Luka 12
12
Yusho gɔ̃nɛ aru shɔ-shɔ ɗakinɛyi
1Kɛɗɔn moo lazɔrɔ waanɛ i toli nya, i ɗɔzɔɔ nalinɛ a dɔɔ, Yesɔ gaa u jaɗɔyi ruu geli a shanɛ: <<Ɔ kɔyuutɔ aru ɔkɔɔ ɔ̃nɛ vuru Farasiyayi ukɔ ɔ̃rɛ shɔ ɗakinɛ, i vikɔ̃linɛ raa shɔ ɗɔbii weze mɛɛli naa vuru. 2Vigbete shɔkɛ kuki u nyanɛ shɔyɛ ɓɛlitɔ piti kpai, toti vigbete shɔkɛ ɓusinɛ dɔdɔrim shɔyɛ shɛshi ɓili sɔ̃ntɔ. 3Vigbete akɛ shanɛ dɔkɨnri shɔyɛ ntatɔ ɗɔsẽsẽni piti kpai. vigbete ɔkɛ shanɛ a ɓusɨn jaa ɔ kuki nya jaatɔ, shɔyɛ shi sɔ̃n yujàá lapa a sharɛ.>>
Shɔgbete shɔ ntau setiyɛ
4N gelɔɔtɛ, masayi, ɔkɔɔ nta seti shɔ gbete i nyɔ jazɛ binɛ ama i kɛ nyɔnɛ i zɛnɔɔ viwɔɔ pɛlinɛ toti ɓa. 5N yɛn tasɔɔ shɔgbete ɔ yɛ nta setitɔ: Ɔ nta seti Ɗalapa, shɔgbete akɨnti bi nyɔnɛ u kaka aɗɔn u lɔkaa a wɛrɛ yaa a suruni. Ã sisɨn nɛ ang nyani, ukɔ ɔ̃rɛ shɔ gbete ɔ ntau seti yɛ! 6Shɔ mɛli jajjanɔ ɓa maani kobo ziti ɓaya? Piti kpai a shomni Ɗalapa ji suki ɓa yini niɓa. 7Ko ɔ shɛnti yuu ma Ɗalapa gai tɛtɔ piti kpai. Ɔ kɔɔ nta setinɛ aru ɔ tɛɛ mashigãmɓolo tɛttɔ kiririni.
Kirisi ruubii bẽẽnɛ a kasinɛ
8N gelɔɔtɛ shɔ gbete kɛ pɔ̃naanɛ a shɔ ɗekɨn nɛ ipɛ n maa, shɔzɛja yɛ pɔ̃naa ji a Ɗa jashonɛyi lapa a Ɗalapa ɗekɨn nɛ i pɛng ɓɛɛ. 9Ama shɔ gbete kɛ bɛ̃ɛ̃ n ruubiinɛ a shɔ ɗekɨn n yɛn bɛ̃ɛ̃yi i ruubii jo a Ɗa jashonɛyi lapa ɗekɨn. 10Shɔ gbete kɛ nwaanyanɛ kɔ̃linɛ a shɔzɛja yuu Ɗalapa yɛ yasiu ruuvinitɔ, ama shɔgbete kɛ nwaanya kɔ̃linɛ nɛ aru Ɗa suru Ɗalapa yɛ yasiu ruuvini ɓa.
11Naa shɔkɛ n-tɔɔ nɛ a shɔ ɗekɨn aɗɔgbete Yahudawayi i toli nya aɗɔn, ko kpatiyi a shɔ yupɛ̃ni ɗekɨn ɔkɔɔ nta setinɛ nɔgbete ɔ yɛ raa ɔ yuunɛ, ko vigbete ɔ yɛ shayɛni, 12aru Ɗa Suru yɛ matɔɔ vigbete ɔ yɛ shayɛ ɓɛjitɔ ko piɗaviya.
Ruɓusinɛ a shokɔ shɔvinaa wɔɔ yuu
13Jawɔɔ atette mɔɔyi geli Yesɔ nɛ,<<Shɔmala, geli mazɔ̃ pɛ u vɔsiu vivɔ gbete uɓeye vɔrɛ yasiu yɛ pɛ.>>
14Yesɔ kasiunya nɛ, masa, pi ang naa pi nɛn ɔ̃ shɔ ruu yenɛ, ko nɛn vɔsi ɔ vivɔ gbete meyeu vɔrɛ yasɔɔ zitim piya? 15Yɛ ɗekɨn a shanɛni nɛ, <<Ɔ kɔyuutɔ ɔkɔɔ ɔ̃nɛ shɔ mang pɛlinɛ, shɔzɛ suru tɔ̃vɨn ɔ̃nɛ a koo ɓa ukɔ ɔ̃rɛ vinaa gbete u awuni ɓa, ko u vinaa u ɔ̃ waanɛ pikoviya.>>
16Kɛɗɔn Yesɔ geliyi kɛ ruɓusinɛm: Shɔwɔɔ siɗɔn shɔ vinaa u vishaanɛ ntɔtɔ a jaa waanɛ. 17A geliu yuunɛ, n ji zɛ vigbete n yɛn pɛliyɛ ɓa, aru n mbuntɛ vishaamiyi tɛ̃nɛ ɓa.
18Kɛɗɔn a shanɛ, <<N zɛ vi pɛlinɛtɛ, n yɛn zɨngli mbuntɛyi gbete a wɛrɛm kpai, n maa wɔɔ sɔɔ pẽniɓa-pẽniɓa, n tɛ̃ɛ̃ n visha gbete n kpaa a jaa ang vinaa ni kpai a ɓuzɨn. 19Kɛɗɔn n yɛn gelin yuu kɛnɛ, Ɗa shaarintɛ n vi aɗɔn gbete n yɛ shaa saa waanɛ, n yɛn ɔ̃ saa waanɛ n kpaa yukɔnɛ ɓa n shaarɛ n ɓoorɛ n pɛli vigbete n kasi pɛlinɛyɛ.>>
20Ama Ɗalapa geliunɛ, apɛ shokɔ! a zɨmbangkɔ a yɛ vɔrɛ, dɔdɔrim vigbete a tolaa yuu ɓam yɛ ɔ̃kɛ shɔwɔɔ ɓɛɛ, toti a ɓɛɛ ɓa.
21Kɛɗɔn Yesɔ geli u jaɗɔyi nɛ, <<Shɔmpɛ vigbete yɛ kpaa shɔyi toli vinaa aru i yuu, ama a Ɗalapa ɗekɨn i vinaa ɓa ɗɔmɓa.>>
Sisɨn pɔ̃nɛ Ɗalapa bi
22Kɛɗɔn Yesɔ geli u jaɗɔyi nɛ: <<Aru nankɔ n gelɔɔtɛ ɔ yɔri yuu ɓa aru vishaanɛ gbete ɔ shaarɛ ɔ ɔ̃ a suru ni ko aru fãrã gbete ɔ kasi tosinɛ abi yɛ ɓa.>> 23Suru tɛɛ vishaanɛ tɛttɔ, bi maa tɛɛ fãrãyi tɛttɔ. 24Kɨnnɔɔ pɛ a janɔyi: I ji ɓaa visha ɓa i ji yee visha ɓa, i jàá ɓa ko mbuntɛ gbete i pɔ̃ visha a ɗɔnni ɓa; Ɗalapa shaaritɔ! Ama tɛɛ janɔyi ɓa ya? 25Pi awɔ tetteni pi kɛ yɔriyuunɛ yɛ zɛnɔɔtɔ u gesi dɔɔɗa a ɗekɨn a dɔɔɗa gbete yɛ ɔ̃ a suruni a koo piya? 26Ɔ ji zɛnɔɔ vishonɛ ɓa a vi pɛ̃tɛ̃rɛ̃ ni ɓa, ɔ yɔri yuu kɛnɛ aru gãsini viya?
27Kɨnnɔɔ pɛ a kowa laayi nɔgbete i bayɛ: i shovi ɓa ko i fãrã i tɔ̃ri ɓa, ama n gelɔɔtɛ kpati Sulemanu au vinaa ni kpai u fãrã wɔ ji yɛ kowa laa ɓa a kɔrinɛ niɓa. 28Pɛ Ɗalapa kɔ barɛki wisi birɛ gbete shɔ kpaa nem ɗɔm ɓuru shɔ too a yaa. A ntasɛrɛ pɛ ɔkɔɔ ya? Ɔ shɔgbete ɔ ɔ̃ a koo u tɛɛ wisi tɛttɔ a saani, aru ivi ɔ sisɨn ãnɛ kɛ pẽtẽrẽ viya!
29Ɔkɔɔ pɔ̃ sisɨn nɛ aru vigbete ɔ yɛ shaayɛ a vigbete ɔ yɛ ɓooyɛni. 30(Aru shɔgbete i gɨn Ɗalapa ɓa a koo(pegan), i sɨn sisɨn jo a vishaanɛ a ɓoonɛ lee-lee) meyeu kolapa zɛ tɛttɔ nɛ ɔ kasitɔ. 31Ɔ kã ɓɛjo Ɗa kpati roonɛ, Ɗalapa yɛ ãwɔ vimiyitɔ piti kpai.
Vinaa pɔ̃nɛ a kolapa
32N jàá vivaa pẽtẽrẽm ɔkɔɔ nta setinɛ, meyeu nta sisɨn purutɔ naa ɔkɛ kpaa tonɛnɛ a ɗɔgbeteu roo kpati aɗɔn. 33Mɛli vi gbete awuni kpai a ã saa u kɛ shɔ raayi. Ɔ kãri ɔ yuu vi pɔ̃nɛ gbete yɛ lɛsi ɓa, ɔ pɔ̃ vinaa a kolapa, a ɗɔgbete shɔyɛ sẽu nɔɔ ɓa, aru ɓɔɔ yɛ zɛnɔɔ tunɛ ɓa, páà zɛnɔɔ lɛsinɛ ɓa. 34Aru ɗɔgbete a vinaa aɗɔn a sisɨn ji a ɗɔwakɔ.
Jawɛrɛ gbete ɔ̃ a nɔkãkãri
35<<Ɔ ma ɔ ɔ̃ nokãkãri aru vigbete yɛ a sɔɔ yɛ kpai, ko pi lee piya, ɔ yaa ɔ pitila ɗɔɔ shaanɛ. 36Naa Jawɛrɛ gbete u ɗɔɔ ɓɛɛ shɔwɛrɛ ganɛ nɛu sɔɔ wɛrɛ a ɗɔɔ yumusinɛ so tɛnɛ. Naa kanɛ kɛ waa nyejaanɛ, tɛ̃ɛ̃ti i yɛ ɓɛliu nyabatɔ. 37Yɛ ɔ̃pɛ vibii nyantonɛ a jawɛrɛyi i ɗɔbiini naa i shɔwɛrɛ kɛ kpainɛ i ma rii sãn tɛ, n gelɔɔtɛ i shɔwɛrɛ yɛ zɔ̃ fãrã gbete hãyɛ, u geliyinɛ ɔ ɔ̃nɛ tipi, u ã ko pi gbete piya vishaanɛ. 38Shɔwɛrɛu yɛ nta bi nyantɔnɛtɔ kɛ kpaa jawɛrɛyi nɛ i ma rii sãntɛ ko a tete zɨmɓa ko a gadi! 39Ɔ zɛ tɛttɔ shɔwɛrɛ si tɔnɛn zɛ ɗagbete ɓɔɔ yɛ tou wɛrɛ yɛtɔ, si yɛ yaa ɓa nɛi torɛ i ɓɔɔ virɛ au wɛrɛni ɓa. 40Ɔkɔɔ maa ɔ̃rɔɔtɛ kaka jɨng akɔrɔ ɔ ɔ̃ abi manɛni, aru jashɔzɛ anɛ yɛ ɔ̃ a ɗagbete ɔji pɔ̃ ɓa sisɨn niɓa.>>
Jawɛrɛ tɔ̃vɨn a Jawɛrɛ kɔ̃linɛ
41Bituru hɨnɛ, <<Uɓeyelapa, a sha ruuɓusinɛm ji au yuu ya, ko aru shɔzɛ piti kpai?>>
42Uɓeyelapa kasinyanɛ,<<Pi jawɛrɛ shɔpiya gbete u sẽrẽ aɗɔn gɨn u shɔwɛrɛ nyatɔ piya? Ukɔ ɔ̃rɛ shɔgbete u shɔwɛrɛ yɛ pɔ̃u au wɛrɛ u zɛtɔ, u ã ɓɛzɔɔ jawɛrɛyi vishaanɛ a ɗagbete tɔ̃vɨn. 43Naa jawɛrɛ kɛ pɛli vishonɛm nɛ, ɓɛɛ shɔwɛrɛ kɛ sɔɔ wɛrɛnɛ kɛ kpaunɛ a ɗɔɔ pɛlinɛ yɛ nta yɛti puru waanɛǃ 44N gelɔɔ vimtɛ, shɔwɛrɛu yɛ ã jawɛrɛu u vinaa kɛ piti kpai nɛu zɛsintɔ. 45Ama naa jawɛrɛu kɛ shanɛ a sisɨn nɛn shɔwɛrɛ yɛtɛ kpɛlɛ nɛ yɛ a ɓa tɛ̃ɛ̃tini ɓa, u gaa ɓɛzɔɔ jawɛrɛyi wāānɛ, vɔshɔ a soro ni kpai, u gaa vishaanɛ shaanɛ a ɓoonɛni, gbete n-tiu sinɛ. 46Kɛɗɔn lewɔɔ shɔwɛrɛ yɛ a wɛrɛtɔ a lee gbete jawɛrɛu ji pɔ̃ ɓa au sisɨn niɓa, sɔ̃n a ɗagbete ji zɛɓa. Kɛɗɔn u shɔwɛrɛ yɛ koliu kɛra-kɛra, u pɔ̃urɛ aɗɔgbete shɔ tasi shɔ ruuviniyi raa. 47Jawɛrɛ au zɛ vigbete u shɔwɛrɛ kasinɛ u pɛliyɛ, ama ji mabii ɓa, ji pɛli vigbete u shɔwɛrɛ kasiyɛ ɓa, shɔ yɛ wau waanɛ. 48Ama jawɛrɛ gbete ji zɛ vigbete ɓɛɛ shɔwɛrɛ kasinɛu pɛlinyɛ ɓa, a pɛli vi gbete yɛtɛ nɔgbete shɔ wauyɛ, shɔ yɛ wau ɓa bang ɓa. Shɔ gbete shɔ kɛ ãu vinɛ a naa ɓang, shɔ kã sɔ̃njo ɓang au naani, shɔ gbete shɔ kɛ ãu vinɛ a naa ɓang mɛɛsẽ, shɔ kã sɔ̃njo au naa ɓang mɛɛsẽ.
Yesɔ n ti yuu vɔsinɛ
49<<N adɔɔ yaa ɗɔɔnɛ a koo, nɔgbete n kasiyɛ shɔ si dɔɔtɛtɔǃ>> 50N batizima aɗɔn gbete shɔ yɛ pɛling yɛ, n yɔri yuutɛ waanɛ setɛ n raaɓoonɛ yisi nyatɛ, 51si ɔ pɔ̃ sisɨn nɛ ang ruu anɛnkɔ, yɛ pɔ̃ shɔzɛrɛ i ɔ̃ ɔ̃nɛbiinyatɔnɛ a koo ya? ɓa, ɓa ɔ̃nɛ binyatɔ̃nɛ ɓa, ama yuu vɔsinɛ. 52Yunɛ dɔdɔrim yɛnɛ ɗekɨn wɛrɛ gbete shɔzɛ aɗɔn maani i yɛ vɔsikɛtɔ, shɔ taati i yɛ ɔ̃kɛ shɔnɔpɔ̃ a shɔ zitiyini, shɔ ziti ma i yɛ ɔ̃kɛ shɔnopɔ̃ a shɔ taatiyini. 53Jaa ɓeye yɛ ɔ̃ nɔpɔ̃ a ɓɛɛ javɔshɔyini, javɔshɔyi i yɛ ɔ̃ nɔpɔ̃ a ɓeyeni, jaa ɓini yɛ ɔ̃ nɔpɔ̃ a ɓɛɛ jasoroyini, jasoroyi i yɛ ɔ̃ nɔpɔ̃ a ɓini ni, jaa ɓini yɛ ɔ̃ nɔpɔ̃ a ɓɛkpɛni soroni, jaa ɓeso yɛ ɔ̃ sɔ̃nji nɔpɔ̃ a ɓɛkpɛni soroni.
Dɔɔɗa zɛnɛ
54Kɛɗɔn Yesɔ geli shɔ sɔ̃nɛ, Ɔ kɛ zɛnɛ kunyasi kɛ rinɛ ɓiti-ɓiti ɔ shanɛ mii ɓutɛ a paa, ɔ shanɛ mii kolapa yɛ atɔ, see mii arɛ. 55Ɔ kɛ ntanɛ sɔrɔ kɛ dusunɛ a ka nagang ɔ shanɛ, ɗɔɔ yɛ nwaatɔ ɔ̃rɛ nankɔ. 56Shɔ-shɔɗakinɛyiǃ Ɔ zɛnɔɔ nɔɔ kɨnnɛtɛ, ɔ sharɛ nɔgbete ɗɔ ɔ̃ a bi, tipi a kolapani; Ama aru ivi ɔ zɛnɔɔ vi shanɛ ɓa a vi gbete Ɗalapa pɛliyɛ a jakɨntimini ɓa?
Ɔ ã zɔɔ naatɔ àà shɔnɔpɔ̃ni.
57Aru ivi ɔ yee ruu ɓa awɔ yuu aru vi tɔ̃vɨn gbete ɔ yɛ pɛli ɓa? 58Naa shɔwɔɔ kɛ n taanɛ shɔ ruu yeenɛyi i ɗekɨn, pɛli nɔgbete a yɛ pɛliyɛ ɔ ã zɔɔ naa siwɔ doo nyaɓa. A ji pɛliɓa yɛ n taa shɔ ruu yeenɛ ɗekɨn, shɔ ruu yeenɛwu yɛ ã yɛ ãã jadiyi manɛ a naa, jadiyi manɛ i lokaa a jaahm. 59A yɛ ɔ̃ a jaahm a ɗɔwakɔ, n gelaatɛ, setaa sho vi gbete shɔ yeraatɛ piti kpai.
Currently Selected:
Luka 12: Laa
Highlight
Copy
Compare
Share
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
The Word for the World International and The Word for the World Nigeria