Empātijas izrādīšanaParaugs

Vienotībai nepieciešama empātija

Pasaule, kurā mēs dzīvojam, var būt diezgan sašķelta. Dažreiz mēs nesaprotamies par lieliem jautājumiem, kā, piemēram, politika, bet citreiz mēs varam sakašķēties arī par mazākajām lietām, kā, piemēram, sporta komandām un ēšanas paradumiem. Mēs gandrīz vienmēr varam atrast veidu, kā nepiekrist otram kādā jautājumā. 

Tomēr, kad mēs stiprinām savus empātijas muskuļus, vienotība kļūst par realitāti attiecībās gan mūsu dzīvē, gan mūsu kultūralajās atšķirībās. Lai izskaidrotu, kā empātija rada vienotību, apskatīsim trīs rakstu vietas Bībelē:

Bet es jūs, brāļi, pamācu mūsu Kunga Jēzus Kristus Vārdā, lai jūsu starpā būtu vienprātība un neceltos šķelšanās, bet lai jūs visi pilnīgi vienoti stāvētu vienā prātā un vienā domā. 1.Korintiešiem 1:10, RT65

Ja nu ir kāds iepriecinājums Kristū, ja kāds mīlestības mierinājums, ja kāda gara sadraudzība, kāda sirsnība vai līdzcietība, tad piepildait manu prieku, turēdamies vienā prātā, lolodami vienu mīlestību, dvēselēs vienoti, ar vienu mērķiFilipiešiem 2:1-2 RT65

Bet beidzot esiet visi vienprātīgi, līdzcietīgi, brālīgi, žēlsirdīgi, pazemīgi1. Pētera 3:8 RT65

Kas ir kopīgs šīm trim Rakstu vietām?

Tās visas runā par vienprātību un līdzīgu domāšanu.

Tātad, vai tas nozīmē, ka mums it visā vajadzētu piekrist katram cilvēkam uz zemes? Noteikti nē. Mums visiem ir savas vēlmes un iegribas, kas var atšķirties no citiem. Un neaizmirsīsim, ka Dievs mūs ir radījis brīnišķīgi unikālus! Taču mēs varam censties saglabāt kopējo ainu priekšplānā. Tas ir tas, kas ir līdzīgi domājošs. Būt līdzīgi domājošam nozīmē, ka tu...

...centies “iekāpt viņu kurpēs, ” izzināt viņu pieredzi.
...pūlies “ielūkoties viņu prātā” lai saprastu viņu skatījumu
...mēģini “ielikt sevi viņu vietā”lai iztēlotos, kā justos tu viņu situācijā.

Kad mēs to darām, mainās tas, kā mēs izturamies un attiecamies pret viņiem. Mēs viņus uztveram kā cilvēkus ar īstām jūtām nevis tikai kā tādus, ar kuriem mēs vēlamies strīdēties. Mūsu pārliecība un uzskati nemainās ar katru sarunu, bet mēs sākam redzēt cilvēkus jaunā gaismā un varbūt saprotam, kāpēc viņi jūt un tic tam, ko viņi dara. 

Tāpēc mēģināsim dzīvot empātiski ar citiem — ne tikai viņu, bet arī mūsu pašu dēļ. Pastāvīga dzīvošana sašķeltībā un iesaistīšanās konfliktos ar citiem aplaupa mūs visus. Centieni, mēģināšana un pūlēšanās saprast otra cilvēka viedokli nenozīmē, ka esam vāji. Tas patiesībā parāda mūsu spēku