Nehemijas 9
9
Lielā lūdzamā diena
1Un tā paša mēneša divdesmit ceturtajā dienā Israēla bērni sapulcējās, gavēdami un maisos, un ar zemi uz galvām. 2Un Israēla dzimums nošķīrās no visiem svešiniekiem, un tie stāvēja un sūdzēja savus grēkus un savu tēvu noziegumus. 3Un tie cēlās no savas vietas, un vienu ceturto daļu dienas tie lasīja Tā KUNGA, sava Dieva, bauslības grāmatā, un vienu ceturto daļu dienas tie izsūdzēja savus grēkus un pielūdza To KUNGU, savu Dievu. 4Un uz levītu paaugstinājuma stāvēja: Ješua un Banus, Kadmiēls, Šebanija, Bunus, Šerebija, Banus un Kenanus, un sauca ar stipru balsi uz To KUNGU, savu Dievu. 5Un tad levīti Ješua un Kadmiēls, Banus, Azabenija, Šerebija, Hodija, Šebanija, Petahja, sacīja: “Celieties, slavējiet To KUNGU, savu Dievu, mūžīgi mūžam! Un lai slavēts top Tavas godības Vārds, kas ir augstāks par visu slavu un svētību. 6Tu esi Vienīgais, Tas KUNGS, Tu esi darījis debesis un debesu debesis, un visu viņu pulku, zemi un visu, kas zemes virsū, jūru un visu, kas tajā, un Tu dari šo visu dzīvu, un debesu pulks klanās Tavā priekšā. 7Tu esi Tas KUNGS un Dievs, kas Ābramu esi izredzējis un viņu izvedis no kaldeju Uras, un viņam devis vārdu Ābrahāms. #1Moz 11:31, 12:1, 15:18, 17:5. 8Un Tu viņa sirdi esi atradis uzticīgu Sava vaiga priekšā un ar viņu esi cēlis derību, lai viņam dotu kanaāniešu, hetiešu, amoriešu un periziešu, un jebusiešu, un girgašiešu zemi, lai to dotu viņa dzimumam; un Tu Savu vārdu stipri esi turējis, tāpēc ka Tu esi taisns. 9Un Tu esi redzējis mūsu tēvu bēdas Ēģiptes zemē un viņu brēkšanu klausījis pie Sarkanās jūras, #2Moz 3:7, 2:25. 10un esi darījis zīmes un brīnumus pie faraona un pie visiem viņa kalpiem, un pie visiem viņa zemes ļaudīm. Jo Tu zināji, ka tie pret viņiem bijuši pārgalvīgi, un Tu Sev esi darījis Vārdu, kā tas ir šodien. #2Moz 14:23, 14:27. 11Un jūru Tu esi sadalījis viņu priekšā, ka tie pa jūras vidu ir gājuši sausumā; un, kas viņus vajāja, tos Tu esi iemetis dziļumos, kā akmeni stipros ūdeņos. #2Moz 14:21, 15:5. 12Un dienā Tu tos esi vadījis ar padebeša stabu un naktī ar uguns stabu, viņiem darīdams gaišu ceļu, kur tiem bija jāiet. #2Moz 13:21. 13Un Tu esi nolaidies uz Sinaja kalna un no debesīm ar tiem runājis, un tiem devis taisnas tiesas, īstenu bauslību, labus likumus un baušļus. #2Moz 19:18, 20:1. 14Un Savu svēto sabata dienu Tu tiem esi darījis zināmu, un likumus#9:14 likumus GL1 baušļus, un noteikumus#9:14 noteikumus GL1 iestādījumus, un bauslību tiem esi pavēlējis caur Mozu, Savu kalpu. 15Un maizi Tu tiem esi devis no debesīm, kad tie bija izsalkuši, un ūdeni tiem izvedis no klints, kad tie bija izslāpuši, un esi uz tiem sacījis, lai ieiet un iemanto zemi, pār ko Tu Savu roku pacēli, lai viņiem to dotu. #2Moz 16:4, 16:14-15, 17:6. 4Moz 20:11. 16Bet šie, mūsu tēvi, turējušies pārgalvīgi un viņu kakls palika stīvs, un tie nav klausījuši Taviem baušļiem, 17un ir liegušies klausīt, un nav pieminējuši Tavus brīnumus, ko Tu tiem esi darījis, bet tie palikuši stūrgalvīgi un cēluši vadoni, lai ietu atpakaļ savā verdzībā, būdami dumpinieki. Bet Tu Dievs žēlotājs, žēlīgs un sirdsžēlīgs, lēnprātīgs un no lielas žēlastības, Tu tos neesi atstājis. #4Moz 14:4. 18Jebšu tie arī taisīja lietu teļu un sacīja: šis ir tavs dievs, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes, - un tevi gauži kaitināja, #2Moz 32:4. 19tomēr pēc Savas lielās žēlastības#9:19 žēlastības GL1 sirdsžēlastības Tu tos neesi atstājis tuksnesī, padebeša stabs neatstājās no tiem dienā, tos vezdams pa ceļu, nedz uguns stabs naktī, tiem spīdēdams uz ceļa, kur tie gāja. 20Un Tu esi devis Savu labo Garu, lai tos pamācītu, un Savu mannu Tu neesi atrāvis no viņu mutes, un tiem ūdeni esi devis, kad tie bija izslāpuši. 21Tā Tu tos tuksnesī esi uzturējis četrdesmit gadus, tiem nekāda trūkuma nav bijis, viņu drēbes nav kļuvušas vecas un viņu kājas nav uztūkušas. #5Moz 2:7, 8:4, 29:5. 22Un Tu esi tiem devis ķēniņvalstis un ļaudis un esi tās iedalījis viņiem. Tā tie ir iemantojuši Sihona zemi un Hešbonas ķēniņa zemi, un Bāšānas ķēniņa Oga zemi. 23Un viņu bērnus Tu esi vairojis kā debess zvaigznes un tos ievedis zemē, par ko Tu viņu tēviem esi sacījis, ka tie ieies, lai to iemantotu. 24Tā bērni tur ir iegājuši un zemi iemantojuši, un Tu esi pazemojis tās zemes iedzīvotājus, kanaāniešus, viņu priekšā un nodevis viņu rokās viņu ķēniņus un zemes ļaudis, lai ar tiem dara pēc sava prāta. 25Un tie ir ieņēmuši nocietinātas pilsētas un treknu zemi un iemantojuši namus, visāda labuma pilnus, izcirstas akas, vīna dārzus un eļļas dārzus, un daudz augļu kokus, un tie ir ēduši un paēduši, un tauki kļuvuši, un ir priecājušies caur Tavu lielo labdarīšanu. 26Bet tie ir kļuvuši pārgalvīgi un Tev turējušies pretī, un atmetuši Tavu bauslību, un nokāvuši Tavus praviešus, kas pret tiem liecināja, lai pie Tevis atgriežas, un tie ir darījuši lielas apkaitināšanas. 27Tāpēc Tu tos esi devis viņu naidnieku rokā, kas tos apspieduši. Bet tiem savu spaidu laikā uz Tevi brēcot, Tu esi dzirdējis no debesīm un pēc Savas lielās apžēlošanās Tu tiem esi devis pestītājus, kas tos izpestīja no viņu ienaidnieku rokas. #Soģ 2:16. 28Bet, kad tiem bija miers, tad tie atkal darīja ļaunu Tava vaiga priekšā; tā Tu tos atstāji viņu ienaidnieku rokā, un tie pār viņiem valdīja. Kad tie nu atgriezās un uz Tevi brēca, tad Tu tos esi klausījis no debesīm un tos daudzas reizes izpestījis pēc Savas lielās apžēlošanās. 29Un Tu tiem esi devis liecību, lai tie atgriežas pie Tavas bauslības. Bet tie bija pārgalvīgi un neklausīja Taviem baušļiem, un grēkoja pret Tavām tiesām, ko cilvēkam būs darīt, lai caur tām dzīvotu, un tie Tev griezuši muguru un savu kaklu darījuši stīvu un nav klausījuši. #3Moz 18:5. Eceh 20:11. Rom 10:5. Gal 3:12. Zaha 7:11. 30Un Tu uz tiem esi gaidījis daudzus gadus un tiem liecinājis caur Savu Garu, caur Saviem praviešiem: bet tie nepievērsa savas ausis. Tāpēc Tu tos esi nodevis pasaules tautu rokā. 31Tomēr pēc Savas lielās apžēlošanās Tu tos neesi pavisam iznīcinājis, nedz tos atstājis; jo Tu esi žēlīgs un sirdsžēlīgs Dievs. 32Un tagad, mūsu Dievs, Tu stiprais, lielais, varenais un bijājamais Dievs, kas turi derību un žēlastību, - lai Tev nešķiet mazas visas šīs grūtības, kas nākušas pār mums, mūsu ķēniņiem, mūsu lielkungiem un mūsu priesteriem, un mūsu praviešiem, un mūsu tēviem, un visiem Taviem ļaudīm no Asīrijas ķēniņa laika līdz šai dienai. 33Tomēr Tu esi taisns visā, kas nācis pār mums, jo Tu esi uzticīgi darījis; bet mēs esam darījuši bezdievīgi. #Dan 9:14. 34Un mūsu ķēniņi, mūsu lielkungi, mūsu priesteri un mūsu tēvi nav turējuši Tavu bauslību un nav vērā ņēmuši Tavas pavēles un Tavas liecības, ko Tu tiem esi liecinājis. 35Jo tie nav kalpojuši Tev savā valstī un Tavā lielajā labumā, ko Tu tiem biji devis, un plašajā treknajā zemē, ko Tu biji nolicis viņu priekšā, un nav atgriezušies no saviem ļaunajiem darbiem. 36Redzi, mēs šodien esam kalpi; arī zemē, ko Tu mūsu tēviem esi devis, lai tie ēstu tās augļus un tās labumu, - redzi, tajā mēs esam kalpi. 37Un tās augļi vairojās ķēniņiem, ko Tu pār mums esi iecēlis mūsu grēku dēļ, un tie valda pār mūsu miesu un pār mūsu lopiem pēc savas patikas. Tā mēs esam lielās bēdās. 38Un pēc visa tā mēs slēdzām taisnu derību un to uzrakstījām; un mūsu lielkungi, mūsu levīti un mūsu priesteri to aizzīmogoja.”
Currently Selected:
Nehemijas 9: LG8
Highlight
Copy
Compare
Share
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība (Latvian Bible Union)
