2 MAKABE GƏ̄ 14
14
Alkim tetə najə̄ dɔ Judas tə́
1Ɓāl̄ mətá gō tə́ anī, Judas nin̄ kə de gə̄ yān gēé oōn̄ kadə̄ Demetəriyus kə́ ngōn̄ Selokus reē ugə̄ kum kā̰ kə́ Təripoli tə́ kə ngé rɔ̄ɔ̄ kə́ ngá̰ý gə̄ ō, kə too bo kə́ ngá̰ý gə̄ ō. 2Ni taā ɓē ō, tɔ̄l̄ A̰tiyokus ō, Lijiyas nge kətōn ō. 3Deē kógə̄ḿ rīn na i Alkim, kété ni i nge tun̄ yá̰á̰ kə́ bo, banī ɓāl̄ ń de gə̄ a əsōnəń wūn̄g tə́ ní, yḛr rɔ̄n kə gō kem ndigə yāneé. Adə̄ ger̄ majə kadə̄ najə̄ kə́ dɔ kajə tə́ a ngan̄g seneé ō, ni a ndet kadə dabə tun̄ yá̰á̰ kə́ táĺ tṵ aĺ ō. 4Lo ń nuū tə́ ni aw̄ ɓē Demetəriyus kem ɓāl̄ kə́ nge kṵ ɓú kə kutə mí kə kalən kə́ kógə̄ḿ tə́, ba adə̄n jākā mbang kə́ rāā kə lɔ́rɔ́ ō, ta jī kāgə̄ túmbur ō. Tá adə̄n ta jī kāgə̄ olibə kə gō jī lo rāā ń a rāānəń kem lo kə́ táĺ tə́ ní ō. Ɓá tā ba ndɔ̄ ń nuū tə́ ní, ni əda yá̰á̰ kógə̄ḿ kə́ dɔ mbā yān tə́ alé.
5Ba ənge kum mbang kógə̄ḿ kə́ majə yā rāań yá̰á̰ kə́ to mbóó ń ni gír̄ ní, adə̄ i dan ń mban̄g Demetəriyus əla gōn tə́ adə̄ reē lo koō naā dɔ yá̰á̰ tə́, ba dəje najə̄ kə dɔ háĺ Jipə gə̄ tə́ ō, yá̰á̰ ń númə̄n̄ yā rāā tə́ ní ō ní. 6Ni dalən əda na: Jipə gə̄ ń a ɓārə́n̄də́ na i Aside gə̄ ní, adə̄ i ngé gə̄ ń Judas Makabe i dɔdə́ tə́ ní, oōn̄ naā lo mundə̄ tə́ yā kəsō wūn̄g ta ngé kṵ ɓē gə̄ tə́ ō, yā rɔ̄ɔ̄ ō, gḛyn̄ kadə̄ ɓē kṵ ndi lɔm aĺ ō. 7I tām̄ najə̄ ń nuū tə́ n m̄-reēń laā ní. Tɔdɔ̄ ɔr̄mə̄n̄ kem kəla yāḿ ń kaaḿ gə̄ əya̰n̄ adə̄mə̄n̄ ní tə́ kɔ̄ɔ́, kumən na i kem kəla nge tun̄ yá̰á̰ kə́ bo tə́. Yá̰á̰ ń reē seḿ laā ní, 8ta kəga dɔ, i gír̄ kə́ rɔ̄kum kə́ dɔ yá̰á̰ kə́ majə gə̄ kə́ tām̄ yā mban̄g tə́ ō, gō tə́ anī, m-ə̄ndā kumḿ gír majə yā ngáń ngé ɓē madə́ḿ gə̄ tə́ ō. Tɔdɔ̄ de kə́ mbóo gə̄ ń m-ə́da rīdə́ laā ní, mbóo yādə́ reē kə́ yá̰á̰ kə́ to rɔ̄ tō ndoō kə́ al̄naā dɔ gír kaa yājí tə́ malang. 9A ḭ̄ mban̄g tā a, ré ī-ndəle gír najə̄ gə̄ ń toō kógə̄ḿ kógə̄ḿ kə ta njaá oy anī, ájə ɓē yājí ō, nápar deē yājí gə̄ ń de gə̄ a sāān̄ rāādə́ yá̰á̰ kə́ majə aĺ kə̄ taa gə̄ tə́ ní ō ādə̄jí tə́, kə ta kūl̄ kem majə yāí ń ā ī-rāā kə de gə̄ malang ní. 10Tɔdɔ̄ ré Judas ndi i kə kumneé ɓáý anī, lo kadə̄ ɓē a ndi lɔm ní, a gətóo. 11Dan nəkɔ́ ń ni ɔr̄ najə̄ tītə̄ nuū anī, madə̄ mban̄g kə́ rang gə̄ ń nel̄də́ kə kəla rāā Judas aĺ ní, əlan hor kem Demetəriyus tə́ láẃ ngá̰ý gēé adə̄ wūn̄g rāan. 12Kə̄ ta jī tə́ nuū Demetəriyus gə̄rā Nikanor ń i ngār yā ngé rɔ̄ɔ̄ kə kedēé gə̄ ní, əndān nge kṵ ɓē kə́ gō nang kə́ Jude tə́. 13Ni adə̄n ndūn kadə̄ aw̄ tɔ̄l̄ Judas ō, kə tə̄ndā de gə̄ ń seneé ní kə tḭ̄ḭ̄də́ kɔ̄ɔ́ ō, ba kə əndā Alkim kem kəla nge tun̄ yá̰á̰ kə́ bo tə́, dɔ lo kə́ táĺ kə́ bo tɔȳ madə̄ gə̄ malang tə́. 14Ngé taā kem Nə́ɓā aĺ gə̄ kə́ Jude tə́ ń a̰ȳn̄ kɔ̄ɔ́ no Judas tə́ ní, reēn̄ kə ɓūtə̄də́ gēé tə́lan̄ rɔ̄də́ dan áskar gə̄ yā Nikanor tə́. Nin̄ gírə̄n̄ kadə̄ yá̰á̰ kə́ to rɔ̄ tō ndoō kə́ al̄naā ō, kə́ to kum kaȳ aĺ ō ń reē dɔ Jipə gə̄ tə́ ní, na a tél i yá̰á̰ kə́ majə tām̄ yādə́ tə́.
Nel̄ Nikanor kə Judas
15Jipə gə̄ oōn̄ kadə̄ Nikanor a reē i kə̄ rɔ̄ɔ̄də́ tə́ ō, kadə̄ ngé taā kem aĺ gə̄ kə́ kem ɓēé gə̄ ɓoon̄ rɔ̄də́ tū yān tə́ a reēnəń kə rɔ̄ɔ̄də́ tə́ ō. Anī əgan̄ bumbə́ru kəhɔ ndoō kə̄ dɔdə́ tə́ ō, rāān̄ Nə́ɓā ɓɔ́ ō. I ni n gə̄rādə́ kadə̄ nin̄ i gír deē yān gə̄ kə́ njɔ́ḿ gə̄ tə́ ní. Tá ngé gə̄ ń i yān gə̄ ní, ni dḭḭ̄də́ kanjə̄ kɔr ta tə́ kə ta kūl̄ yá̰a̰ rāā gə̄ kə́ deē a̰ā̰ kə kumneé. 16Ngoldə́ adə̄də́ ndūn, anī ḭḭn̄ lo ń ndin̄ tū tə́ ní tə́ kə̄ ta jī tə́ beē aw̄ ənīn̄ madə̄ ba̰ā̰ gə̄ rɔ̄ɔ̄, ngɔr kə̄ kadə ɓē kə́ Deso tə́. 17Simo̰ kə́ ngōkṵ́ṵ́ Judas ənī Nikanor rɔ̄ɔ̄, banī rɔ̄ɔ̄ rāan sḛ́ý sɔɔ̄ń madə̄ ba̰ā̰ gə̄ kə́ teēn̄ rétə́ gēé kə̄ rɔ̄də́ tə́. 18Ɓá tā ba Nikanor ń ger̄ tɔ́gə́ áskar gə̄ yā Judas ō, wurkil yādə́ kə́ lo rɔ̄ɔ̄ tə́ kə́ tām̄ yā ɓē yādə́ tə́ ō ní, kemən rāan dɔ kəndā najə̄ naā tə́ kə yá̰a̰ rɔ̄ɔ̄ gēé tə́. 19Adə̄ ni əla Posidoniyus ō, Tewodotə ō, Matatiyas ō, kadə̄ aw̄ əndān̄ najə̄ lɔm naā tə́ kə Jipə gēé. 20Dan ń Judas əndā ma̰ȳ najə̄ ń reēnəń ní kə ta njaá oy anī, aw̄ əda ɓūtə̄ áskar gə̄. Anī gír̄ yā áskar gə̄ malang i gō naā tə́, nin̄ ndigən̄ i kənī ndūdə́ tām̄ yā lɔm tə́. 21Əndān̄ ndɔ̄ kógə̄ḿ kə́ kadə̄ ngol áskar gə̄ əngenə̄ń naā kə kéŕdə́. Púsə rɔ̄ɔ̄ kógə̄ḿ teē dām̄ yā madə̄ ba̰ā̰ gə̄ tə́ ō, kógə̄ḿ dām̄ yā Judas gə̄ tə́ ō, tə́ndān̄ kāgə̄ kəndi kə́ to rɔȳ gə̄ ō. 22Judas tə́ndā de gə̄ kə yá̰a̰ rɔ̄ɔ̄ gēé jīdə́ tə́ lo kə́ majə gə̄ tə́, yā kadə̄ ré madə̄ ba̰ā̰ gə̄ a nāān̄ rāā yá̰á̰ kógə̄ḿ kə́ gōtə́ aĺ sḛ́ý anī, kə teēn̄ sedə́ rétə́ gēé kə rɔ̄ɔ́. Banī najə̄ ń ɔrə̄n̄ ní, ta tɔ̄l̄ ta ɓá anī míndə́də́ əsō gō naā tə́. 23Nikanor ndi Jerusalem kanjə̄ rāā yá̰á̰ kógə̄ḿ kə́ majə aĺ. Kósə de gə̄ ń reēn̄ kə ɓūtə̄də́ gēé kánə̄n̄ naā kə̄ dɔn tə́ ní, əya̰də́ adə̄ aw̄n̄ ɓēé. 24Ni ngɔ̄m̄ Judas rɔ̄n tə́ ngándáńg tɔdɔ̄ nelə̄n seneé ngá̰ý. 25Ni mērən taā dəyá̰ yā kojəń ngán gə̄. Lo ń nuū tə́ Judas taā dəyá̰ ō, ndílən ndi majə ō, adə̄ ənī rɔ̄n sɔl̄ lɔm rāań yá̰a̰ ō.
Nikanor tūr̄ hálən ń a rāā kə Judas ní kɔ̄ɔ́
26Ba dan ń Alkim a̰ā̰ kadə̄ nin̄ oōn̄ ta naā majə anī, un kēē makətūbə̄ ń ndūdə́ kə́ kənī i kemeé ní, aw̄ń ɓē Demetəriyus, ba ədan yá̰a̰ gə̄ ń Nikanor núm̄ yā rāā ní, na əhɔn̄ naā kə yā ngé kṵ ɓē gēé alé. Tɔdɔ̄ nge rɔ̄ɔ̄ kə ɓē kṵ yāneé nəkɔ́ ń i Judas ní gə̄gē, ni ɔsən kə̄ dɔɔ́, adə̄ əndān nge kun gotə mban̄g tə́. 27Wūn̄g rāā mban̄g, adə̄ dan ń najə̄ kə́ tétə̄ gə̄ yā de kə́ ngáā aĺ ń toō əla hor kemən tə́ ní, ndang makətūbə̄ əlań adə̄ Nikanor ədanəń na koō naā yādə́ ní, na adə̄n wūn̄g ngá̰ý ō, kə tṵ́ṵ̄ Makabe kə súĺ ba kə əla seneé A̰tiyos kanjə̄ kɔr bā̰ā̰ ō. 28Dan ń Nikanor ənge makətūbə̄ ngeé ń toō ní, kemən nujə sák sák kɔ̄ɔ́. Tūr̄ ndū kə́ kənī kadə̄ deē kə́ najə̄ gətóo dɔn tə́ ní, ni asə tə́gā tan dɔ gír̄ kə́ tītə̄ ń nuū tə́ alé. 29Ba dan ń lo mbātə́ rāā yá̰á̰ kə́ mban̄g ndigə gətóo ní, ni a sāā i ta róbə́ kə́ majə kə́ yā rāań yá̰á̰ ní kə ngamaá. 30Makabe ra yān dām̄ kə́rēý tə́ əndā maȳ a̰ā̰ kadə̄ hál Nikanor tūr̄ kɔ̄ɔ́. Ni sɔl̄ njéŕ njéŕ ō, əhɔn kə̄ rɔ̄n tə́ majə tītə̄ kə́ kété tṵ aĺ ō. Makabe gír̄ kadə̄ háĺ kə́ sɔl̄ njéŕ njéŕ ní, kumən na yá̰á̰ kógə̄ḿ kə́ majə aĺ i nuú. Adə̄ ɔsə dɔ de gə̄ yān gə̄ ngá̰ý kə̄ naā tə́ ō, aw̄ ɓɔ̄ɔ̄ rɔ̄n yā teēń kɔ̄ɔ́ jī Nikanor tə́ ō. 31Dan ń Nikanor ger̄ kadə̄ Judas gólə̄n kum gotə gól̄ ń ni gólə̄n ní anī, aw̄ kem kújə yā Kɔ́ɔ̄ɓē kə́ bo tə́ ō, kə́ táĺ tɔȳ gotə gə̄ malang kə́ dɔ nang tə́ ō tə́, kum mbang ń ngé tun̄ yá̰a̰ gə̄ a tun̄nəń yá̰á̰ kə́ kə dɔ ndɔ̄ gə̄ tə́ ní, ba əda kadə̄ adə̄nən̄ kə Judas. 32Ba dan ń nin̄ túbən̄ ədan̄ na: rɔ̄kum, na n-gerə̄n̄ lo ń deē ń na a ndəlen ní i tū tə́ ní alé, 33anī Nikanor əla jī kṵṵn kum kə̄ dɔ kújə yā Kɔ́ɔ̄ɓē tə́ ō, túbə ədań najə̄ ń toō ō: Ré ī-dṵṵ̄ḭ̄ Judas kə súĺ ādə̄mī aĺ anī, m-ā m̄-tɔ̄ɔ̄ kújə yā Nə́ɓā ń toō kɔ̄ɔ́ kadə̄ asən̄ naā kə ta nangaá ō, m-ā m̄-bótīyō dabə tun̄ yá̰a̰ kɔ̄ɔ́, ba m-ā m̄-rāā kújə ɓesə̄ kə́ majə ngá̰ý lo ń toō tə́ yā kadə̄ ɓesə̄ Diyonisos ō. 34Dan ń ni ɔr̄ najə̄ gə̄ ń toō oy anī, ɔtə aw̄. Banī ngé tun̄ yá̰a̰ gə̄ ɔyn̄ jīdə́ kə̄ dɔɔ́, ba rāān̄ nge rɔ̄ɔ̄ tām̄ yā nápar deē yājí gə̄ tə́ ngándáńg ɓɔ́, ədan̄ na: 35Kɔ́ɔ̄ɓē, ḭ̄ ń ī-nal̄ yá̰á̰ kógə̄ḿ aĺ ní, á̰a̰ā̰ kadə̄ i yá̰á̰ kə́ majə ta kumií tə́ kadə̄ kújə́ ń ī-ndi kemeé ní ra danjí tə́. 36Adə̄ ngɔlaā ní, Kɔ́ɔ̄ɓē kə́ táĺ kə́ tām̄ yā yá̰a̰ malang kə́ táĺ tə́, kújə́ ń toō ń tə́gon̄ kemən adə̄ unjə̄ njáý njáý i ngɔr ɓáý ní, ī-ngɔ̄mən ādə̄ deē rāan yá̰á̰ kə́ karī tə́ tṵ aĺ i kə́ njɔ́ḿ gə̄ tə́.
Rajis oy
37Tá de kógə̄ḿ kə́ rīn na i Rajis ndi nuú. Ni i kum kɔɔ̄ kógə̄ḿ kə́ dan kum kɔɔ̄ gə̄ kə́ Jerusalem tə́. De gə̄ sekə́nən̄ rɔ̄ Nikanor tə́. Ni i de kə́ nge rāā yá̰a̰ kə rɔ̄ tḭ̄ḭ́ tām̄ yā ngáń ngé ɓē madə̄n gə̄ tə́ ō, rīn ɓār̄ majə ngá̰ý ō. A ɓāŕnən̄ na i bɔbə̄ Jipə gə̄ najə̄ yā rāā tɔdɔ̄də́ yān tə́ tə́. 38Əndān̄ najə̄ rāā yá̰a̰ kāgə̄ ɓē yā Jipə gə̄ dɔn tə́, kem ɓāl̄ kə́ mān̄ kɔ̄ɔ́ gə̄ ń de gə̄ a əsōnəń wūn̄g tə́ ní. Kem ɓāl̄ gə̄ ngeé ń nuū tə́ ní, ni ənī rɔ̄n kɔ̄ɔ́ tām̄ yā yá̰a̰ kāgə̄ ɓē yā Jipə gə̄ tə́ kə kəhɔ rɔ̄ tɔgə kə́ ngá̰ý. 39Nikanor sāā kɔjə kem majə aĺ yān kə́ tām̄ yā Jipə gə̄ tə́ kə̄ ndágá, adə̄ ni əla áskar gə̄ kə́ kutədə́ tɔȳ ɓú mí ń nuū kəhɔ Rajis tə́. 40Tɔdɔ̄ ni gír̄ əda na ré n-rāā adə̄ dəngam ń nuū gətóó ɓáa na n-ənda na i Jipə gə̄ ndéý kə́ ngá̰ý. 41Naa i ngɔr kadə̄ áskar gə̄ taān̄ kújə́ kə́ ngāl̄ ɓururu ń Rajis i kemeé ní. Nin̄ ra a mbə́rēn̄ i ta kújə́ kə́ yā kudəń kə̄ kem ndogó ō, ədan̄də́ kadə̄ əlan̄ hor tū ta róbə tə́ kadə̄ hor ṵṵ bápə gə̄ ō. Dan ń Rajis a̰ā̰ kadə̄ lo kə́ yā kadə̄ ni teē a̰ȳń gətóo anī, tūr̄ ta kaskar yān nəkɔ́ kə̄ dɔ rɔ̄n tə́: 42Ni gḛy koy yo kə́ to rɔȳ tɔȳ kadə̄ n-əsō jī ngé tɔ̄l̄ de gə̄ ń nuū tə́ kadə̄ rāānən̄ yá̰á̰ kə́ to rɔ̄sɔl̄ gə̄ kə́ majə tām̄ yān ni de kə́ ngáā tə́ alé. 43Ba dan ń ni tebəle ngá̰ý najə̄ yā rɔ̄ɔ̄ tə́ ní, kaskar yān ɔsən i kə gōó aĺ ō, áskar gə̄ mānə̄n̄ ta róbə gə̄ tə́ kə ngɔ̄dɔ̄ɔ́ udən̄ kem ndogó ō. Lo ń nuū tə́ Rajis a̰ȳ ngɔ̄də̄ láẃ al̄ dɔ ndogə̄ mbal̄ tə́ kanjə̄ ɓōĺ ba gān̄g jīn əsō dɔ kósə de gə̄ tə́ kə wurkilií. 44Banī kósə de gə̄ malang əjan̄ rɔ̄də́ láẃ ngá̰ý kɔ̄ɔ́ kə̄ gogə́, adə̄ ni əsō i dɔ dā̰ nang tə́ ndágə loó danaá bang. 45Ni oy aĺ ɓáý ō, tɔ́gən i ngá̰ý rɔ̄n tə́ ō, adə̄ ɔsə nang ḭḭ dɔɔ́ kə mósə gēé rɔ̄n tə́ mbong ō, do kə́ rɔ̄n tə́ tōrən ngá̰ý ō. Ni ənda dan kósə de gə̄ mān̄ kə ngɔ̄dɔ̄ɔ́, ba aw̄ al̄ dɔ mbal̄ kə́ ngāl̄ tə́. 46Mósə kə́ rɔ̄n tə́ təgā ndátə́ ndátə́, ba nəkɔ́ ɔr̄ tiīn ō, láā kə jīn kə́ jōó gēé ō, ba ɓōkə́ kə̄ dɔ kósə de gə̄ tə́. Ni ndɔ̄ȳ kɔ́ɔ̄ ndi kə kumuú yā deē ō, ndíl deē ō, kadə̄ ndɔ̄ kógə̄ḿ tə́ anī, téləń adə̄n gogə́. I beé n ni oyń ní.
Currently Selected:
2 MAKABE GƏ̄ 14: SARDC
Highlight
Copy
Compare
Share
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Bibəl ta Sar̄ © L'Alliance Biblique du Tchad, 2006, 2010.