Ījaba 14
14
Ījabs runā par cilvēka iznīcību
1Cilvēks, no sievas dzimis, dzīvo īsu laiku un ir pilns grūtuma. #Dāv.dz 39:5-6. 2Viņš izaug kā puķe un novīst, viņš bēg kā ēna un nepastāv. #8:9. Dāv.dz 90:5-6, 102:11, 103:15, 144:4. Jes 40:6-7. Māc 6:12. 3Un pār tādu Tu atver Savas acis un ved mani Tavas tiesas priekšā. #7:17. 4Kas dos šķīstu no nešķīsta? Nav neviena. #Dāv.dz 51:7. Jes 64:6. 5Viņa dienas jau ir nospriestas, viņa mēnešu pulks stāv pie Tevis, Tu tam esi licis robežu, to viņš nepārkāps. #16:22. Dāv.dz 31:15, 39:4. 6Griez nost Savas acis no tā, ka atpūšas, ka tas priecājas kā algādzis, savu dienu pabeidzis. 7Jo kokam, kad top nocirsts, ir cerība, ka atkal atjaunosies, un viņa atvases nemitas. #19:10. 8Jebšu viņa sakne zemē kļūst paveca un viņa celms pīšļos mirst, #Jes 11:1. 9taču no ūdens smaržas viņš atkal izplaukst un dabū zarus kā iedēstīts. 10Bet vīrs mirst, un ir pagalam, cilvēks izlaiž dvēseli - un kur nu ir? #Māc 3:21. 11Ūdeņi iztek no ezera, un upe izsīkst un izžūst. #6:15. 2Sam 14:14. 12Tāpat cilvēks apgūlās un necēlās vairs; kamēr debesis zūd, tie neuzmodīsies un netaps traucēti no sava miega. #Jes 26:14, 26:19. 2Pēt 3:12. 13Ak, kaut Tu mani apslēptu kapā un mani apsegtu, kamēr Tava dusmība novērstos; kaut Tu man galu nolemtu un tad mani pieminētu! #Jes 26:20. 14Kad vīrs mirst, vai tas atkal dzīvos? Es gaidītu visu savu kalpošanas laiku, kamēr nāktu mana atsvabināšana. #19:25, 7:1. 15Tu sauktu, un es Tev atbildētu; Tu ilgotos pēc Sava roku darba. #13:22, 10:8. 16Bet nu Tu skaiti manus soļus un neapstājies#14:16 GL1 - neapturēsi* - * Ījabs dod liecību savas ticības, ka Dievs viņu kapā neapturēs, bet liks atkal augšāmcelties. manu grēku dēļ. #34:21. Sak 5:21. 17Mana pārkāpšana ir noglabāta un apzīmogota, un Tu pieliec vēl klāt pie mana nozieguma. #Hoz 13:12. 18Tiešām, kalns sagrūst, kad tas krīt, un klints aizceļas no savas vietas. #8:5-6. 19Ūdens izgrauž akmeņus, un viņa plūdi aizplūdina zemes pīšļus, un cilvēka cerībai Tu liec zust. 20Vai Tu viņu mūžam spaidīsi, kamēr viņš aiziet, un pārvērtīsi viņa ģīmi, kamēr Tu viņu palaidīsi?#14:20 GL7 Tu viņu pārvari pavisam un viņš aiziet; Tu pārvērti viņa ģīmi, un tā Tu viņu aizdzeni 21Vai viņa bērni tiek godā, viņš to nezina; vai tie ir trūkumā, arī to viņš no tiem nesamana. #Māc 9:5-6. Jes 63:16. 22Viņa paša miesās ir sāpes, un viņa paša dvēselei jāžēlojās.”
Currently Selected:
Ījaba 14: LG8
Highlight
Copy
Compare
Share
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība (Latvian Bible Union)
