Soģu 16
16
Samsons krīt postā caur Delīlas viltību un atriebjas
1Tad Samsons gāja uz Gazu un tur ieraudzīja vienu sievieti, kas bija mauka, un iegāja pie tās. 2Un gaziešiem tika sacīts: “Samsons ir šurp atnācis.” Un tie gāja apkārt un glūnēja uz viņu cauru nakti pilsētas vārtos un turējās klusu cauru nakti un sacīja: “Kad rīta gaisma aust, tad to nokausim.” Bet Samsons gulēja līdz pusnaktij. 3Un nakts vidū viņš cēlās un sagrāba pilsētas vārtus ar diviem stabiem un tos izcēla līdz ar aizšaujamo, un tos lika uz saviem pleciem, un tos uznesa kalna galā, kas ir pret Hebronu. 4Un notika pēc tam, ka viņš iemīļoja kādu sievieti vārdā Delīla Sorekas ielejā. 5Tad filistiešu lielkungi pie tās atnāca un uz to sacīja: “Pārrunā viņu un lūko, kur slēpjās viņa lielais spēks un ar ko viņu spējam pārvarēt, ka viņu saistām un savaldām, tad mēs tev dosim ikkatrs tūkstoš simts sudraba gabalus.” 6Tad Delīla sacīja uz Samsonu: “Saki man jel, lūdzams, kur slēpjās#16:6 kur slēpjās GL1 iekš kam stāv tavs lielais spēks, un ar ko tevi var saistīt un savaldīt?” 7Un Samsons uz to sacīja: “Ja mani saistītu ar septiņām zaļām lūku virvēm, kas vēl nav sakaltušas, tad es taptu nespēcīgs un būtu kā jebkurš cits cilvēks.” 8Tad filistiešu lielkungi pie tās atnesa septiņas zaļas lūku virves, kas nebija sakaltušas, un tā viņu ar tām saistīja. 9Bet glūnētāji pie tās sēdēja istabā. Un tā sacīja uz viņu: “Filistieši pār tevi, Samson!” Tad viņš saraustīja virves, kā pakulu pavedienu sarautu, kas ugunī apsvilināts. Un viņa spēks netapa zināms. 10Tad Delīla sacīja uz Samsonu: “Redzi, tu mani esi mānījis un man melus stāstījis. Tagad, lūdzu, saki man, ar ko tevi var saistīt.” 11Un viņš uz to sacīja: “Ja mani saistītu ar jaunām virvēm, ar ko nekāds darbs nav darīts, tad es taptu bezspēcīgs un būtu kā jebkurš cits cilvēks.” 12Tad Delīla ņēma jaunas virves un viņu ar tām saistīja, un uz to sacīja: “Filistieši pār tevi, Samson!” Un glūnētāji sēdēja istabā. Bet viņš tās saraustīja no savām rokām kā pavedienu. 13Tad Delīla sacīja uz Samsonu: “Līdz šim tu mani esi mānījis un man stāstījis melus; saki man jel, ar ko tevi var saistīt?” Un viņš uz to sacīja: “Ja tu manas septiņas matu bizes aptītu ap riestavu.” 14Un viņa tās piesita ar tapu un uz to sacīja: “Filistieši pār tevi, Samson!” Un viņš uzmodās no sava miega un izrāva aptīto tapu un riestavu. 15Tad viņa uz to sacīja: “Kā tu vari sacīt: es tevi mīlu, kad tomēr tava sirds nav ar mani? Tu trīs reizes mani esi mānījis un man neesi sacījis, kur slēpjās tavs lielais spēks.” 16Un, kad viņa to ik dienas ar savām runām nomāca un mocīja, tad viņa dvēselei tas apnika līdz pat nāvei. 17Un tas viņai darīja zināmu visu savu sirdi un uz viņu sacīja: “Pār manu galvu dzenamais nazis nav nācis, jo es esmu Dievam svētīts no mātes miesām; ja mani mati tiktu nodzīti, tad mans spēks no manis atstātos un es kļūtu bezspēcīgs, un būtu kā visi citi cilvēki.” #13:5. 18Kad Delīla redzēja, ka tas viņai bija izsacījis visu savu sirdi, tad viņa nosūtīja un sasauca filistiešu lielkungus sacīdama: “Atnāciet vēl šoreiz, jo viņš man izsacījis visu savu sirdi.” Tad filistiešu lielkungi pie viņas atnāca un atnesa sudrabu savā rokā. 19Bet viņa tam lika aizmigt savā klēpī un aicināja vīru, un lika nodzīt viņa galvas septiņas matu bizes, un sāka viņu pārvarēt#16:19 pārvarēt GL1 spiest, un viņa spēks no viņa atstājās. 20Un viņa sacīja: “Filistieši pār tevi, Samson!” Un viņš uzmodās no sava miega un domāja: “Es iziešu šoreiz tāpat kā citas reizes un izraušos,” jo viņš nezināja, ka Tas KUNGS no viņa bija atstājies. 21Tad filistieši viņu sagrāba un izdūra viņam acis, un to noveda uz Gazu, un to sēja ar divām vara ķēdēm, un viņam tur cietumā bija jāmaļ. 22Bet viņa galvas mati sāka atkal ataugt, kad tie bija nodzīti. 23Tad filistiešu lielkungi sapulcējās, lai upurētu savam dievam Dagonam lielu upuri un līksmotos, un tie sacīja: “Mūsu dievs mūsu ienaidnieku Samsonu nodevis mūsu rokā.” 24Un, kad ļaudis viņu redzēja, tad tie slavēja#16:24 slavēja GL1 teica savu dievu, jo tie sacīja: “Mūsu dievs mūsu ienaidnieku mums ir nodevis rokā, kas mūsu zemi ir postījis un lielu pulku no mums nokāvis.” 25Un, kad viņu sirds līksmojās, tad tie sacīja: “Sauciet Samsonu, lai tas mūs uzjautrina#16:25 uzjautrina GL1 smieklus padara.” Tad tie sauca Samsonu no cietuma nama, un viņš tiem bija par uzjautrināšanu, un tie viņam lika stāvēt starp diviem stabiem. 26Tad Samsons sacīja uz puisi, kas viņu pie rokas veda: “Laid mani vaļā un ļauj man aptaustīt stabus, uz kā nams stiprināts, un pie tiem atslieties.” 27Bet nams bija pilns ar vīriem un sievām. Un tur bija visi filistiešu lielkungi, un uz jumta bija kādi trīs tūkstoši vīru un sievas, kas nolūkojās uz Samsona uzjautrināšanu. 28Tad Samsons piesauca To KUNGU un sacīja: “Kungs, Dievs, piemini mani un stiprini, lūdzams, mani tikai šo reizi, ak Dievs, ka es par savām divām acīm vienreiz varu atriebties.” 29Un Samsons apkampa divus vidējos stabus, uz kā nams bija nostiprināts un uz kā tas turējās, vienu ar savu labo roku un otru ar savu kreiso roku, un Samsons sacīja: 30“Lai mana dvēsele mirst ar filistiešiem!” Un viņš atspiedās ar spēku, - tad nams krita uz lielkungiem un uz visiem ļaudīm, kas iekšā bija un vairāk bija mirušo, ko viņš mirdams nokāva, nekā ko viņš bija nokāvis, dzīvs būdams. 31Tad viņa brāļi un viss viņa tēva nams nonāca lejā, un paņēma viņu, un aiznesa, un apraka starp Coru un Eštaolu viņa tēva Mānoha kapā. Un viņš Israēlu bija tiesājis divdesmit gadus.
Currently Selected:
Soģu 16: LG8
Highlight
Copy
Compare
Share
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība (Latvian Bible Union)
