīvi, cerot, ka, ja es izlikšos pietiekami ilgi, es galu galā vienkārši kļūšu labāks. Bet tā es nekur netiku. Tieši otrādi, tā es pārtraucu lūgt pavisam. Kad es atklāju Dieva aicinājumu — iepazīt Viņa mīlestību un iepazīt Viņa klātbūtni patiesībā, es sapratu, ko nozīmē, ka Viņš patiesi ir ar mani šajās vietās. Tāpēc vēlos uzsvērt, ka šīs patiesības nav tikai jāzina un jāapliecina, tajās ir jādzīvo.

Vai ir kādas grūtības, ar kurām tu lūgšanā sastopies, par kurām tu nekad neesi runājis ar Dievu? Caur kurām vēlmēm un ilgām Dievs vēlas, lai tu ieietu Viņa klātbūtnē? Kā tas izskatītos, ja tu tos dalītu ar mūsu Kungu? Vai tu spēj patiešām ticēt līdz galam, ka Dievs būs ar tevi šajās vietās, vai arī tu joprojām paturi kādas savas sirds un dzīves daļas sev?

Paldies, ka izlasīji šīs pārdomas. Es lūdzu, lai tu būtu svētīts caur šiem vārdiem. Ja tev šis saturs bija noderīgs, es vēlētos piedāvāt bezmaksas piekļuvi manas grāmatas pirmajai nodaļai. Tam varat piekļūt vietnē https://www.whereprayerbecomesreal.com/