1 Maccabees 4
4
1Tad Gorgijs ņēma piecus tūkstošus vīru un tūkstoš izlases jātnieku un ar šo karaspēku naktī cēlās, 2#1Mak 1:33–34lai negaidot uzbruktu jūdu nometnei un tos sakautu; un kalna cietokšņa vīri rādīja tiem ceļu. 3#1Mak 3:40Kad Jūda to izdzirdēja, viņš cēlās pats un viņa stiprie vīri, lai kautu ķēniņa karaspēku, kas bija Emmausā, 4kamēr ienaidnieka karaspēks bija projām no nometnes. 5Un Gorgijs naktī nonāca jūdu nometnē, bet nevienu neatrada; tad viņš devās tos meklēt kalnos, jo sacīja: “Tie bēg no mums.” 6Tanī pašā dienā rīta agrumā Jūda parādījās klajumā ar trīs tūkstošiem vīru, taču tie nebija tā bruņoti ar bruņām un zobeniem, kā tie būtu gribējuši. 7Tie ieraudzīja stipru un bruņās tērptu citu tautu karaspēku un jātnieku karaspēku tam visapkārt, tie visi bija labi sagatavoti cīņai. 8Tad Jūda sacīja vīriem, kas bija ar viņu: “Nebaidieties, ka viņu ir daudz, un nebaidieties no viņu uzbrukuma. 9#2Moz 14Atcerieties, kā mūsu tēvi tika izglābti pie Sarkanās jūras, kad tos vajāja faraons ar savu karaspēku. 10Arī tagad sauksim uz to, kas debesīs, varbūt viņam būs labs prāts uz mums un viņš pieminēs derību ar mūsu tēviem un satrieks šodien šo karaspēku mūsu priekšā, 11#Ech 39:21–22un atzīs visas tautas, ka Israēls ir izpircējs un glābējs.” 12Tad svešinieki pacēla savas acis un ieraudzīja, ka viņi tiem uzbrūk. 13Tie izgāja no nometnes, lai cīnītos, bet tie, kas bija ar Jūdu, sāka pūst taures. 14Karapulki sāka cīņu, un cittautieši tika sakauti un bēga uz līdzenumu. 15Bet visi pārējie krita no zobena, un israēlieši vajāja tos līdz Gezerai un līdz Idūmejas līdzenumiem, un līdz Azotai, un līdz Jamnijai; un krita viņiem trīs tūkstoši vīru. 16Kad Jūda un viņa karaspēks atgriezās no ienaidnieka vajāšanas, 17Jūda sacīja tautai: “Nedzenieties pēc laupījuma, mums priekšā vēl ir cīņa, 18un arī Gorgijs ar karaspēku ir uz šī kalna netālu no mums, bet stājieties pretī mūsu ienaidniekiem un cīnieties ar tiem, pēc tam varēsiet droši ņemt laupījumu.” 19Tiklīdz Jūda beidza runāt, parādījās karaspēka nodaļa, kas virzījās lejup pa kalnu; 20tie ieraudzīja, ka viņu karaspēks ir spiests bēgt un nometne nodedzināta, jo dūmi, kas bija redzami, atklāja, kas noticis. 21To apjautuši, viņi ļoti izbijās, un, kad vēl redzēja Jūdas karaspēku līdzenumā gatavu cīņai, 22tie visi aizbēga uz svešinieku#4:22 Filistiešu. zemi. 23Tad Jūda griezās atpakaļ, lai izlaupītu nometni, un tie ieguva daudz zelta un sudraba, zīda un purpura drēbes un lielu bagātību. 24#1L 16:41; 2L 5:13; Ps 118:1; 136:1Pēc tam tie atgriezās, dziedādami un slavēdami to, kas debesīs, jo viņa žēlastība ir mūžīga. 25Tā tajā dienā notika liela pestīšana Israēlam.
26 #
2Mak 11:1–12; 1Mak 3:32, 38 Bet tie, kas no svešiniekiem bija izglābušies, paziņoja Lisijam visu, kas noticis. 27Kad viņš to dzirdēja, viņš izbijās un noskuma, ka nebija izdevies tas, ko viņš Israēlam bija gribējis nodarīt, un nebija noticis tas, ko ķēniņš bija pavēlējis. 28Nākamajā gadā Lisijs sapulcināja sešdesmit tūkstošus izlases vīru un piecus tūkstošus jātnieku, lai varētu uzvarēt israēliešus. 29Lisijs atnāca uz Idūmeju un uzcēla nometni Bēt-Cūrā, un tad tiem pretī iznāca Jūda ar desmit tūkstošiem vīru. 30#1Sam 17; 14:1–23Viņš, ieraudzījis spēcīgo karaspēku, piesauca Dievu, sacīdams: “Slavēts esi tu, Israēla Pestītāj, kas satrieci varenā vīra uzbrukumu caur sava kalpa Dāvida roku un nodevi svešinieku nometni Jonatāna, Saula dēla, un viņa ieroču nesēja rokā! 31Tāpat arī nodod šo nometni Israēla tautas rokā, lai ienaidnieki tiek apkaunoti ar visu savu spēku un saviem jātniekiem. 32Uzdzen viņiem bailes un liec izkust viņu paļāvībai uz saviem spēkiem, un tie tiks izšaubīti, lai tiktu satriekti. 33Notriec tos gar zemi ar zobenu, kas rokā tiem, kas tevi mīl, tad slavēs tevi ar dziesmām visi, kas pazīst tavu vārdu!” 34Tad abi karaspēki metās viens otram virsū, un Lisija karaspēkā krita gandrīz pieci tūkstoši vīru, un krita tie, kas stājās israēliešiem pretī#4:34 Cits iespējams tulkojums: un krita arī viņa pretinieki (t. i., israēlieši).. 35Kad Lisijs redzēja, ka viņa karaspēka ierinda izjūk un ka tie, kas bija kopā ar Jūdu, ieguvuši drosmi un ir gatavi cīnīties godam uz dzīvību vai nāvi, viņš devās uz Antiohiju un nolīga tur vīrus, lai ar vēl lielāku karaspēku atkal dotos uz Jūdeju.
Tempļa atjaunošana
36 #
2Mak 1:8; 2:18; 10:1–8 Bet Jūda un viņa brāļi sacīja: “Redzi, mūsu ienaidnieki ir satriekti, dosimies augšup šķīstīt svētnīcu un to atjaunot.” 37#Ps 74:2–7; Mih 3:12Tad sanāca kopā viss karaspēks un devās augšup uz Ciānas kalnu. 38#1Mak 1:39, 54; 2Mak 1:8; 8:33; Neh 13:4–9Tie ieraudzīja svētnīcu izpostītu, altāri apgānītu, durvis sadedzinātas, pagalmus aizaugušus kā mežu, apaugušus kā kādu kalnu, un priesteru istabas nopostītas. 39#Jl 1:13–14; 2:15–17Un tie pārplēsa savas drēbes un šaustīja sevi, un gauži vaimanāja. 40Tie krita uz sava vaiga, pūta taures un sauca uz debesīm. 41Tad Jūda izrīkoja vīrus, lai viņi, kamēr svētnīca tiks šķīstīta, karotu ar tiem, kas kalna cietoksnī. 42Viņš iecēla arī dievbijīgus priesterus, kas bija dedzīgi bauslības lietās, 43un tie šķīstīja svētnīcu un aiznesa sagānītos akmeņus uz nešķīstu vietu. 44Tie apspriedās, ko darīt ar sadedzināmo upuru altāri, kas bija apgānīts, 45un tiem ienāca prātā laba doma to noārdīt, lai tas nepaliek tiem par apkaunojumu, jo cittautieši bija to padarījuši nešķīstu; tā tie noārdīja šo altāri 46#5Moz 18:18; Ezr 2:63; 1Mak 9:27; 14:41un noglabāja akmeņus piemērotā vietā, līdz uzrastos pravietis, kurš varētu pateikt, ko ar tiem darīt. 47#2Moz 20:25; Joz 8:30–31; Ezr 3:2–3Tad pēc bauslības tie ņēma neapstrādātus akmeņus un uzcēla jaunu altāri – tādu pašu, kāds bija iepriekšējais. 48Tie iekārtoja arī svētnīcu un Dieva nama iekšpusi, iesvētīja tempļa pagalmus 49un darināja jaunus svētos rīkus, tie ienesa templī gaismekli, kvēpināšanas altāri un galdu. 50#2Moz 25:30; 26:31–36; 30:7–8Tad tie kvēpināja uz kvēpināšanas altāra un iededza eļļas lukturīšus gaismeklī, un tie spīdēja templī. 51Tie nolika uz galda upurmaizes un uzkāra priekškarus. Tā viņi pabeidza visus darbus, ko darīja. 52Simt četrdesmit astotā gada devītā mēneša (tas bija kislēva mēnesis) divdesmit piektajā dienā tie cēlās agri no rīta 53#2Moz 29:38–42un pēc bauslības pienesa upuri uz jaunā sadedzināmo upuru altāra, ko tie bija uzcēluši. 54#Ps 30:1Tajā pašā laikā un tajā pašā dienā, kad reiz cittautieši to bija sagānījuši, tie atjaunoja altāri, dziedādami dziesmas, spēlēdami cītaras, arfas un cimboles. 55Un visa tauta krita uz sava vaiga un pielūdza un slavēja to, kas debesīs, ka viņš bija devis visam labi izdoties. 56#3Moz 7:11–15; Jon 2:10Tie svinēja altāra atjaunošanu astoņas dienas, pienesa dedzināmos upurus ar prieku un upurēja pestīšanas un pateicības upurus. 57#1Mak 1:22Tie izgreznoja tempļa priekšpusi ar zelta vainagiem un vairogiem, atjaunoja vārtus un priesteru istabas un ierīkoja tām durvis. 58Tā tautā cēlās lielas gaviles par to, ka tika novērsts apkaunojums, ko cittautieši bija darījuši. 59#1Mak 7:49; 13:52; 2Mak 1:9, 18; 2:16; Jņ 10:22Tad Jūda un viņa brāļi, un visa Israēla sapulce nolēma, ka turpmāk šīs altāra atjaunošanas dienas piemiņa gadu no gada būs ar gavilēm un līksmību jāsvin astoņas dienas, sākot ar kislēva mēneša divdesmit piekto dienu. 60Tolaik tie arī uzbūvēja visapkārt Ciānas kalnam augstus nocietinājuma mūrus un varenus torņus, lai cittautieši, ja tie reiz ierastos, nevarētu tos samīt kā agrāk. 61Jūda pavēlēja arī tur izvietot karaspēku un nocietināt Bēt-Cūru, lai sargātu Ciānas kalnu un tauta būtu pasargāta pret Idūmeju.
Currently Selected:
1 Maccabees 4: NLBDC
Highlight
Copy
Compare
Share
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.