Apostolu Dorbi 27
27
XXVII.
Pōvuls ceļā uz Romu
1Kad beja nūlamts braukt uz Italiju, Pōvulu un cytus īslūdzeitūs nūdeve kaidam Augusta nūdaļas simtnīkam, vōrdā Julijam. 2Mes īkopem vīnā adramitīšu kugī, kuram vajadzēja apbraukt Azijas krostus un laidemēs ceļā. Ar mums reizē beja nu#27:2 Un laidemēs ceļā — Nu Cezarejas leidz Romai sv. Pōvulam leidza brauce sv. Lukass. 3Makedoinjas Tessalonikim Aristarchs. Nōkūšā dīnā mes ībraucem Sidonā. Julijs Pōvulu īvārōja un atļōve jam apcīmōt sovus draugus un vajadzeigū sev īgōdōt. 4Izbraucūt nu šenīnes, mes pabraucem Cypram garum, jo beja pretejais vējs. 5Tai mes pi Cilicijas un Pamfilijas pōrbraucem jyuru un ībraucem Myrā, kura ir Lycijā. 6Tur simtnīks atroda vīnu Aleksandrijas kugi, kurs brauce uz Italiju un pōrvītōja myusus tamā.#27:6 Aleksandrīšu kugi, kas nu Egiptes uz Italiju vede labeibu. 7Ceļōjums uz prīšku gōja lānam, un tikai pēc vairōkom dīnom ar gryuteibom mes nūklivom Knidas apgobolā. Tai kai vējs naļōve mums tur pīstōt, mes aizbraucem Salmones tyvumā uz Kretu. 8Un ar gryuteibom pabraukuši garum, ībraucem vīnā vītā, kuru sauc Kaloi Limenes, Laseas mīsta tyvumā.#27:8 Kaloi Limenes — Lobōs pīstōtnes. 9Kad daudz laika jau beja nūtecējis, un gavēņs jau beja pagōjis, un kugōšona beja apdraudata, Pōvuls jūs pōrsorgōja saceidams: 10Veiri, es radzu, ka kugōšona byus saisteita ar draudim un lelim zaudējumim na tikai dēļ precem un kug’a, bet ari dēļ myusu dzeiveibas. 11Bet simtnīks styurmaņam un kug’a īpašnīkam vairōk ticēja, na kai Pōvula vōrdim. 12Īvārojūt tū, ka pīstōtne zīmōšonai nabeja izdeveiga, vairōkums nūsprīde braukt tōļōk un, jo byus īspējams, sasnēgt Feniksu un tur palikt par zīmu Kretes pīstōtnē, kura nu dīnvydim un zīmeļvokorim ir aizsorgōta.
13Vīglam dīnavydu vējam pyušūt, dūmōja, ka nūdūmōtū sasnēgt varēs, un, pacāluši ankari un turūtīs te pat pi Kretas krostim, brauce uz prīšku. 14Bet pēc nagara laiceņa kug’am vērsum drōzēs auka, sauktō Zīmeļ‐reitumu auka. 15Tai kai kugis tyka rauts, un aukai pretim nūsaturēt nabeja īspējams, laidemēs pa vējam. 16Mozajai saleņai, sauktajai Kauda, mes pabraucem garum un ar lelom mūkom saturējom glōbšonas laivu.#27:16 Kauda tagad saucās Gauda. 17Pēc tam, kad jū īcēle, nūstōdeja atspaidus un apsēja kugi. Beidamīs, ka natikt Syrtā, satyna zēgeles un ļōve dzeit tōļōk. 18Vātrai trokojūt, nōkūšā dīnā izsvīde ōrā daļu nu krōvas, 19un trešā dīnā ar sovom rūkom svīde ōrā kuģ’a pīdarumus. 20Vairōkas dīnas naredzēja ni saules, ni zvaigžņu. Bet auka bez pōrstōšonas trokōja tōļōk. Mums zuda pādejō izaglōbšonas cereiba. 21Un jau garōku laiku ļaudis nikō nabeja āduši.
Tad Pōvuls, jūs vydā nūstōjis, saceja: Veiri, vajadzēja paklauseit manis un nu Kretas nūst nabraukt, tad šytūs brīsmu un zaudējumu nabyutu cītuši. 22Un tagad es jums īteicu dūšas nazaudēt, jo, izjamūt kugi, napazuss nivīns cylvāks. 23Šūnakt pat maņ pasarōdeja Dīva, kuram pīdaru un kolpoju, eņgeļs 24un saceja: Nasabeist, Pōvul, tev keizara prīškā byus jōīt; bet raug, Dīvs tev dōvynōja vysus tūs, kuri ar tevi reizē brauc. 25Tōpēc, veiri, gorā nakreitit. Es Dīvam tycu, ka nūtikstai, kai maņ ir saceits. 26Mums jōpīstōj pi kaut kaidas solas.
27Kad myusu vatraiņajā ceļōjumā par Adriju īstōja jau četrupadsmytō nakts, kug’a ļaudis sajuta ap pušnaktim tyvojūšūs kaut kaidu zemi. 28Īmatūt pasvoru atroda, ka dziļums ir dividesmit ūlekšu. Par nalelu gobolu mēreidami atroda pīcpadsmit ūlekšu dziļuma.#27:28 20 ūlekšu apm. 37 metri. 29Beidamīs, ka natikt uz kliņts, nu kug’a īpakalejō gola jī īmete četrus ankurus un ilgōjōs pēc dīnas atnōkšonas 30Kug’a ļaudis tad mēginōja nu kug’a izbēgt. Jī pošlaik laide jyurā glōbšonas laivu, itkai grybādami ari nu prīkšgola īmest ankurus.
31Tad Pōvuls simtnīkam un karaveirim teice: Jo tī kugī napaliks, jums izaglōbt nav īspējams. 32Tad karaveiri pōrcērta laivas vērvi un palaide jū nūkrist. 33Dīnai austūt Pōvuls lyudze vysus pasastyprynōt saceidams: Šudiņ tadei jau ir četrupadsmit dīnu, kai jyus gaidot, atsaturūt nu ēdīņa, nikō naāsdami. 34Tōpēc es jyusus aicynoju jyusu veseleibas dēļ pasastyprynōt. 35Nivīnam tadei nu jums pat mots nu golvas napazuss. Pēc šytūs vōrdu, pajēmis maizi, jys, visim radzūt, pateice Dīvam un salauzejis sōce ēst. 36Tad visi palyka drūsi un taipat sōce styprynōtīs. 37Uz kug’a myusu vysu beja divi simti septeņdesmit sešas personas. 38Paāduši, lai kugi padareitu vīglōku, sasvīde jyurā labeibu.
39Dīnai īstōjūt, jī tōs zemes vēļ napazyna, bet, īraudzejuši zamim krostim pīstōtni, nūlēme, jo byus īspējams, vērzeit tur kugi. 40Pacāluši tad ankurus, palaide jyurā, un, atraisejuši styures saitas un prīškas zēgeli uzstōdejuši vējam, laidēs braukt uz molu. 41Uzskrīnūt uz sēkļa, kug’a prīkšgols īsagrīze tai, ka pat nakustēja, bet pakalejais gols nu viļņu drūzmes sōce ērt. 42Tad karaveiri apcītynōtūs gribēja nūnōvēt, ka kaids aizpeļdējis nanūbāgtu. 43Bet simtnīks, grybādams izglōbt Pōvulu, tūs nūdūmu izjauce un tim, kas mōcēja maut, lyka mestīs jyurā un kai pyrmajim tikt uz sauszemes. 44Pōrejūs iznese pa daļai uz dēlim, pa daļai uz kug’a atlykumim. Tai un nūtyka, ka visi ļaudis sauszemi sasnēdze.#27:44 Te izapiļdeja tys, kū sv. Pōvuls īprīkš pasludynōja.
Currently Selected:
Apostolu Dorbi 27: LGT
Highlight
Copy
Compare
Share
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
