NGÉ SARYA 5
5
Pā yā Debora
1Ndɔ̄ ń noō tə́ Debora nin̄ kə Barak ngōn̄ Abinoam ənīn̄ pā ń toō ədan na:
2Dan ń dɔ nang kə́ Israel tə́ de gə̄ əya̰n̄ nənga dɔdə́ adə̄ to gususu#5.2 K. 2: Ré ngé rɔ̄ɔ̄ gə̄ a aw̄n̄ kə̄ rɔ̄ɔ̄ tə́ anī a əya̰n̄ nənga dɔdə́ dɔɔ́. tām̄ yā rɔ̄ɔ̄ tə́ ō,
adə̄n̄ rɔ̄də́ kə gō kem ndigə yādə́ ō anī,
ī-tɔ̄yī Kɔ́ɔ̄ɓē.
3Sḭḭ̄ mban̄g gə̄ kə ngār gə̄ ī-nelī mbīsí majə.
m̄-ndigə kə́nā pā tām̄ yā Kɔ́ɔ̄ɓē tə́.
m̄-ndigə kɔsə gɔn Kɔ́ɔ̄ɓē Nə́ɓā yā Israel.
4Kɔ́ɔ̄ɓē, dan ń ḭ́ḭ dɔ nang kə́ Edom tə́ ī-reē ní,
dan ń ḭ́ḭ dɔ mbal̄ gə̄ kə́ Seir tə́ ī-reē ní,
dɔ nang ndew ō, dɔ rā̰ yéȳ ō,
kil̄ man̄ gə̄ tetən̄ man̄ adə̄ man̄ edə ō,
5mbal̄ gə̄ télən̄ kə rɔ̄də́ kə̄ nang tə́ ta kumií tə́ ō,
Kɔ́ɔ̄ɓē Nə́ɓā kə́ Sinai, Nə́ɓā yā Israel.
6Ɓāl̄ yā Samgar kə́ ngōn̄ Anat tə́ ō,
ɓāl̄ yā Yael tə́ ō ní,
njə̄rā mbā kə́ kə kósó gətóo ō, ngé kaw̄ mbā gə̄ əya̰n̄ róbə́ kə́ bo gə̄ kɔ̄ɔ́,
ba unən̄ i kə̄lá róbə gə̄ ō,
7Ngār gə̄ gətóon̄, ngār gə̄ kə́ dɔ nang kə́ Israel tə́ gətóon̄,
bátə́ adə̄ mā Debora m-ḭ́ḭ dɔɔ́,
m-ḭ́ḭ dɔɔ́ tītə̄ kó̰o̰ ngōn̄ yā Israel tə́.
8Dan ń ngán Israel gə̄ gə̄rān̄ ɓesə̄ gə̄ anī rɔ̄ɔ̄ ḭḭ ō.
Ba loo kənge der kógə̄ḿ, aké nənga kógə̄ḿ
dan ngán Israel kə́ dūbú kutə sɔ́ gə̄ tə́ ní i yá̰á̰ kə́ ngan̄g.
9Kemḿ i kə ngal ngé rɔ̄ɔ̄ gə̄ kə́ Israel tə́ ō,
kemḿ i kə ngán Israel gə̄ ń adə̄n̄ rɔ̄də́ kə gō kem ndigə yādə́ ní ō.
ī-tɔ̄yī Kɔ́ɔ̄ɓē.
10Sḭḭ̄ ngé kal̄ kó̰o̰ kərō kə́ ndaa gə̄ ō,
Sḭḭ̄ ngé lábə̄ kūbə̄ tapīi gə̄ nang tə́ ba ndi dɔ tə́ gə̄ ō,
sḭḭ̄ ngé njə̄rā róbə gə̄ ō, ī-gírī ngá̰ý á̰a̰ī.
11Ngé nə̄ɓō yá̰á̰ kə́ kəhɔ ta rɔ̄ɔ̄ tə́ gə̄ ń ran̄ kadə loo ka̰ȳ man̄ yā yá̰a̰ kul̄ gə̄ tə́ ní, ənīn̄ gotə rɔ̄ɔ̄ gə̄ ń Kɔ́ɔ̄ɓē tetə ní,
ənīn̄ gotə rɔ̄ɔ̄ gə̄ ń Kɔ́ɔ̄ɓē ɔjəń tɔ́gən ta kum ngán Israel gə̄ tə́ ní.
Anī deē yā Kɔ́ɔ̄ɓē gə̄ kánə̄n̄ naā
ta róbə gə̄ kə́ yā kudəń kə̄ kem ɓēé tə́.
12Debora ī-ndól̄, ḭ́ḭ dɔɔ́ ún pā rɔ̄ɔ̄.
Barak ngōn̄ Abinoam ḭ́ḭ dɔɔ́,
āw̄ ī-tél kə deē yāí gə̄ ń əhɔn̄də́ ɓəloó ní ī-reē sedə́ gogə́.
13De gə̄ ń teēn̄ ta yo tə́ ní reē əngen̄ ngār gə̄.
Deē yā Kɔ́ɔ̄ɓē gə̄ kánə̄n̄ naā tām̄ yāḿ tə́ dan go̰ rɔ̄ɔ̄ gə̄ tə́.
14Ngé tetə Amalek gə̄ rɔ̄ɔ̄ ḭḭn̄ i dɔ nang yā Epəraim tə́ n reēn̄ ní.
Benjamḛ gə̄ utə̄n̄ gōdə́,
ba əlan̄ rɔ̄də́ dan deē yādə́ gə̄ tə́.
Ngol áskar gə̄ teēn̄ i dan de yā Makir gə̄ tə́,
ba ngār gə̄ teēn̄ i dan deē yā Jabulo̰ gə̄ tə́.
15Ngār gə̄ yā Isakar gə̄ reē əngen̄ Debora.
Ngán Isakar gə̄ ń i ngé kəhɔ gō Barak ní
aw̄n̄ gōn tə́ láẃ ndágə looó.
Banī nējə̄ naā najə̄ kə́ ngá̰ý ḭḭ dan Ruben gə̄ tə́.
16Ī-na̰yiī mbo̰ō̰ gong gə̄ tə́ gír koō ngé kul̄ yá̰a̰ gə̄ tə́
loo ɓāŕ yá̰a̰ kul̄ yādə́ gə̄ tə́ kə ngélé i najə̄ rí tə́?
Anī dəje naā najə̄ kə́ ngá̰ý ḭḭ dan Ruben gə̄ tə́.
17Galaad gə̄ ndin̄ loo yādə́ ɓēé gidə bā Jurdḛ tə́.
I tām̄ rí tə́ á Dan gə̄ əhɔn̄ loo ndin̄ kem to bo gə̄ tə́ ní?
Aser gə̄ ndin̄ ɓē kadə bā bo tə́, nin̄ rāān̄ ɓē loo dəba to bo yādə́ gə̄ tə́.
18Banī Jabulo̰ gə̄ ō, Nepətali gə̄ ō,
ənīn̄ rɔ̄də́ adə̄n̄ yo ta rɔ̄ɔ̄ tə́.
19Mban̄g gə̄ teē reēn̄ ba rɔ̄ɔ̄n̄, mban̄g kə́ Kanaan gə̄
rɔ̄ɔ̄n̄ kem ɓē kə́ Tanak tə́ kadə man̄ gə̄ kə́ Megido tə́.
Banī əngən̄ nar ɔyn̄ rɔ̄ɔ̄ tə́ alé.
20Tə́yō̰ gə̄ ndin̄ dɔ rā̰ tə́ rɔ̄ɔ̄n̄ ō,
rɔ̄ɔ̄n̄ Sisəra kanjə̄ tɔ̄ɔ̄ dɔ róbə njə̄rādə́ tə́.
21Man̄ Kison ń əla gír nūgə́ i jóó ngá̰ý ní,
man̄ Kison ənda madə̄ ba̰ā̰ gə̄ aw̄ń kɔ̄ɔ́.
Jə-njə̄rāī kə kem kanjə̄ ɓōĺ j-awī ta rɔ̄ɔ̄ tə́.
22Tā anī sə́nda gə̄ mānə̄n̄ kə ngɔ̄dɔ̄ɔ́,
kōō njadə́ ɓār̄ ɓuruk ɓuruk ɓuruk.
23 Nge kaw̄ kəla yā Kɔ́ɔ̄ɓē əda na: Ī-ndɔ̄líī ɓē kə́ Merojə,
ī-ndɔ̄líī, ī-ndɔ̄líī de kə́ kemeé gə̄,
tɔdɔ̄ dḭḭ̄n̄ Kɔ́ɔ̄ɓē alé,
rɔ̄ɔ̄n̄ naā tə́ kə go̰ rɔ̄ɔ̄ yān gēé alé.
24Dan dəyá̰ gə̄ tə́ malang ní ādə̄ tɔ́r̄ ta i dɔ Yael nə̄yá̰ Heber kə́ Keni tə́. Rɔ̄kum, dan dəyá̰ gə̄ malang ń ndin̄ kem kújə tandā gə̄ tə́ ní,
ādə̄ tɔ́r̄ ta i dɔ Yael tə́.
25Sisəra gəden man̄, anī adə̄n mba man̄g,
mba man̄g kə́ yibə̄n i kum tə́ kem yá̰a̰ ka̰ȳ man̄ kə́ majə ngá̰ý tə́.
26Gō tə́ anī un kāgə̄ nja kújə jīn kə́rēý tə́ ō,
un mūú yā ngé rāā kəla gə̄ jīn kə́ noō tə́ ō.
Ni-ənda Sisəra, ənda kār̄ dɔn njar.
Ənda kāgə̄ nja kújə́ ní dɔn tə́ adə̄ teē dām̄ kə́rēý tə́.
27Sisəra əsō, əsō nang tə́ njan tə́,
to bəling njan tə́.
Ni-oy kə̄ loo ń əsō tū tə́ tə́ noō.
28Kó̰o̰ Sisəra əla kumən ko̰rō̰ kújə́ tə́ a̰a̰ń loo.
Ni-a̰a̰ loo mbo̰ō̰ párpar tə́ ba nōō rɔ̄n əda na:
I ba̰ý á púsə rɔ̄ɔ̄ yān tél alé?
I ba̰ý á púsə rɔ̄ɔ̄ yān ɔr bā̰ā̰ loo reē tə́ beé?
29Najə̄ ń dəyá̰ madə̄n kə́ ngáā ngá̰ý gə̄ ədanən̄ ní
nəkɔ́ tél əda rɔ̄n kə̄ nja naā tə́:
30Áskar gə̄ a ɔyn̄ i yá̰a̰ kənge kə́ kəhɔ ta rɔ̄ɔ̄ tə́,
a kēgə̄n̄ i naā yá̰a̰ kənge kə́ kɔy ta rɔ̄ɔ̄ tə́.
Áskar kógə̄ḿ a ənge ngōmandə kógə̄ḿ aláa ngámandə gə̄ jōó.
Sisəra a ənge i kūbə̄ kə́ rāā ɓál gə̄ ō, kə́ kɔsə desḛ̄ḛ tū tə́ gə̄ ō.
a ənge i kūbə̄ kə́ kɔsə desḛ̄ḛ tū tə́
gidə kógə̄ḿ aláa gidə jōó kə́ yā kənī míndə nge tetə rɔ̄ɔ̄ tə́.
31Kɔ́ɔ̄ɓē, ādə̄ madə̄ ba̰ā̰í gə̄ malang oyn̄ yo kə́ tītə̄ yā Sisəra,
banī ādə̄ madə̄ taí gə̄ ton̄ tītə̄ mbang ń ḭḭ kə̄ dɔɔ́ á ndə́lē ngá̰ý ní.
Ɓē tél ndi lɔm ɓāl̄ kutə sɔ́.
Currently Selected:
NGÉ SARYA 5: SARDC
Highlight
Copy
Compare
Share
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Bibəl ta Sar̄ © L'Alliance Biblique du Tchad, 2006, 2010.