1. Mozus 17
17
Derības zīme
(2Moz 12:43–13:2)
1Kad Ābrams bija deviņdesmit deviņus gadus vecs, Ābramam parādījās Kungs un teica: “Es esmu visvarenais Dievs, staigā manā priekšā un esi nevainojams. 2Un es celšu savu derību starp sevi un tevi, un es vairošu tevi daudzuma daudzumā!” 3Un Ābrams krita uz sava vaiga, un Dievs runāja ar viņu: 4“Es! Redzi! Mana derība ar tevi, tu būsi tēvs daudzām tautām! 5#Rm 4:17Un tavu vārdu vairs nesauks Ābrams, bet tavs vārds būs – Ābrahāms#17:5 Ab hamon (ebr. val.) – daudzuma tēvs., jo es tevi darīšu par tēvu daudzām tautām! 6Es tevi darīšu auglīgu daudzuma daudzumā, es darīšu tevi par daudzām tautām, un no tevis celsies ķēniņi! 7#Lk 1:55Un es celšu savu derību starp sevi un tevi, un starp taviem pēcnācējiem pēc tevis viņu paaudzēs – mūžīgu derību, lai es būtu par Dievu tev un taviem pēcnācējiem pēc tevis! 8#Apd 7:5Es došu tev un taviem pēcnācējiem pēc tevis zemi, kurā tu mīti, – visu Kanaāna zemi par mūžīgu īpašumu, un es būšu viņiem par Dievu!” 9Un Dievs teica Ābrahāmam: “Un tu – sargi manu derību! Tu un tavi pēcnācēji pēc tevis viņu paaudzēs! 10#Apd 7:8; Rm 4:11Šī ir mana derība, kas jums jāsarga starp mani un starp jums, un jūsu pēcnācējiem pēc jums – ikviens vīrs jūsu vidū lai tiek apgraizīts! 11Lai jūsu priekšāda tiek apgraizīta, un tā lai ir derības zīme starp mani un jums! 12Ikviens no jums lai tiek apgraizīts astoņu dienu vecumā – ik vīrs jūsu paaudzēs, vai tas ir mājās dzimis vai par sudrabu pirkts no kādiem svešiniekiem, kas nav jūsu dzimuma! 13Apgraizīt lai apgraiza to, kas dzimis tavā namā un kas pirkts par tavu naudu, un mana derība būs jums pie miesas par mūžīgu derību! 14Neapgraizīts vīrs, kura priekšāda nav apgraizīta, – tā dvēsele tiek atrauta no savas tautas, tāds ir lauzis manu derību!”
15Un Dievs teica Ābrahāmam: “Sāraju, savu sievu, tu vairs nesauksi vārdā Sāraja, jo nu viņas vārds būs Sāra! 16Un es svētīšu viņu un pat došu tev dēlu no viņas, un es svētīšu viņu, un no viņas celsies daudzas tautas, un tautu ķēniņi celsies no viņas!” 17Un Ābrahāms krita uz sava vaiga, smējās un teica savā sirdī: “Vai lai simts gadu vecam vēl dzimst bērni, un vai lai Sāra vēl dzemdē – deviņdesmit gadu veca?!” 18Un Ābrahāms teica Dievam: “Kaut tik Ismaēls paliktu tavā priekšā!” 19Dievs teica: “Bet taču Sāra, tava sieva, dzemdēs tev dēlu, un tu nosauksi viņu vārdā Īzaks, un es celšu savu derību ar viņu par mūžīgu derību viņa pēcnācējiem pēc viņa! 20Un par Ismaēlu es tevi dzirdēju – redzi, viņu es svētīšu un darīšu auglīgu, un vairošu viņu daudzuma daudzumā, viņš būs tēvs divpadsmit vadoņiem, un es darīšu viņu par lielu tautu! 21Savu derību es celšu ar Īzaku, kuru tev Sāra dzemdēs nākamgad ap šo laiku!” 22Dievs beidza ar viņu runāt, un viņš aizgāja no Ābrahāma augšup.
23Un Ābrahāms ņēma savu dēlu Ismaēlu un visus, kas dzimuši viņa namā, un visus, kas pirkti par viņa naudu, – visus Ābrahāma nama vīrus, un viņš apgraizīja viņu priekšādas vēl tai pašā dienā, kā Dievs viņam bija teicis. 24Ābrahāms bija deviņdesmit deviņus gadus vecs, kad tika apgraizīta viņa priekšāda. 25Un Ismaēls, viņa dēls, bija trīspadsmit gadu vecs, kad tika apgraizīta viņa priekšāda. 26Ābrahāms un viņa dēls Ismaēls tika apgraizīti vienā un tajā pašā dienā. 27Un visi viņa nama vīri – gan namā dzimuši, gan par naudu no svešiem pirkti – tika apgraizīti kopā ar viņu.
Currently Selected:
1. Mozus 17: NLBDC
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.