Ījaba 10
10
Ījabs apraud savu stāvokli
1Mana dvēsele apnikusi dzīvot; savas vaimanas es neaizturēšu, es runāšu savas dvēseles rūgtumā. #7:11, 7:16, 9:27. 2Es sacīšu uz Dievu: nepazudini mani, dod man zināt, kāpēc Tu ar mani tiesājies. 3Vai Tev patīk varas darbu darīt, atmest Savu roku darbu un bezdievīgo padomam dot spožumu? 4Vai Tev ir miesīgas acis, vai Tu redzi, kā cilvēks redz? #1Sam 16:7. 5Vai Tavas dienas ir kā cilvēka dienas un Tavi gadi kā vīra dienas, #Dāv.dz 102:27. 6ka Tu manu noziegumu meklē un vaicā pēc maniem grēkiem, 7lai gan Tu zini, ka es bezdievīgs neesmu un ka neviena nav, kas no Tavas rokas izglābj. #1Kor 4:4. 8Tavas#10:8 ebreju valodā: ir tā skan: tavas rokas dara man grūti, un ir mani taču padarījušas, tās ir visapkārt manim, taču tu mani aprij. rokas mani veidojušas un darījušas, kāds es viscaur esmu, un tomēr Tu mani aprij. #Dāv.dz 119:72. 9Piemini jel, ka Tu mani kā mālu esi taisījis, vai Tu mani atkal darīsi par pīšļiem? #33:6. Dāv.dz 103:14. 10Vai Tu mani neesi izlējis kā pienu un man licis sarikt kā sieram? 11Ar ādu un miesu Tu mani esi apģērbis, ar kauliem un dzīslām mani salaidis! #Eceh 37:6. 12Dzīvību un žēlastību Tu man esi devis, un Tavas acis sargāja manu dvēseli. 13Un to Tu Savā sirdī esi slēpis, es zinu, ka tas Tev prātā stāvēja. 14Kad es grēkoju, tad Tu to gribēji pieminēt un mani negribēji atbrīvot no maniem noziegumiem. 15Ja es bezdievīgs biju, bēdas man! Bet, ja biju taisns, taču man nebija galvu pacelt, ar lielu kaunu ieraugot savas bēdas. #11:15, 22:26. 16Un, ja es galvu paceļu, kā lauva Tu mani gribēji vajāt un arvien atkal brīnišķīgi pret mani rādīties, #Raud 3:10. 17tad ved Savus lieciniekus citus par citiem pret mani un vairot Savu dusmību pret mani, cel pret mani vienu karaspēku pēc otra#10:17 cel pret mani vienu karaspēku pēc otra GL1 pārmaiņas un karu pret mani. #16:8. 18Kāpēc tad Tu mani esi izvedis no mātes miesām? Kaut es būtu nomiris un neviena acs mani nebūtu redzējusi, #3:3, 3:11. Jer 20:17-18. 19tad es būtu kā tāds, kas mūžam nav bijis, no mātes miesām es būtu kapā guldīts. 20Vai nav īss mans mūžs? Mities jel, atstājies no manis, ka es mazliet atspirgstos, 21pirms es noeju un vairs neatgriežos, uz tumsas un nāves ēnas zemi, #16:22. 22uz zemi, kur bieza tumsa kā pusnakts, kur nāves ēna un nav kārtības, un kur gaisma ir kā tumsa.” #3:19.
Currently Selected:
Ījaba 10: LG8
Highlight
Copy
Compare
Share
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība (Latvian Bible Union)
