Bible App logo
Search Icon

Ījaba 11

11
Cofars: Ījabs ir pelnījis sodu
1Cofars no Naamas atbildēja, sacīdams:
2“Vai tik daudz vārdu paliks bez atbildes?
Vai gan pļāpam taisnība būs?
3Tu gvelz, bet vīri cieš klusu!
Tu paļā, bet nav, kas tevi liek kaunā!
4Tu saki: mani spriedumi tīri,
un es šķīsts tavā priekšā! –
5Patiesi, kaut runātu Dievs
un vērtu uz tevi savas lūpas,
6kaut stāstītu tev gudrības noslēpumus,
jo padomam divas puses!
Dievs mazāk prasa, nekā pelnījis grēks!
7Vai Dieva dziļumus atklāt vari?
Vai Visuvarenā robežas atrast vari?
8Tās augstu kā debesis, ko tu darīsi?
Tie dziļāk par elli, kā tu zināsi?
9Par zemi garāks to mērs
un platāks par jūru.
10Ja viņš nāks un valgiem sies,
un sasauks tiesu – kas viņam liegs?
11Jo viņš niekkalbjus zina,
ieraudzīs vainu – vai neliksies zinis?
12Bet tukšgalvis iegūs prātu,
kad mežēzelis par cilvēku dzims!
13Ja tu stiprināsi savu sirdi,
ja stiepsi viņam savas plaukstas,
14nometīsi grēku, kas tavā rokā,
nelaidīsi netaisnību savās teltīs –
15tad brīvs no negoda celsi vaigu,
kaldināts un nebaidīsies,
16savas mokas aizmirsīsi,
kā noskrējušus palus tās pieminēsi!
17Par dienvidu spožāks tavs mūžs,
un tumsa kā rīts.
18Tu paļausies, ka cerība ir,
tu lūkosies vietas un dusēsi drošs,
19tu atgulsies, tevi netramdīs,
vēl daudzi tev vaigā glaimos!
20Bet ļaundaru acis izīgs,
to patvērums izputēs,
to cerība – izlaist garu!”

Currently Selected:

Ījaba 11: NLB

Highlight

Copy

Compare

Share

None

Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in