Empātijas izrādīšanaParaugs

Empātija kļūst netīra

Empātija ir grūta. Ir jābūt gataviem ieguldīt pūles, lai mēs patiešām kļūtu par empātiskiem cilvēkiem. Protams, dažiem no mums tas nāk dabiski, bet daudziem no mums tā nav. Mēs sakām tādas lietas, kā: “Man vienkārši nav empātijas pret cilvēkiem” or “Es nezinu, ko viņš pārdzīvo, tāpēc nevaru palīdzēt” Mēs domājam, ka tas ir kaut kas tāds, ko mēs nekad neattīstīsim. Bet mēs to varam. Pat ja mēs nesaprotam precīzu viņu situāciju, empātija cenšas nokļūt viņu līmenī, lai izprastu viņu viedokli. Mēs varam pieaugt un kļūt empātiskikad mēs to patiešām gribam.

Kad mēs darbojamies un dzīvojam empātiski, mēs būtībā uzņemamies kāda cita nastu un daļēji padarām to par savējo. Tas mums var radīt diskomfortu teju visās jomās-emocionāli, fiziski, finansiāli, un daudzās citās. Un tas parasti ir iemesls, kāpēc cilvēki nevēlas iesaistīties kāda cilvēka dzīves problēmās. Kā mēs minējām 1. dienā, līdzjūtība un līdzpārdzīvojums ir lielisks, taču tās ir sajūtas. Kad mēs rīkojamies saskaņā ar šīm jūtām, tad empātija izpaužas mūsu dzīvē, ar vēlmi palīdzēt.

Lai palīdzētu mums pilnībā izprast empātijas ietekmi un to, kā mēs varam augt šajā jomā, šeit ir daži piemēri ar atšķirībām starp līdzjūtību un empātisku rīcību:

Līdzjūtība jūtas slikti par draugu, kurš zaudējis savu dzīvesbiedru.
Empātija dodas viņu apciemot un ienirst bēdu neglītumā.

Līdzjūtībai ir žēl cilvēka, kurš atlaists no darba.
Empātija satiek šo cilvēku pusdienās un palīdz atrast jaunu darbu.

Līdzjūtība žēlo atkarīgo, kurš turpina ciest neveiksmi, paliekot skaidrā.
Empātija izveido plānu, lai palīdzētu nodrošināt brīvību un atbildību šīs personas dzīvē.

Būsim godīgi. Dzīvot tur, kur mēs jūtam empātiju, ir neērti un bieži vien tam ir pamatots iemesls, kādēļ mēs to nevēlamies darīt. Dažreiz mēs esam izgājuši cauri savai daļai cīņu, kur sāpes bija tik spēcīgas, ka pēdējais, ko mēs vēlamies darīt, ir atsegt tās, lai varētu būt tajās kopā ar kādu citu. Mēs arī domājam, ka tikai tāpēc, ka mūsu pieredze nav tieši tāda pati kā viņu, mēs nevaram palīdzēt. Mūsu pieredzēm nav jābūt vienādām. Mums vienkārši ir jābūt gataviem palīdzēt kādam izstaigāt bedri, kurā viņš atrodas. Empātija pieņem lēmumu ienirt ar galvu pa priekšu šajā bedrē un neuztraukties par neērtībām vai nekārtībām.