Empātijas izrādīšanaParaugs

Labais samarietis

Stāsts par labo samarieti cilvēkiem ir pazīstams, neatkarīgi no tā, vai viņi ir kristieši vai nē. Tas ir stāsts par vīrieti, kurš bija “rakstu mācītājs” (Lūkas ev.10:25). Vēlāk šajā rakstu vietā viņš uzdeva Jēzum jautājumu, kas bija domāts, lai Mesiju pārbaudītu: “Kas man ir jādara, lai iemantotu mūžīgo dzīvību? 

Patiesā Jēzus stilā Viņš atbildēja uz šo jautājumu ar pretjautājumu: “Kā stāv bauslībā rakstīts, kā tu tur lasi?” (Lūkas 10:26 RT) Un “mācītājs” atbildēja: “Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas savas sirds, ar visu savu dvēseli, ar visu savu spēku un ar visu savu prātu un savu tuvāko kā sevi pašu.” (Lūkas 10:27 RT). Vīrietis zināja likumu, bet viņam vajadzēja skaidrību par to, kas ir šis "kaimiņš". 

Tajā brīdī Jēzus iesāka stāstu par cilvēku, kuru zagļi piekāva un atstāja mirušu ceļa malā. Divi Dieva vīri, priesteris un levīts, abi pagāja viņam garām. Tad pienāca kāds samarietis, kurus jūdu tauta nicināja, un, kad viņš ieraudzīja salauzto, piekauto vīru, viņš izjuta žēlumu pret viņu. Taču viņš neapstājās tikai pie sasniegtā — viņš arī kaut ko darīja lietas labā.

Mūsdienu valodā tas, ko samarietis izdarīja šī cilvēka labā, būtu līdzvērtīgs tam, ka mēs redzētu ievainotu cilvēku, ieceltu viņu mūsu automašīnā un aizvestu uz vietējo neatliekamās palīdzības punktu. Tad, kad viņš būtu pārsiets un justos jau labāk, mēs viņu aizvestu uz viesnīcu, lai aprūpētu un atpūstos, un paliktu tajā naktī kopā ar viņu, lai palīdzētu. Ja ar to vēl nepietiek, mēs iedodam viesnīcas vadītājam papildu naudu, lai nodrošinātu visu citu, kas ievainotajam cilvēkam varētu būt nepieciešams, un piedāvājam viņam atlīdzināt visus papildu izdevumus. 

Tas ir daudz tikai vienam cilvēkam, vai ne? Tā ir. Tā bija neticami dāsna laika, emociju un naudas ziedošana. Bet tieši tas ir tas, ko dara empātija. Empātija rada neērtības, traucējumus un sarežģījumus mūsu dzīvē, tomēr vienlaikus rada arī mieru, mērķi un prieku. Tomēr dažreiz mēs nepieliekam pūles, jo šajā pasaulē ir tik daudz vajadzību. Mums nav jāpalīdz visiem, un mēs to arī nevaram. Vienkārši palīdzēsim nākamajam ievainotajam cilvēkam, kuru redzam.

Ja tu patiešām nezini, kā dzīvot empātiski, šeit ir daži veidi, kā palīdzēt pielāgot savu domāšanas veidu, lai varētu pamanīt vajadzības sev priekšā:

• Lūdz ik dienas, “Dievs, dod man Tavas acis, lai redzu, kuram man tuvumā sāp."
• Kad dzirdi, ka kāds piedzīvo izaicinošu laiku, iedomājies, ka tu esi tas, kurš to pārdzīvo. Tava sirds mīkstināsies un, to darot, atradīs veidu, kā palīdzēt mazināt viņu nastu ar lūgšanu, laipnu vārdu vai nesavtīgu rīcību.
• Izveido regulāru ieradumu vienkārši klausīties cilvēkos, neko nesakot. Kamēr viņi runā, centies saprast, kas ir noticis viņu pagātnē un pašlaik notiek viņu tagadnē, kas viņus ir novedis tur, kur viņi ir tagad.