1. Mozus 43
43
Jēkaba dēlu otrais ceļš uz Ēģipti ar Benjamīnu
1Un bads bija grūts tanī zemē. 2Un, kad labību, ko tie no Ēģiptes bija atveduši, jau bija izlietojuši, tad viņu tēvs uz tiem sacīja: “Ejiet atkal un pērciet mums maizes kādu mazumu.” 3Un Jūda uz to runāja un sacīja: “Tas vīrs mums stipri piekodinājis un sacījis: jūs manu vaigu neredzēsiet, ja jūsu brālis nebūs ar jums. #42:20. 4Ja tad tu mūsu brāli mums sūtīsi līdzi, tad mēs gribam noiet un pirkt tev maizi. 5Bet, ja tu to nesūtīsi, tad mēs neiesim, jo tas vīrs mums ir sacījis: jums nebūs manu vaigu redzēt, ja jūsu jaunākais brālis nebūs ar jums.” 6Tad Israēls sacīja: “Kāpēc jūs man tik ļauni esat darījuši, tam vīram sacīdami, ka jums vēl viens brālis ir?” 7Un tie sacīja: “Tas vīrs jautādams jautāja pēc mums un pēc mūsu radiem un sacīja: vai jūsu tēvs vēl dzīvs? Vai jums ir vēl viens brālis? - Tad mēs viņam atbildējām, kā viņš mums jautāja; kā tad mēs to varējām zināt, ka tas sacīs: vediet savu brāli šurp?” 8Tad Jūda sacīja uz Israēlu, savu tēvu: “Sūti zēnu man līdzi, tad mēs celsimies un noiesim, lai dzīvojam un nemirstam, ne mēs, ne tu pats, ne mūsu bērniņi.#Dāv.dz 33:18-19. 9Es galvoju par viņu, no manas rokas tev būs viņu prasīt, ja es to pie tevis nevedīšu atpakaļ un to nestādīšu tavu acu priekšā, tad es visu savu mūžu gribu noziedzīgs būt tavā priekšā. 10Jo, ja mēs nebūtu kavējušies, mēs tagad jau otru reizi būtu pārnākuši.” 11Tad viņu tēvs Israēls uz tiem sacīja: “Ja tam tā jābūt, tad dariet tā: ņemiet no šās zemes labākajiem augļiem savos traukos un nonesiet tam vīram dāvanu, balzama kādu mazumu un kādu mazumu medus, dārgas zāles un mirres, riekstus un mandeles.#1Moz 37:25. 1Ķēn 10:2. 12Ņemiet arīdzan otrtik naudas savā rokā, un naudu, kas jūsu maisu virsgalā atlikta, nesiet atpakaļ savā rokā, tiem jau tur būs misējies. 13Ņemiet arī savu brāli un celieties un ejiet atkal pie tā vīra. 14Bet Dievs, Visvarenais, lai jums dod žēlastību tā vīra priekšā, ka tas atlaiž jūsu otru brāli un Benjamīnu. Bet es esmu kā tāds, kam bērni rautin atrauti.” 15Tad vīri ņēma dāvanu un paņēma otrtik naudas savā rokā un Benjamīnu, un cēlās un nogāja uz Ēģiptes zemi un stājās Jāzepa priekšā. 16Kad nu Jāzeps Benjamīnu pie tiem ieraudzīja, tad viņš sacīja tam, kas bija pār viņa namu: “Ieved vīrus namā un nokauj kādu kaujamu lopu, un taisi ēdienu, jo vīri pie manis ēdīs pusdienu.” 17Un vīrs darīja, kā Jāzeps bija sacījis, un ieveda vīrus Jāzepa namā. 18Tad vīri bijās, kad tos veda Jāzepa namā, un sacīja: “Naudas dēļ, ko iepriekšējo reizi atdabūjām savos maisos, mēs esam ievesti, lai viņš mums var uzbrukt un mums uzmākties, un mūs par vergiem ņemt un mūsu ēzeļus.” 19Tad tie piegāja pie vīra, kas bija pār Jāzepa namu, un runāja ar to pie nama durvīm 20un sacīja: “Ak, mans kungs, mums iepriekšējo reizi bija jānāk, lai pirktu labību. 21Un, kad bijām nākuši mājas vietā un atraisījām savus maisus, redzi, tad ikvienam nauda bija viņa maisa virsgalā ar pilnu svaru, un mēs to esam atkal atnesuši savā rokā. 22Mēs arī esam atnesuši citu naudu savā rokā, lai maizi pirktu, mēs nezinām, kas mūsu naudu mūsu maisos ielicis.” 23Un tas sacīja: “Miers ar jums, nebīstieties! Jūsu Dievs un jūsu tēva Dievs jums devis jūsu maisos apslēptu mantu; jūsu nauda man rokā tikusi.” Un viņš izveda Simeonu pie tiem ārā. 24Pēc tam viņš vīrus ieveda Jāzepa namā un tiem deva ūdeni, un tie mazgāja savas kājas; un viņš deva viņu ēzeļiem ēdamo. 25Un tie sataisīja dāvanu, tiekāms Jāzeps nāca uz pusdienām; jo tie bija dzirdējuši, ka tiem tur būs#43:25 būs GL1 bija maizi ēst. 26Kad nu Jāzeps nāca namā, tad tie viņam namā atnesa dāvanu, kas bija viņu rokās, un metās viņa priekšā pie zemes. 27Un viņš jautāja, kā tiem klājas, un sacīja: “Kā klājas jūsu vecajam tēvam, par ko jūs stāstījāt? Vai viņš vēl dzīvs?” 28Un tie sacīja: “Tavam kalpam, mūsu tēvam, labi klājas, viņš vēl dzīvs.” Un tie noliecās un klanījās. 29Un viņš pacēla savas acis un ieraudzīja savu brāli Benjamīnu, savas mātes dēlu, un sacīja: “Vai šis ir jūsu jaunākais brālis, par ko man stāstījāt?” Un viņš sacīja: “Dievs lai tev žēlīgs, mans dēls!” 30Un Jāzeps steidzās, jo viņa sirds iesila pret savu brāli, un viņš meklēja, kur raudāt, un iegāja savā istabā un tur raudāja. 31Un viņš mazgāja savu vaigu un nāca ārā, un savaldīdamies sacīja: “Celiet maizi priekšā.” 32Un tie cēla priekšā viņam atsevišķi#43:32 atsevišķi GL1 sevišķi un viņiem atsevišķi#43:32 atsevišķi GL1 sevišķi , un ēģiptiešiem atsevišķi#43:32 atsevišķi GL1 sevišķi, kas pie viņa ēda, jo ēģiptieši ar ebrejiem nevar maizi ēst, jo ēģiptiešiem tā ir negantība. 33Un tie sēdēja viņam pretī, pirmdzimtais pēc savas pirmdzimtības un jaunākais pēc savas jaunības. 34Par to tie vīri brīnījās savā starpā, un viņš cēla tiem priekšā goda daļas no sava galda, bet Benjamīna daļu viņš pieckārtīgi vairoja pār visu citu daļām; un viņi dzēra un līksmoja#43:34 līksmoja GL1 piedzērās; Grieķu val. arī: kļuva jautri, būt reibumā līdz ar viņu.
Currently Selected:
1. Mozus 43: LG8
Highlight
Copy
Compare
Share
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība (Latvian Bible Union)
