1. Mozus 50
50
Jāzeps aprok savu tēvu un mirst
1Tad Jāzeps krita pie sava tēva vaiga un raudāja par viņu, un to skūpstīja. #46:4, 46:29. 2Un Jāzeps pavēlēja saviem kalpiem ārstiem, ka tie svaidītu viņa tēvu ar balzamu, un ārsti svaidīja Israēlu. 3Un tā pagāja četrdesmit dienas, jo tik daudz dienas pie svaidīšanas aiziet, un ēģiptieši viņu apraudāja septiņdesmit dienas. 4Kad nu viņa raudu dienas bija pagājušas, tad Jāzeps runāja uz faraona namu un sacīja: “Ja es esmu atradis žēlastību jūsu acīs, tad runājiet jel, faraonam dzirdot, un sakāt: 5mans tēvs man ir licis zvērēt, sacīdams: redzi, es mirstu; manā kapā, ko es sev esmu racis Kanaāna zemē, tur tev būs mani aprakt. Un nu vēli man jel noiet, ka es savu tēvu aproku, tad es atkal nākšu atpakaļ.” 6Un faraons sacīja: “Ej un aproc savu tēvu, kā viņš tev ir licis zvērēt.” 7Tad Jāzeps aizgāja savu tēvu aprakt, un viņam gāja līdzi visi faraona kalpi, viņa nama vecaji un visi Ēģiptes zemes vecaji, 8un viss Jāzepa nams, un viņa brāļi, un viņa tēva nams, tikai savus bērniņus un savus sīklopus un savus liellopus tie atstāja Gošenes zemē. 9Un viņam gāja līdzi rati un jātnieki, un bija varen liels pulks. 10Kad tie nāca pie Atadas klona, kas ir viņpus Jardānas, tad tie tur žēlojās lielās grūtās žēlabās, un viņš savam tēvam rīkoja septiņas raudu dienas. 11Kad Kanaāna zemes ļaudis redzēja žēlabas pie Atadas klona, tad tie sacīja: “Ēģiptiešiem tur ir grūtas žēlabas,” tāpēc to vietu nosauca vārdā: ēģiptiešu žēlabas, tā ir viņpus Jardānas. 12Un viņa dēli viņam darīja, kā viņš tiem bija pavēlējis. 13Jo viņa dēli to veda uz Kanaāna zemi un to apraka Makpelas tīruma alā, ko Ābrahāms ar tīrumu bija pircis sev par dzimtskapa vietu no hetieša Efrona, tā ir pret Mamri. #23:16-17. Ap.darb 7:16. 14Un Jāzeps, pēc tam kad viņš savu tēvu bija apglabājis, atgriezās atpakaļ Ēģiptē, viņš un viņa brāļi, un visi, kas ar viņu bija gājuši apglabāt viņa tēvu. 15Bet Jāzepa brāļi bijās, kad viņu tēvs bija miris, un sacīja: “Ka tik Jāzeps mūs neienīst un neatmaksā mums visu ļaunumu, ko mēs viņam esam darījuši.” 16Tad tie lika Jāzepam sacīt: “Tavs tēvs pavēlēja, pirms tas mira, un sacīja: 17tā jums būs sacīt Jāzepam: piedod, lūdzams, savu brāļu noziegumu un viņu grēku, jo tie tev ļaunu darījuši, bet nu piedod, lūdzams, to noziegumu sava tēva Dieva kalpiem.” Un Jāzeps raudāja, kad tie tā uz viņu runāja. 18Tad viņa brāļi paši nāca un metās zemē viņa priekšā un sacīja: “Redzi, mēs esam tavi kalpi.” 19Un Jāzeps uz tiem sacīja: “Nebīstieties! Vai tad es esmu Dieva vietā? 20Jūs gan esat ļaunu pret mani domājuši, bet Dievs to par labu ir nodomājis, gribēdams, kā šodien redzams, uzturēt daudzus ļaudis pie dzīvības. 21Un nu nebīstieties - es uzturēšu jūs un jūsu bērniņus.” Un viņš tos iepriecināja un runāja ar tiem laipni. 22Un Jāzeps dzīvoja Ēģiptē, viņš un viņa tēva nams; un Jāzeps dzīvoja simts desmit gadus. 23Un Jāzeps redzēja Efraima bērnus līdz trešam augumam, un Mahīra, Manases dēla, bērni piedzima Jāzepa klēpī. 24Un Jāzeps sacīja uz saviem brāļiem: “Es mirstu, bet Dievs jūs meklēt uzmeklēs un jūs izvedīs no šīs zemes uz zemi, ko viņš Ābrahāmam, Īzakam un Jēkabam zvērējis.” #15:13-16, 26:4, 46:4. 25Un Jāzeps Israēla dēliem lika zvērēt, sacīdams: “Dievs jūs meklēt uzmeklēs, tad jums manus kaulus būs aizvest no šejienes.” #47:29. Ebr 11:22. 26Un Jāzeps nomira simts desmit gadus vecs, un tie viņu svaidīja ar balzamu un ielika šķirstā Ēģiptes zemē.
Currently Selected:
1. Mozus 50: LG8
Highlight
Copy
Compare
Share
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība (Latvian Bible Union)
