Lūkas ev. 6:27-49

Bet Es saku jums, kas dzirdat: mīliet savus ienaidniekus; dariet labu tiem, kas jūs ienīst. Svētījiet tos, kas jūs nolād; lūdziet par tiem, kas jūs apkaitina. Tam, kas tev vaigā sit vienā pusē, tam sniedz arī otru; un tam, kas tavu mēteli ņem, tam arī neliedz svārkus. Bet dod ikkatram, kas tevi lūdz; Un no tā, kas atņem jūsu mantu, neatprasi tās atpakaļ. Un tāpat kā jūs gribat, lai citi ļaudis jums dara, tāpat dariet arī jūs viņiem. Un kad mīlējāt tos, kas jūs mīl, kāda pateicība jums nākas? Jo grēcinieki arīdzan mīl tos, kas viņus mīl. Un kad labu dariet tiem, kas jums labu dara, kāda pateicība jums nākas? Jo grēcinieki to dara tāpat. Un kad aizdodat tiem, no kā cerējat atdabūt, kāda pateicība jums nākas? Jo arī grēcinieki grēciniekiem aizdod, lai to pašu atdabū. Bet mīlējiet savus ienaidniekus un dariet labu un aizdodiet, neko negaidīdami pretī, un tad jūsu alga būs liela, un jūs būsiet Tā Visaugstākā bērni; jo Viņš ir laipnīgs pret nepateicīgiem un ļauniem. Tāpēc esiet žēlīgi, kā arī jūsu Tēvs ir žēlīgs. Netiesājiet, tad jūs netapsiet tiesāti; nepazudinājiet, tad jūs netapsiet pazudināti; piedodiet, tad jums taps piedots. Dodiet, tad jums taps dots: pilns, saspaidīts, sakratīts un pār pārim ejams mērs jums taps iedots jūsu klēpī; jo ar mēru, ar ko jūs mērojiet, jums taps atmērots.” Viņš tiem arī sacīja vienu līdzību: “Vai akls aklam ceļu var rādīt? Vai tie abi nekritīs bedrē? Māceklis nav augstāks pār savu mācītāju: kad māceklis ir kā viņa mācītājs, tad viņš ir pilnīgs. Bet ko tu redzi skabargu sava brāļa acī, bet baļķi savā paša acī tu nenomani? Jeb, kā tu vari sacīt uz savu brāli: laid brāli, es skabargu no tavas acs gribu izvilkt, un baļķi savā paša acī tu neredzi? Tu liekuli, vispirms izvelc baļķi no savas acs, un tad pielūko, kā tu skabargu no sava brāļa acs vari izvilkt. Jo tas nav labs koks, kas nes nelāga augļus, nedz nelāga koks, kas nes labus augļus. Ikkatrs koks top pazīts pēc saviem augļiem. Jo no ērkšķiem nevar lasīt vīģes, nedz vīnogas no dadžiem. Labs cilvēks no savas labas sirds mantas izdod labu, un ļauns cilvēks no savas ļaunas sirds mantas izdod ļaunu. Jo no sirds pilnības mute runā. Bet ko jūs Mani saucat: Kungs! Kungs! un nedarāt, ko Es saku? Ikviens, kas pie Manis nāk un Manus vārdus dzird un dara, - Es jums rādīšu, kam viņš līdzināms. Tas ir līdzināms cilvēkam, kas ēku taisīdams dziļi raka un pamatu lika uz klints. Kad nu plūdi gadījās, tad straume lauzās uz ēku, bet viņu nespēja kustināt, jo tā bija uzlikta uz klints. Bet kas dzird un nedara, tas ir līdzināms cilvēkam, kas ēku uztaisīja uz zemes bez pamata; un straume lauzās un ēka tūdaļ sagruva, un šīs ēkas gāšanās bija liela.”