Nehemijas 2
2
Nehemija dabū vēstuli un atļauju būvēt Jeruzālemi
1Un notika Nīsana mēnesī, ķēniņa Artakserksa divdesmitajā gadā, kad vīns bija viņa priekšā, tad es pacēlu vīnu un devu ķēniņam; un es nebiju bijis noskumis viņa priekšā. 2Un ķēniņš uz mani sacīja: “Kādēļ tavs vaigs izskatās noskumis? Vai tu esi slims? Tā gan nav, bet tava sirds ir noskumusi.” Tad es ļoti nobijos. 3Un es sacīju uz ķēniņu: “Lai ķēniņš dzīvo mūžīgi! Kā lai mans vaigs nav noskumis? Jo pilsēta, kur manu tēvu kapi, ir postā, un tās vārti ar uguni aprīti.” #Jer 52:12-14. Dan 2:4, 3:9, 5:10, 6:21. 4Un ķēniņš uz mani sacīja: “Ko tad tu gribi?” Tad es pielūdzu to debesu Dievu 5un sacīju uz ķēniņu: “Ja tas ķēniņam patīk un ja tavs kalps ir patīkams tavā priekšā, tad sūti mani uz Jūdu, uz to pilsētu, kur manu tēvu kapi, ka es to uzceļu.” 6Tad ķēniņš uz mani sacīja, ķēniņienei viņam blakus sēžot: “Cik ilgi tad tu paliksi ceļā, un kad tu nāksi atpakaļ?” Un ķēniņam labpatika mani sūtīt; un es noteicu viņam laiku. 7Un es sacīju uz ķēniņu: “Ja tas ķēniņam patīk, tad lai dod man vēstuli zemes pārvaldniekiem viņpus upes, lai tie man ļauj iziet cauri, tiekāms nākšu uz Jūdu, 8un arī vēstuli Asafam, ķēniņa mežu uzraugam, lai tas man dod baļķus Dieva namam pils vārtu nostiprināšanai un pilsētas mūrim, un namam, kur es ieiešu.” Un ķēniņš man deva, tāpēc ka Dieva labā roka bija pār mani. 9Tad es nācu pie zemes pārvaldniekiem viņpus upes un tiem devu ķēniņa vēstules. Un ķēniņš man bija sūtījis līdzi virsniekus un jātniekus. 10Kad horonietis Sanebalats un amoniešu kalps Tobija to dzirdēja, tad tas viņiem nepavisam nepatika, ka kāds cilvēks bija nācis, lai meklētu labklājību Israēla bērniem. 11Un es nācu uz Jeruzālemi un tur biju trīs dienas. 12Tad es cēlos naktī, es un kādi vīri līdz ar mani, un nestāstīju nevienam, ko Dievs manā sirdī bija licis darīt Jeruzālemei, un nekāda lopa man līdzi nebija, izņemot to, uz kā es jāju. 13Un es izjāju naktī caur Ielejas vārtiem iepretī Pūķa akai līdz Mēslu vārtiem, un es aplūkoju Jeruzālemes mūrus, kas bija nolauzti, un tās vārtus, kas ar uguni bija aprīti. 14Un es aizjāju uz Akas vārtiem un Ķēniņa dīķi, un lops, uz kā es jāju, tur nevarēja tikt cauri. 15Tad es devos naktī augšā gar upi un aplūkoju mūri, un griezos atpakaļ, un iejāju caur Ielejas vārtiem; tā es griezos atpakaļ. 16Bet valdnieki nezināja, kurp es biju gājis un ko es darīju; jo līdz šim es vēl neko nebiju zināmu darījis ne jūdiem, ne priesteriem, ne cienīgiem, ne priekšniekiem, ne citiem, kas to darbu darīja. 17Tad es uz tiem sacīju: “Jūs redzat to nelaimi, kurā mēs esam, ka Jeruzāleme ir postā un tās vārti ar uguni sadedzināti; nāciet, uzcelsim Jeruzālemes mūrus, ka vairs neesam par apsmieklu.” 18Un tad es tiem stāstīju par sava Dieva roku, kas bija bijusi labvēlīga pār mani, un arī ķēniņa vārdus, ko viņš uz mani bija sacījis. Tad tie sacīja: “Celsimies un būvēsim!” Un tie stiprināja savas rokas uz labu. 19Kad horonietis Sanebalats un amoniešu kalps Tobija, un arābs Gešems to dzirdēja, tad tie mūs apsmēja un mūs nicināja, un sacīja: “Kas tas tāds par darbu, ko jūs darāt? Vai jūs gribat dumpi celt pret ķēniņu?” 20Tad es tiem atbildēju un uz tiem sacīju: “Dievs debesīs mums dos, ka tas mums labi izdosies, un mēs, viņa kalpi, celsimies un uzcelsim! Bet jums nav nekādas daļas, nedz tiesas, nedz piemiņas Jeruzālemē.”
Currently Selected:
Nehemijas 2: LG8
Highlight
Copy
Compare
Share
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība (Latvian Bible Union)
