1. Mozus 41
41
Jāzeps caur sapņu tulkošanu lielā godā. Jāzepa dēli, Jāzeps glābējs bada laikos
1Un pēc diviem gadiem faraons redzēja sapni, un redzi - viņš stāvēja upes malā. 2Un redzi - no upes izkāpa septiņas govis, laba izskata un treknām miesām, un tās ganījās niedrēs. 3Un redzi - pēc šīm septiņas citas govis izkāpa no upes, nejauka izskata un liesām miesām, un piestājās pie citām govīm upes malā. 4Un šīs govis, nejauka izskata un liesām miesām, aprija septiņas treknās laba izskata govis; tad faraons atmodās. 5Pēc viņš atkal aizmiga un sapņoja otro reizi#41:5 otro reizi GL1 otrkārt. Un redzi - septiņas vārpas auga uz viena stiebra, briedušas un brangas. 6Un redzi - septiņas tievas un austriņa kaltētas vārpas radās pēc tām. 7Un tievās vārpas ierija septiņas briedušās un pilnās vārpas. Tad faraons atmodās, un, redzi, tas bija sapnis. 8Un notika no rīta, ka viņš bija bēdīgs savā garā, un sūtīja un aicināja visus ēģiptiešu zīlniekus un visus gudros, kas tur bija, un faraons tiem teica savus sapņus, bet neviena nebija, kas tos faraonam izstāstītu. #Dan 2:1, 2:3. 9Tad galvenais dzēriena devējs runāja uz faraonu, un sacīja: “Es pieminu šodien savu noziegumu. 10Kad faraons bija apskaities par saviem kalpiem un mani ielika cietumā, sargu virsnieka namā, mani un galveno maizes cepēju, 11Tad mums bija vienā naktī sapnis, ikvienam savs sapnis, un sapņu skaidrojums#41:11 sapņu skaidrojums GL1 savādi izstāstāms. 12Un tur bija pie mums ebreju jauneklis, sargu virsnieka kalps, un mēs tam tos pasacījām, un viņš mums mūsu sapņus izstāstīja, ikvienam tas to izstāstīja pēc viņa sapņošanas. 13Un kā tas mums ir izstāstījis, tāpat tas noticis; mani faraons atkal iecēlis manā vietā un viņu pakāris.” 14Tad faraons sūtīja un aicināja Jāzepu, un tie tam ātri lika iziet no bedres, un viņš noskuvās un apvilka citas drēbes, un iegāja pie faraona. #Dāv.dz 105:20. 15Tad faraons sacīja uz Jāzepu: “Es esmu sapņojis sapni, un neviena nav, kas to izstāsta. Bet es esmu dzirdējis par tevi sakām, kad tu sapni dzirdi, tad tu to vari izstāstīt.” 16Un Jāzeps atbildēja faraonam un sacīja: “Tas nav#41:16 nav GL1 nestāv pie manis; Dievs faraonam sludinās visu labu.” #40:8. 17Un faraons sacīja uz Jāzepu: “Redzi, es sapnī stāvēju upes malā. 18Un redzi - tur izkāpa no upes septiņas govis laba izskata un treknām miesām un tās ganījās niedrēs. 19Un redzi - pēc šīm septiņas citas govis izkāpa nejauka izskata un liesām miesām, es tik nejaukas, kā šās, visā Ēģiptes zemē neesmu redzējis. 20Un šīs govis, nejauka izskata un liesām miesām, aprija septiņas treknās laba izskata govis. 21Un kad tās no viņām bija aprītas, nevarēja manīt, ka tās bija viņu iekšās, un tās izskatījās nejaukas tāpat kā iepriekš. Tad es atmodos. 22Pēc tam es redzēju savā sapnī, un redzi - septiņas vārpas izauga no viena stiebra, pilnas un brangas. 23Un redzi - septiņas sakaltušas, tievas un austriņa kaltētas vārpas izplauka pēc tām. 24Un septiņas tievās vārpas ierija septiņas brangās vārpas. Un es to zīlniekiem esmu teicis, bet neviena nav, kas to var izstāstīt.” 25Tad Jāzeps sacīja uz faraonu: “Faraona sapņi ir vienādi. Dievs faraonam ir darījis zināmu, ko Viņš apņēmies darīt. 26Septiņas labās govis ir septiņi gadi, un septiņas brangās vārpas ir septiņi gadi, - šie sapņi ir vienādi. 27Un septiņas liesās un nejaukās govis, kas pēc tām izkāpa, ir septiņi gadi, un septiņas tievās un austriņa kaltētās vārpas būs septiņi bada gadi. 28Šis ir vārds, ko es uz faraonu esmu runājis: Dievs faraonam ir parādījis, ko Viņš apņēmies. 29Redzi, septiņi ļoti#41:29 ļoti GL1 it auglīgi gadi nāks pār visu Ēģiptes zemi. 30Bet pēc tiem nāks septiņi bada gadi; tad pilnums Ēģiptes zemē taps aizmirsts, un bads klaji apēdīs zemi. 31Un pilnumu vairs nemanīs zemē aiz bada pēc tam, jo tas būs pārlieku grūts. 32Un, ka sapnis faraonam divreiz ir rādījies, tas ir tāpēc, ka Dievs to stipri apņēmies un Dievs steigšus to darīs. 33Tad nu lai faraons sameklē prātīgu un gudru vīru un to lai ieceļ pār Ēģiptes zemi. 34Lai faraons tā dara un lai ieceļ uzraugus pār zemi, un lai ņem piekto tiesu no Ēģiptes zemes pa septiņiem bagātiem gadiem, un lai tie sakrāj visādu barību pa šiem nākamiem auglīgiem gadiem. 35Un lai tie saber labību apakš faraona rokas par barību pilsētā, un lai to saglabā. 36Tad būs barība zemei par padomu, kamēr septiņi bada gadi būs Ēģiptes zemē, ka zeme no bada netop izdeldēta.” 37Un šie vārdi patika faraonam un visiem viņa kalpiem. 38Un faraons sacīja uz saviem kalpiem: “Kur mēs atrastu tādu vīru, kurā ir Dieva Gars?” 39Tad faraons sacīja uz Jāzepu: “Tāpēc ka Dievs tev visas šīs lietas ir darījis zināmas, nav neviena tik prātīga un gudra, kā tu. 40Tu būsi pār manu namu, un visiem maniem ļaudīm būs klausīt tavam vārdam; pēc goda krēsla vien es būšu lielāks nekā tu.” #Dāv.dz 105:21. Ap.darb 7:10. 41Un faraons sacīja uz Jāzepu: “Redzi, es tevi esmu iecēlis pār visu Ēģiptes zemi.” 42Un faraons novilka savu gredzenu no savas rokas un deva to Jāzepam rokā, un to apģērba ar dārga audekla drēbēm un apkāra zelta ķēdes ap viņa kaklu, 43Un tam lika braukt uz saviem otrajiem ratiem, kas viņam bija, un viņa priekšā sauca: “Klanāties!” Un viņš to iecēla pār visu Ēģiptes zemi. 44Un faraons sacīja uz Jāzepu: “Es esmu faraons, tomēr bez tavas ziņas nevienam ne roku, ne kāju nebūs pacelt visā Ēģiptes zemē.” #42:15. 45Un faraons Jāzepu nosauca par Safnat-Paneahu (pasaules glābējs) un tam deva par sievu Asnatu, Potifera, Onas priestera, meitu. Un Jāzeps devās ceļā pa visu Ēģiptes zemi. 46Un Jāzeps bija trīsdesmit gadus vecs, kad viņš Ēģiptes ķēniņa, faraona priekšā stāvēja. Un Jāzeps aizgāja no faraona un pārstaigāja visu Ēģiptes zemi. 47Un zeme septiņos bagātos gados izdeva bagātus augļus. 48Un viņš sakrāja visu septiņu gadu labību, kas bija Ēģiptes zemē, un lika labību pilsētās; labību no ikvienas pilsētas tīruma, kas ap to bija, viņš tanī nolika. 49Tā Jāzeps sabēra pārlieku daudz labības, kā smiltis jūrmalā, ka beidzot mitējās skaitīt, jo tā bija neskaitāma. 50Un Jāzepam piedzima divi dēli, pirms nekā bada gadi nāca; tos Asnāte, Potifera, Onas priestera, meita, viņam dzemdēja. #46:20, 48:5. 51Un Jāzeps pirmdzimtā vārdu nosauca Manase, jo Dievs man ir licis aizmirst visu manu grūtumu un visu mana tēva namu. 52Un otrā vārdu viņš nosauca Efraims, jo Dievs man licis augt manā bēdu zemē. 53Un septiņi bagātie gadi beidzās, kas bija Ēģiptes zemē. 54Un septiņi bada gadi sāka nākt, tā kā Jāzeps bija sacījis, un tur bija bads visapkārt, bet pa visu Ēģiptes zemi bija maize. 55Kad nu visa Ēģiptes zeme arī badu cieta, tad ļaudis brēca uz faraonu pēc maizes. Un faraons sacīja visiem ēģiptiešiem: “Ejat pie Jāzepa, - ko tas jums sacīs, to dariet.” 56Un bads bija pa visu zemi, un Jāzeps atvēra visas klētis un pārdeva ēģiptiešiem, jo bads palika jo dienas jo lielāks Ēģiptes zemē. 57Un visas citas zemes nāca uz Ēģiptes zemi pie Jāzepa pirkt, jo bads bija liels pa visām zemēm.
Currently Selected:
1. Mozus 41: LG8
Highlight
Copy
Compare
Share
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība (Latvian Bible Union)
