Soģu 11
11
Jeftus uzvara un solījums
1Gileādietis Jeftus bija stiprs karavīrs, bet viņš bija maukas bērns, ko Gileāds bija dzemdinājis. 2Kad Gileāda sieva viņam bērnus dzemdēja un šīs sievas bērni pieauga, tad tie Jeftu izdzina un uz to sacīja: “Tev nebūs mantot mūsu tēva namā, jo tu esi citas sievas dēls.” 3Tad Jeftus bēga no saviem brāļiem un dzīvoja Tobas zemē, un pie Jeftus sapulcējās nelieši un izgāja līdz ar viņu. 4Un pēc kāda laika Amona bērni karoja pret Israēlu. 5Un, kad Amona bērni pret Israēlu karoja, tad Gileādas vecaji nogāja, lai Jeftu atvestu no Tobas zemes. 6Un tie sacīja uz Jeftu: “Nāc un esi mums par vadoni, un karosim pret Amona bērniem.” 7Bet Jeftus sacīja uz Gileādas vecajiem: “Vai jūs mani neesat ienīduši un mani izdzinuši no mana tēva nama? Kāpēc tad jūs tagad nākat pie manis, kad jums ir bēdas?” 8Un Gileādas vecaji sacīja uz Jeftu: “Tāpēc mēs tagad pie tevis esam griezušies, ka tev būs iet ar mums un karot pret Amona bērniem; un tev jābūt par galvu mums, visiem Gileāda iedzīvotājiem.” 9Un Jeftus sacīja uz Gileādas vecajiem: “Ja jūs mani atpakaļ vedat, karot pret Amona bērniem, un, kad Tas KUNGS tos nodos manā priekšā, tad es jums būšu par galvu.” 10Un Gileādas vecaji sacīja uz Jeftu: “Lai Tas KUNGS dzird mūsu sarunu, ja mēs tā nedarīsim, kā tu esi runājis.” 11Tad Jeftus gāja kopā ar Gileādas vecajiem, un ļaudis viņu iecēla sev par galvu un par vadoni, un Jeftus runāja visus savus vārdus Tā KUNGA priekšā Micpā. 12Un Jeftus sūtīja vēstnešus pie Amona bērnu ķēniņa un sacīja: “Kas tev ar mani, ka tu pie manis esi nācis, karot pret manu zemi?” 13Un Amona bērnu ķēniņš sacīja uz Jeftus vēstnešiem: “Tāpēc ka Israēls paņēmis manu zemi, kad viņš no Ēģiptes atnāca, no Arnonas līdz Jabokai un līdz Jardānai; tad nu atdod man to ar labu.” #4Moz 21:24. 14Bet Jeftus sūtīja atkal vēstnešus pie Amona bērnu ķēniņa. 15Un uz to sacīja: “Tā saka Jeftus: Israēls nav ņēmis ne Moāba zemi, ne Amona bērnu zemi. 16Jo, kad viņš no Ēģiptes izgāja, tad Israēls gāja pa tuksnesi līdz Sarkanai#11:16 Sarkanai GL1 Niedru jūrai un nāca uz Kādēšu. 17Un Israēls sūtīja vēstnešus pie Edoma ķēniņa un sacīja: ļauj man jel iet caur tavu zemi, bet Edoma ķēniņš neklausīja. Un viņš sūtīja arī pie Moāba ķēniņa; tas arī negribēja. Tā Israēls palika Kādēšā. #4Moz 20:17. 18Pēc tam viņš staigāja pa tuksnesi un apgāja ap Edoma zemi un Moāba zemi un nāca no austrumu puses uz Moāba zemi; un tie apmetās viņpus Arnonas, bet tie nenāca moābiešu robežās, jo Arnona ir moābiešu robeža. 19Bet Israēls sūtīja vēstnešus pie Sihona, amoriešu ķēniņa, kas bija Hešbonas ķēniņš, un Israēls uz viņu sacīja: ļauj mums jel iet caur tavu zemi līdz savai vietai. #4Moz 21:21. 5Moz 2:26. 20Bet Sihons Israēlam neuzticējās, ka tas tam būtu ļāvis iet caur savām robežām, bet Sihons sapulcēja visus savus ļaudis, un tie apmetās Jahācā un karoja pret Israēlu. 21Un Tas KUNGS, Israēla Dievs, nodeva Sihonu un visus viņa ļaudis Israēla rokā, ka tie tos sakāva, un Israēls iemantoja visu zemi no amoriešiem, kas tai zemē dzīvoja. #4Moz 21:24. 22Un tie ieņēma visas amoriešu robežas no Arnonas līdz Jabokai un no tuksneša līdz Jardānai. 23Tā nu Tas KUNGS, Israēla Dievs, izdzinis amoriešus Savu Israēla ļaužu priekšā, un tu gribi ieņemt#11:23 ieņemt GL1 uzņemt to zemi? 24Vai tev to nebūs paturēt, ko tavs dievs Kemošs tev ir devis? Un mēs gribam paturēt visu to, ko Tas KUNGS, mūsu Dievs, mums ir devis. #1Ķēn 11:7. 2Ķēn 23:13. 25Un tagad, vai tu esi labāks nekā Balāks, Cipora dēls, Moāba ķēniņš? Vai tas ar Israēlu tiesājies, vai tas pret viņiem karojis? #4Moz 22:2. 26Kamēr Israēls dzīvojis Hešbonā un tās ciemos un Aroērā un tās ciemos, un visās pilsētās, kas pie Arnonas, trīs simti gadus, - kāpēc tu tanī laikā tos neesi atņēmis? 27Un es pret tevi neesmu grēkojis, bet tu dari pret mani ļaunu, pret mani karodams. Tas KUNGS, kas ir Soģis, lai šodien tiesā starp Israēla bērniem un Amona bērniem.” 28Bet Amona bērnu ķēniņš neklausīja Jeftus vārdiem, ko viņš pie tā bija sūtījis. 29Tad Tā KUNGA Gars nāca uz Jeftu, un viņš gāja caur Gileādu un Manasi, un viņš gāja uz Micpu Gileādā un no Micpas Gileādā viņš gāja pret Amona bērniem. 30Un Jeftus solīja solījumu Tam KUNGAM un sacīja: “Ja Tu Amona bērnus dosi manā rokā, 31tad tam, kas no mana nama durvīm man nāks pretī, kad es ar mieru no Amona bērniem griezīšos atpakaļ, būs piederēt Tam KUNGAM, un es to upurēšu par dedzināmo upuri.” 32Tad Jeftus gāja pret Amona bērniem, lai cīnītos ar tiem, un Tas KUNGS tos nodeva viņa rokā. 33Un viņš tos kāva varen lielā kaušanā, no Aroēra, kamēr nāk uz Minitu, divdesmit pilsētas, un līdz vīna kalnu klajumiem; tā Amona bērni tapa pazemoti Israēla bērnu priekšā. 34Kad Jeftus nāca uz Micpu pie sava nama, redzi, tad viņa meita viņam izgāja pretī ar bungām un stabulēm, un viņa bija viņam vienīgā, un viņam nebija bez tās ne dēla, ne meitas. #1Sam 18:6. Dāv.dz 68:25. Jer 31:4. 35Un, kad viņš to redzēja, tad viņš saplosīja savas drēbes un sacīja: “Ak mana meita! Tu mani lauztin esi salauzusi, un tu mani apbēdini, jo es savu muti esmu atdarījis Tā KUNGA priekšā un nevaru atkāpties.” 36Un viņa uz to sacīja: “Mans tēvs, ja tu savu muti Tā KUNGA priekšā esi atdarījis, tad dari man, kā tas no tavas mutes izgājis, kad Tas KUNGS tevi atriebis pie taviem ienaidniekiem, Amona bērniem.” 37Un viņa sacīja uz savu tēvu: “Lai man tā notiek; dod man divus mēnešus, ka es eju un noeju kalnos, un apraudu savu jaunavību, es ar savām biedrenēm.” 38Un viņš sacīja: “Ej!” Un viņš to atlaida divus mēnešus. Tad viņa nogāja ar savām biedrenēm un apraudāja kalnos savu jaunavību. 39Un pēc diviem mēnešiem tā atgriezās pie sava tēva, un viņš tai darīja pēc sava solījuma, ko viņš bija solījis, un viņa vīra neatzina. 40Un Israēlā palika par likumu, ka Israēla meitas ik gadus nogāja pieminēt#11:40 pieminēt GL1 nožēlot gileādieša Jeftus meitu četras dienas gadā.
Currently Selected:
Soģu 11: LG8
Highlight
Copy
Compare
Share
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība (Latvian Bible Union)
