JOJUE 8
8
Ngán Israel gə̄ taān̄ ɓē kə́ Ai
1Kɔ́ɔ̄ɓē əda Jojue na: Ī-lōō ɓōĺ ō, ī-lōō kadə̄ kemií gān̄g man̄ ō. Ɔ́ý ngé rɔ̄ɔ̄ yāí gə̄ malang ba āw̄ ī-rɔ̄ɔ̄ ɓē kə́ Ai. Á̰a̰ m-ə́la mban̄g kə́ Ai kə de gə̄ yān gēé kem jīí tə́, m-ādī ɓē yān ō, dɔ nang yān ō. 2Yá̰á̰ ń ī-rāā kə ɓē kə́ Jeriko ō, kə mban̄g kə́ Jeriko ō ní, ā ī-rāā kə ɓē kə́ Ai ō, kə mban̄g kə́ Ai ō. Ba yá̰a̰ kənge gə̄ kə yá̰a̰ kul̄ gə̄ ń ā ə́ngeī kemeé ní tá ɔ́giī tām̄ yāsí tə́ kə ngé rɔ̄ɔ̄ yāí gēé. Ə̄ndā de gə̄ gidə ɓē tə́ ādə̄ əhɔn̄ madə̄ ba̰ā̰ gə̄ dɔ jīdə́ tə́.
3Adə̄ Jojue ḭḭ ɔy ngé rɔ̄ɔ̄ yān gə̄ malang yā kaw̄ rɔ̄ɔń ɓē kə́ Ai. Ni-gə̄rā go̰ rɔ̄ɔ̄ gə̄ dūbú kutə mətá, əladə́ ndɔ̄ɔ́, 4ba ədadə́ na: Āwī ī-ɓɔ̄ɔ̄ī rɔ̄sí gidə ɓē kə́ Ai tə́ ngɔr, ba ī-ndiī dɔ rɔ̄sí tə́. 5Ba mā m-ā m̄-ndɔ́tə̄ kə̄ rɔ̄ ɓē kə́ Ai tə́ kə de gə̄ malang ń i seḿ ní. Ré de kə́ kem ɓēé gə̄ a teēn̄ sejí anī, j-a j-a̰ȳ naā nodə́ tə́ tītə̄ kə́ kété. 6A ɔjən̄ na j-a j-a̰ȳ naā nodə́ tə́ tītə̄ kə́ kété, adə̄ a ngɔ̄də̄n̄jí, ba j-a jə-kɔ́ĺdə́ yā kaw̄ sedə́ sa̰y rɔ̄ ɓē tə́. 7Loo ń nuū tə́ sḭḭ̄ ī-teē údiī kem ɓēé ba ī-taāī ɓē, tɔdɔ̄ Kɔ́ɔ̄ɓē Nə́ɓā yāsí a əla ɓē ní jīsí tə́ 8Ré ī-taāī ɓē ní ɔy anī, ə́laī hor tū tə́ kə gō ndū Kɔ́ɔ̄ɓē. Yá̰á̰ ń m-ə́dásí kadə̄ ī-rāāī ní n nuú. 9Jojue əya̰ ngé rɔ̄ɔ̄ gə̄ ń ni gə̄rādə́ ní adə̄ aw̄n̄. Ba nəkɔ́ to ndɔ̄ɔ́ ndɔ̄ ń nuū tə́ kə gotə ngé rɔ̄ɔ̄ kə́ ngá̰ý gēé. Ngé rɔ̄ɔ̄ gə̄ ń Jojue əladə́ ní aw̄n̄ ba aw̄ ɓɔ̄ɔ̄n̄ rɔ̄də́ dɔ dán ɓē kə́ Betel kə Ai tə́. Ré deē ra Ai anī, loo ń ɓɔ̄ɔ̄n̄ rɔ̄də́ tū tə́ ní i kə̄ dām̄ kə́ no ɓē tə́.
10Jojue teē dəloí ɓatə, əndā ma̰ȳ ngé rɔ̄ɔ̄ yān gə̄ ba əso nodə́ tə́ kété, kum kɔɔ̄ gə̄ yā ngán Israel gə̄ njə̄rān̄ seneé kété no ngé rɔ̄ɔ̄ gə̄ tə́. Ni-aw̄ sedə́ yā kadə̄ aw̄ ənīń ɓē kə́ Ai rɔ̄ɔ̄. 11Nin̄ aw̄ ugə̄n̄ ngɔr kə ɓē kə́ Ai, ba ndin̄ dām̄ mbɔ́r ɓē kə́ ko̰ó̰ tə́. Wól loo i dɔ dáńdə́ tə́ kə ɓē kə́ Ai. 12Jojue ɔr̄ de gə̄ adə̄ asən̄ dūbūú mí ń nuū, əndādə́ dām̄ kə́ no ɓē tə́, dɔ dán Betel kə Ai tə́ kadə̄ ɓɔ̄ɔ̄n̄ rɔ̄də́. 13Ngé rɔ̄ɔ̄ kə́ ngá̰ý gə̄ ndin̄ dām̄ mbɔ́r ɓē kə́ ko̰ó̰ tə́, ba gotə gə̄ ndin̄ dām̄ kə́ no ɓē tə́. Ndɔ̄ ń nuū tə́ Jojue aw̄ kum wól tə́ ndɔ̄ɔ́. 14Dan ń mban̄g kə́ Ai a̰ā̰ beé anī, ni teē kem ɓēé láẃ kə ngé rɔ̄ɔ̄ yān gēé malang yā kaw̄ rɔ̄ɔń ngán Israel gə̄. Ni-aw̄ kə ngé rɔ̄ɔ̄ yān gēé kum kə̄ ndágə loo gə̄ Araba tə́, gotə loo ń rɔ̄ɔń ngán Israel gə̄ tū tə́ kété ní, ba ger̄ kadə̄ ngé kumən gə̄ ton̄ gidə ɓē tə́ alé. 15Jojue nin̄ kə ngán Israel gēé rāān̄ tītə̄ kə́ rɔ̄ɔ̄ rāādə́ beē adə̄ a̰ȳn̄ naā nodə́ tə́ kum kə̄ dəla loo tə́ 16De kə́ Ai gə̄ ədan̄ naā malang na kə n-ngɔ̄də̄n̄də́. Loo ń noō tə́ Jojue nin̄ kə ngán Israel gēé kɔ́lən̄də́ aw̄n̄ sedə́ sa̰y rɔ̄ ɓē tə́. 17Deē kógə̄ḿ kə́ dəngam na̰y kem ɓēé alé. nin̄ teēn̄ gō ngán Israel gə̄ tə́ malang, ba əya̰n̄ ta róbə́ kə́ yā kudəń kə̄ kem ɓēé adə̄ ra wōyōó. 18Tā anī Kɔ́ɔ̄ɓē əda Jojue na: Əla nənga kə́ jīí tə́ kum kə̄ dɔ ɓē Ai tə́ Tɔdɔ̄ m-ā m̄-rāā kadə̄ ā ī-taā. Anī Jojue əla nənga kə́ jīn tə́ kum kə̄ dɔ ɓē ní tə́. 19Dan ń Jojue əla jīn anī, ngán Israel gə̄ ń ɓɔ̄ɔ̄n̄ rɔ̄də́ ní teēn̄ láẃ kɔ̄ɔ́ loo ń ɓɔ̄ɔ̄n̄ rɔ̄də́ tū tə́ tə́ ní, ba a̰ȳn̄ ngɔ̄də̄ aw̄ udən̄ kem ɓēé, taān̄ ɓē, ba əlan̄ hor dɔ tə́ kanjə̄ kɔr bā̰ā̰.
20Dan ń de kə́ Ai gə̄ tūrə̄n̄ rɔ̄də́ a̰a̰n̄ loo kum kə̄ gogə́ anī, a̰a̰n̄ sa hor əɓa dɔ ɓē yādə́ tə́ kum kə̄ dɔɔ́ dɔɔ́. Loo kə́ kadə̄ a̰ȳnəń gətóo. Tɔdɔ̄ ngán Israel gə̄ ń a̰ȳn̄ naā kum kə̄ dəla loo tə́ ní, tél tūrə̄n̄ rɔ̄də́ kum kə̄ dɔdə́ tə́. 21Jojue nin̄ kə ngán Israel gēé tél tūrə̄n̄ rɔ̄də́ rɔ̄ɔ̄n̄ de kə́ Ai gə̄, tām̄ a̰a̰n̄ kadə̄ ngán Israel gə̄ ń ɓɔ̄ɔ̄n̄ rɔ̄də́ gidə ɓē tə́ ní, taān̄ ɓē ō, əlan̄ hor dɔ tə́ ō. 22Ngán Israel gə̄ ń udən̄ kem ɓēé teē tə́nīn̄ ta de kə́ Ai gə̄. Adə̄ ngán Israel gə̄ i dām̄ kə́rēý tə́ ō, dām̄ kə́ noō tə́ ō, ba de ké Ai gə̄ i danaá. Ngán Israel gə̄ tɔ̄lə̄n̄ de kə́ Ai gə̄ malang, əya̰n̄ deē kógə̄ḿ adə̄ teē alé. 23Ba i mban̄g kə́ Ai ngóy n əhɔnən̄ kə kumuú reēn̄ seneé adə̄n̄ Jojue ní. 24Ngán Israel gə̄ tɔ̄lə̄n̄ madə̄ ba̰ā̰də́ gə̄ malang kə kəyā kaskaraá kem dəla loo ń madə̄ ba̰ā̰də́ gə̄ ngɔ̄də̄n̄də́ aw̄n̄ sedə́ tū tə́ ní. Dan ń tɔ̄lə̄n̄də́ oy anī tél reē aw̄n̄ kem ɓēé tɔ̄lə̄n̄ gotə de kə́ kem ɓēé malang. 25De kə́ Ai gə̄ malang ń tɔ̄lə̄n̄də́ ndɔ̄ ń noō tə́ ní, dəngam gə̄ kə dəyá̰ gə̄ kutədə́ i dūbú kutə gidə i jōó. 26Jī Jojue ń əlań nənga kum kə̄ dɔ ɓē ké Ai tə́ ní ra kə sérá beē bátə́ kadə̄ bāān̄neé dɔ de kə́ Ai gə̄ malang. 27Ngán Israel gə̄ ɔyn̄ yá̰a̰ kul̄ gē ō, yá̰a̰ kənge gə̄ ō, tītə̄ ń Kɔ́ɔ̄ɓē ədań Jojue ní. 28Jojue əla hor dɔ ɓē kə́ Ai tə́ adə̄ ɓē kə́ Ai tél ndəbā ɓē bátə́ ɓōólaā. 29Jojue adə̄ əlān̄ kəla míndə mban̄g kə́ Ai tə́ ba do̰ō̰nən̄ ta jī kāgə̄ tə́ bátə́ adə̄ oy. Nīnə́n ra tū tə́ bátə́ loo sɔlí. Dan ń mbang udə anī Jojue mēr̄ kɔr̄ nīnə́n kɔ̄ɔ́#8.29 K. 29b I ndū najə̄ yā Moijə n ɔjə ngán Israel gə̄ kadə̄ rāān beé ní. Á̰a̰ī Ndū 21.22-23. Ənīnən̄ ta róbə́ kə́ yā kudəń kə̄ kem ɓēé tə́ ba kánə̄n̄ mbal̄ gə̄ ngá̰ý dɔn tə́. Dūbə̄ mbal̄ gə̄ ní ra dɔ naā tə́ noō bátə́ ɓōólaā.
Jojue tə́da ndū najə̄ dɔ mbal̄ Ebal tə́
30Jojue rāā loo tun̄ yá̰a̰ dɔ mbal̄ Ebal tə́ tām̄ yā Kɔ́ɔ̄ɓē Nə́ɓā yā Israel tə́. 31Ni-rāā loo tun̄ yá̰á̰ ní i tītə̄ ń Moijə nge kəla yā Kɔ́ɔ̄ɓē ɔjəń ngán Israel gə̄ ní. Ɔjən̄ loo rāā loo tun̄ yá̰á̰ ní kem makətūbə̄ ndū najə̄ yā Moijə tə́ i beé: Ā ī-rāāī loo tun̄ yá̰á̰ ní i kə mbal̄ gə̄ kə́ ton̄ kə taá ō, kə́ deē tɔ́sə̄ kadə̄ kə yá̰a̰ rāā kəla kə́ rāā kə gindī aĺ ō. Tunə̄n̄ dā̰ kə́ róō horoó ō, dā̰ kə́ tām̄ yā kem kógə̄ḿ tə́ ō dɔ loo tun̄ yá̰á̰ ní tə́ adə̄n̄ Kɔ́ɔ̄ɓē. 32Jojue ndang ndū najə̄ ń Moijə ndang ní dɔ mbal̄ tə́ loo ń nuū tə́ ta kum ngán Israel gē tə́. 33Ngán Israel gə̄ malang kə kum kɔɔ̄ yādə́ gə̄ ō, ngé ndóōdə́ ndū najə̄ gə̄ ō, ngé gān̄g sarya yādə́ gə̄ ō, tə̄rā gə̄ ń ndin̄ dɔ dáńdə́ tə́ ní ō, ɔsə̄n̄ naā dām̄ jōó gidə sandúkə madə̄ naā yā Kɔ́ɔ̄ɓē tə́, kumdə́ sɔɔ̄ ngán Lebi kə́ ngé tun̄ yá̰a̰ gə̄ ń ətōn̄ sandúkə ní. Núsə́də́ kə́rēý i kum kə̄ mbal̄ Garijim tə́ ō, kə́ noō i kum kə̄ mbal̄ Ebal tə́ ō. Moijə əda kété kadə̄ ré a tɔ́rə̄n̄ tadə́ dɔ ngán Israel gə̄ tə́ ɓáa kə rāān̄ i tītə̄ ń nuū#8.33 K. 33 Á̰a̰ī Ndū 27.11-13. 34Tā anī Jojue tə́dá yá̰a̰ gə̄ ń ndangən̄ kem makətūbə̄ ndū najə̄ tə́ ní malang, ni tə́da najə̄ gə̄ ń Nə́ɓā a rāań majə kə ngán Israel gēé ní ō, najə̄ gə̄ ń Nə́ɓā a ndɔ̄ĺəń ngán Israel gə̄ ní. 35Jojue tə́dá yá̰a̰ gə̄ ń Moijə əda kadə̄ rāān̄ ní ta kum ngán Israel gə̄ tə́ malang kanjə̄ kəya̰ yá̰á̰ kógə̄ḿ kɔ̄ɔ́. Dəyá̰ gə̄ ō, ngán gə̄ ō, tə̄rā gə̄ ń ndin̄ dan ngán Israel gə̄ tə́ ní ō, nin̄ i kum tə́.
Currently Selected:
JOJUE 8: SARDC
Highlight
Copy
Compare
Share
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Bibəl ta Sar̄ © L'Alliance Biblique du Tchad, 2006, 2010.
JOJUE 8
8
Ngán Israel gə̄ taān̄ ɓē kə́ Ai
1Kɔ́ɔ̄ɓē əda Jojue na: Ī-lōō ɓōĺ ō, ī-lōō kadə̄ kemií gān̄g man̄ ō. Ɔ́ý ngé rɔ̄ɔ̄ yāí gə̄ malang ba āw̄ ī-rɔ̄ɔ̄ ɓē kə́ Ai. Á̰a̰ m-ə́la mban̄g kə́ Ai kə de gə̄ yān gēé kem jīí tə́, m-ādī ɓē yān ō, dɔ nang yān ō. 2Yá̰á̰ ń ī-rāā kə ɓē kə́ Jeriko ō, kə mban̄g kə́ Jeriko ō ní, ā ī-rāā kə ɓē kə́ Ai ō, kə mban̄g kə́ Ai ō. Ba yá̰a̰ kənge gə̄ kə yá̰a̰ kul̄ gə̄ ń ā ə́ngeī kemeé ní tá ɔ́giī tām̄ yāsí tə́ kə ngé rɔ̄ɔ̄ yāí gēé. Ə̄ndā de gə̄ gidə ɓē tə́ ādə̄ əhɔn̄ madə̄ ba̰ā̰ gə̄ dɔ jīdə́ tə́.
3Adə̄ Jojue ḭḭ ɔy ngé rɔ̄ɔ̄ yān gə̄ malang yā kaw̄ rɔ̄ɔń ɓē kə́ Ai. Ni-gə̄rā go̰ rɔ̄ɔ̄ gə̄ dūbú kutə mətá, əladə́ ndɔ̄ɔ́, 4ba ədadə́ na: Āwī ī-ɓɔ̄ɔ̄ī rɔ̄sí gidə ɓē kə́ Ai tə́ ngɔr, ba ī-ndiī dɔ rɔ̄sí tə́. 5Ba mā m-ā m̄-ndɔ́tə̄ kə̄ rɔ̄ ɓē kə́ Ai tə́ kə de gə̄ malang ń i seḿ ní. Ré de kə́ kem ɓēé gə̄ a teēn̄ sejí anī, j-a j-a̰ȳ naā nodə́ tə́ tītə̄ kə́ kété. 6A ɔjən̄ na j-a j-a̰ȳ naā nodə́ tə́ tītə̄ kə́ kété, adə̄ a ngɔ̄də̄n̄jí, ba j-a jə-kɔ́ĺdə́ yā kaw̄ sedə́ sa̰y rɔ̄ ɓē tə́. 7Loo ń nuū tə́ sḭḭ̄ ī-teē údiī kem ɓēé ba ī-taāī ɓē, tɔdɔ̄ Kɔ́ɔ̄ɓē Nə́ɓā yāsí a əla ɓē ní jīsí tə́ 8Ré ī-taāī ɓē ní ɔy anī, ə́laī hor tū tə́ kə gō ndū Kɔ́ɔ̄ɓē. Yá̰á̰ ń m-ə́dásí kadə̄ ī-rāāī ní n nuú. 9Jojue əya̰ ngé rɔ̄ɔ̄ gə̄ ń ni gə̄rādə́ ní adə̄ aw̄n̄. Ba nəkɔ́ to ndɔ̄ɔ́ ndɔ̄ ń nuū tə́ kə gotə ngé rɔ̄ɔ̄ kə́ ngá̰ý gēé. Ngé rɔ̄ɔ̄ gə̄ ń Jojue əladə́ ní aw̄n̄ ba aw̄ ɓɔ̄ɔ̄n̄ rɔ̄də́ dɔ dán ɓē kə́ Betel kə Ai tə́. Ré deē ra Ai anī, loo ń ɓɔ̄ɔ̄n̄ rɔ̄də́ tū tə́ ní i kə̄ dām̄ kə́ no ɓē tə́.
10Jojue teē dəloí ɓatə, əndā ma̰ȳ ngé rɔ̄ɔ̄ yān gə̄ ba əso nodə́ tə́ kété, kum kɔɔ̄ gə̄ yā ngán Israel gə̄ njə̄rān̄ seneé kété no ngé rɔ̄ɔ̄ gə̄ tə́. Ni-aw̄ sedə́ yā kadə̄ aw̄ ənīń ɓē kə́ Ai rɔ̄ɔ̄. 11Nin̄ aw̄ ugə̄n̄ ngɔr kə ɓē kə́ Ai, ba ndin̄ dām̄ mbɔ́r ɓē kə́ ko̰ó̰ tə́. Wól loo i dɔ dáńdə́ tə́ kə ɓē kə́ Ai. 12Jojue ɔr̄ de gə̄ adə̄ asən̄ dūbūú mí ń nuū, əndādə́ dām̄ kə́ no ɓē tə́, dɔ dán Betel kə Ai tə́ kadə̄ ɓɔ̄ɔ̄n̄ rɔ̄də́. 13Ngé rɔ̄ɔ̄ kə́ ngá̰ý gə̄ ndin̄ dām̄ mbɔ́r ɓē kə́ ko̰ó̰ tə́, ba gotə gə̄ ndin̄ dām̄ kə́ no ɓē tə́. Ndɔ̄ ń nuū tə́ Jojue aw̄ kum wól tə́ ndɔ̄ɔ́. 14Dan ń mban̄g kə́ Ai a̰ā̰ beé anī, ni teē kem ɓēé láẃ kə ngé rɔ̄ɔ̄ yān gēé malang yā kaw̄ rɔ̄ɔń ngán Israel gə̄. Ni-aw̄ kə ngé rɔ̄ɔ̄ yān gēé kum kə̄ ndágə loo gə̄ Araba tə́, gotə loo ń rɔ̄ɔń ngán Israel gə̄ tū tə́ kété ní, ba ger̄ kadə̄ ngé kumən gə̄ ton̄ gidə ɓē tə́ alé. 15Jojue nin̄ kə ngán Israel gēé rāān̄ tītə̄ kə́ rɔ̄ɔ̄ rāādə́ beē adə̄ a̰ȳn̄ naā nodə́ tə́ kum kə̄ dəla loo tə́ 16De kə́ Ai gə̄ ədan̄ naā malang na kə n-ngɔ̄də̄n̄də́. Loo ń noō tə́ Jojue nin̄ kə ngán Israel gēé kɔ́lən̄də́ aw̄n̄ sedə́ sa̰y rɔ̄ ɓē tə́. 17Deē kógə̄ḿ kə́ dəngam na̰y kem ɓēé alé. nin̄ teēn̄ gō ngán Israel gə̄ tə́ malang, ba əya̰n̄ ta róbə́ kə́ yā kudəń kə̄ kem ɓēé adə̄ ra wōyōó. 18Tā anī Kɔ́ɔ̄ɓē əda Jojue na: Əla nənga kə́ jīí tə́ kum kə̄ dɔ ɓē Ai tə́ Tɔdɔ̄ m-ā m̄-rāā kadə̄ ā ī-taā. Anī Jojue əla nənga kə́ jīn tə́ kum kə̄ dɔ ɓē ní tə́. 19Dan ń Jojue əla jīn anī, ngán Israel gə̄ ń ɓɔ̄ɔ̄n̄ rɔ̄də́ ní teēn̄ láẃ kɔ̄ɔ́ loo ń ɓɔ̄ɔ̄n̄ rɔ̄də́ tū tə́ tə́ ní, ba a̰ȳn̄ ngɔ̄də̄ aw̄ udən̄ kem ɓēé, taān̄ ɓē, ba əlan̄ hor dɔ tə́ kanjə̄ kɔr bā̰ā̰.
20Dan ń de kə́ Ai gə̄ tūrə̄n̄ rɔ̄də́ a̰a̰n̄ loo kum kə̄ gogə́ anī, a̰a̰n̄ sa hor əɓa dɔ ɓē yādə́ tə́ kum kə̄ dɔɔ́ dɔɔ́. Loo kə́ kadə̄ a̰ȳnəń gətóo. Tɔdɔ̄ ngán Israel gə̄ ń a̰ȳn̄ naā kum kə̄ dəla loo tə́ ní, tél tūrə̄n̄ rɔ̄də́ kum kə̄ dɔdə́ tə́. 21Jojue nin̄ kə ngán Israel gēé tél tūrə̄n̄ rɔ̄də́ rɔ̄ɔ̄n̄ de kə́ Ai gə̄, tām̄ a̰a̰n̄ kadə̄ ngán Israel gə̄ ń ɓɔ̄ɔ̄n̄ rɔ̄də́ gidə ɓē tə́ ní, taān̄ ɓē ō, əlan̄ hor dɔ tə́ ō. 22Ngán Israel gə̄ ń udən̄ kem ɓēé teē tə́nīn̄ ta de kə́ Ai gə̄. Adə̄ ngán Israel gə̄ i dām̄ kə́rēý tə́ ō, dām̄ kə́ noō tə́ ō, ba de ké Ai gə̄ i danaá. Ngán Israel gə̄ tɔ̄lə̄n̄ de kə́ Ai gə̄ malang, əya̰n̄ deē kógə̄ḿ adə̄ teē alé. 23Ba i mban̄g kə́ Ai ngóy n əhɔnən̄ kə kumuú reēn̄ seneé adə̄n̄ Jojue ní. 24Ngán Israel gə̄ tɔ̄lə̄n̄ madə̄ ba̰ā̰də́ gə̄ malang kə kəyā kaskaraá kem dəla loo ń madə̄ ba̰ā̰də́ gə̄ ngɔ̄də̄n̄də́ aw̄n̄ sedə́ tū tə́ ní. Dan ń tɔ̄lə̄n̄də́ oy anī tél reē aw̄n̄ kem ɓēé tɔ̄lə̄n̄ gotə de kə́ kem ɓēé malang. 25De kə́ Ai gə̄ malang ń tɔ̄lə̄n̄də́ ndɔ̄ ń noō tə́ ní, dəngam gə̄ kə dəyá̰ gə̄ kutədə́ i dūbú kutə gidə i jōó. 26Jī Jojue ń əlań nənga kum kə̄ dɔ ɓē ké Ai tə́ ní ra kə sérá beē bátə́ kadə̄ bāān̄neé dɔ de kə́ Ai gə̄ malang. 27Ngán Israel gə̄ ɔyn̄ yá̰a̰ kul̄ gē ō, yá̰a̰ kənge gə̄ ō, tītə̄ ń Kɔ́ɔ̄ɓē ədań Jojue ní. 28Jojue əla hor dɔ ɓē kə́ Ai tə́ adə̄ ɓē kə́ Ai tél ndəbā ɓē bátə́ ɓōólaā. 29Jojue adə̄ əlān̄ kəla míndə mban̄g kə́ Ai tə́ ba do̰ō̰nən̄ ta jī kāgə̄ tə́ bátə́ adə̄ oy. Nīnə́n ra tū tə́ bátə́ loo sɔlí. Dan ń mbang udə anī Jojue mēr̄ kɔr̄ nīnə́n kɔ̄ɔ́#8.29 K. 29b I ndū najə̄ yā Moijə n ɔjə ngán Israel gə̄ kadə̄ rāān beé ní. Á̰a̰ī Ndū 21.22-23. Ənīnən̄ ta róbə́ kə́ yā kudəń kə̄ kem ɓēé tə́ ba kánə̄n̄ mbal̄ gə̄ ngá̰ý dɔn tə́. Dūbə̄ mbal̄ gə̄ ní ra dɔ naā tə́ noō bátə́ ɓōólaā.
Jojue tə́da ndū najə̄ dɔ mbal̄ Ebal tə́
30Jojue rāā loo tun̄ yá̰a̰ dɔ mbal̄ Ebal tə́ tām̄ yā Kɔ́ɔ̄ɓē Nə́ɓā yā Israel tə́. 31Ni-rāā loo tun̄ yá̰á̰ ní i tītə̄ ń Moijə nge kəla yā Kɔ́ɔ̄ɓē ɔjəń ngán Israel gə̄ ní. Ɔjən̄ loo rāā loo tun̄ yá̰á̰ ní kem makətūbə̄ ndū najə̄ yā Moijə tə́ i beé: Ā ī-rāāī loo tun̄ yá̰á̰ ní i kə mbal̄ gə̄ kə́ ton̄ kə taá ō, kə́ deē tɔ́sə̄ kadə̄ kə yá̰a̰ rāā kəla kə́ rāā kə gindī aĺ ō. Tunə̄n̄ dā̰ kə́ róō horoó ō, dā̰ kə́ tām̄ yā kem kógə̄ḿ tə́ ō dɔ loo tun̄ yá̰á̰ ní tə́ adə̄n̄ Kɔ́ɔ̄ɓē. 32Jojue ndang ndū najə̄ ń Moijə ndang ní dɔ mbal̄ tə́ loo ń nuū tə́ ta kum ngán Israel gē tə́. 33Ngán Israel gə̄ malang kə kum kɔɔ̄ yādə́ gə̄ ō, ngé ndóōdə́ ndū najə̄ gə̄ ō, ngé gān̄g sarya yādə́ gə̄ ō, tə̄rā gə̄ ń ndin̄ dɔ dáńdə́ tə́ ní ō, ɔsə̄n̄ naā dām̄ jōó gidə sandúkə madə̄ naā yā Kɔ́ɔ̄ɓē tə́, kumdə́ sɔɔ̄ ngán Lebi kə́ ngé tun̄ yá̰a̰ gə̄ ń ətōn̄ sandúkə ní. Núsə́də́ kə́rēý i kum kə̄ mbal̄ Garijim tə́ ō, kə́ noō i kum kə̄ mbal̄ Ebal tə́ ō. Moijə əda kété kadə̄ ré a tɔ́rə̄n̄ tadə́ dɔ ngán Israel gə̄ tə́ ɓáa kə rāān̄ i tītə̄ ń nuū#8.33 K. 33 Á̰a̰ī Ndū 27.11-13. 34Tā anī Jojue tə́dá yá̰a̰ gə̄ ń ndangən̄ kem makətūbə̄ ndū najə̄ tə́ ní malang, ni tə́da najə̄ gə̄ ń Nə́ɓā a rāań majə kə ngán Israel gēé ní ō, najə̄ gə̄ ń Nə́ɓā a ndɔ̄ĺəń ngán Israel gə̄ ní. 35Jojue tə́dá yá̰a̰ gə̄ ń Moijə əda kadə̄ rāān̄ ní ta kum ngán Israel gə̄ tə́ malang kanjə̄ kəya̰ yá̰á̰ kógə̄ḿ kɔ̄ɔ́. Dəyá̰ gə̄ ō, ngán gə̄ ō, tə̄rā gə̄ ń ndin̄ dan ngán Israel gə̄ tə́ ní ō, nin̄ i kum tə́.
Currently Selected:
:
Highlight
Copy
Compare
Share
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Bibəl ta Sar̄ © L'Alliance Biblique du Tchad, 2006, 2010.