5. Mozus 32
32
Mozus dziesma, 1; ziņa par Mozus nāvi, 48
1“Ņemiet vērā, debesis, jo es runāšu, un zeme lai dzird manas mutes vārdus. 2Mana mācība lai līst kā lietus, un mana valoda lai pil kā rasa, kā lietutiņš uz zaļumu un kā lāses uz zāli. #Eceh 21:2. Amos 7:16. Mih 2:6. 3Jo es slavēšu Tā KUNGA Vārdu; dodiet godu mūsu Dievam. 4Viņš ir akmens kalns, Viņa darbs ir pilnīgs, jo visi Viņa ceļi ir tiesa; Dievs ir patiesība un bez viltus, Viņš ir taisns un patiesīgs. 5Pret Viņu tie apgrēkojušies; tie nav Viņa bērni, bet sev par kaunu, nikna un netikla cilts. #Jes 1:2-4. Mat 12:39. 6Vai jūs Tam KUNGAM tā atmaksājat, tu ģeķīgā un negudrā tauta? Vai Viņš nav tavs tēvs, kam tu piederi, kas tevi radījis un taisījis? 7Piemini senās dienas, ņemiet vērā gadus no radu radiem, vaicā savam tēvam, tas tev to stāstīs, saviem vecajiem, tie tev to sacīs. 8Kad Visuaugstākais tautām deva viņu daļas un šķīra cilvēku bērnus, tad Viņš tautām cēla robežas pēc Israēla bērnu skaita. #33:28. 1Moz 11:8. 4Moz 23:9. Dāv.dz 7:8, 74:17. Jer 23:6. 9Jo Tā KUNGA daļa ir Viņa ļaudis, Jēkabs ir Viņa īpašs mantojums. 10Viņš to atrada tuksneša zemē, briesmīgā kaukšanas postažā, Viņš to pasargāja kā Savu acuraugu. #Dāv.dz 17:8. Zaha 2:8. Sak 7:2. 11Kā ērglis nomodā par savu ligzdu un lidinājas pār saviem bērniem, izpleš savus spārnus un tos uzņem, un tos nes uz saviem spārniem, 12tā Tas KUNGS vien tos vadīja, un sveša dieva nebija ar viņu. 13Viņš to spēcīgi vadīja pār zemes augstumiem, to ēdināja ar tīruma augļiem un to zīdīja ar medu no klints un ar eļļu no cieta akmens, #1:28, 2:36. 2Moz 3:8, 3:17. 4Moz 21:25, 21:32. 1Sam 14:26. Dāv.dz 81:16. 14ar sviestu no govīm un pienu no avīm, līdz ar jēru taukiem, un ar Bāšānas auniem un āžiem ar taukām nierēm, tīriem trekniem kviešiem un vīnogu sulu - vīna ogu asinis tu dzēri, vīnu. 15Kad Ješuruns#32:15 Israēls top Ješuruns saukts: tas vārds viņam nāk no redzēšanas, tāpēc ka Dievs no tiem redzēts tapis un ka Kristus caur to uguns un padebeša stabu tiem parādījies. Šis vārds ir arīdzan dažkārt tik daudz kā: Tas Mīļais, Tas Taisnais. kļuva trekns, tad viņš spēra - tu kļuvi trekns un tukls, un resns - tad viņš atstāja Dievu, savu Radītāju, un nicināja savas pestīšanas akmens kalnu. 16Tie Viņu tirināja caur svešiem (dieviem), caur negantībām tie Viņu apkaitināja. 17Tie upurēja jodiem, nedievam, dieviem, ko tie nepazina, jauniem, kas nesen cēlušies, ko jūsu tēvi nav bijušies. #Dāv.dz 106:37. 18Akmens kalnu, kas tevi dzemdināja, tu atstāji un aizmirsi Dievu, kas tevi radījis. 19Kad Tas KUNGS to redzēja, tad Viņš atmeta īgnumā Savus dēlus un Savas meitas 20un sacīja: Es paslēpšu Savu vaigu no viņiem, Es redzēšu, kā tiem pēc tam klāsies, jo tie ir netikla tauta, bērni bez ticības. 21Viņi Mani uz greizsirdību#32:21 greizsirdību GL1 bardzību ir kaitinājuši caur nedievu, viņi Mani ir sadusmojuši caur savām nelietībām; tad arī Es viņus uz greizsirdību kaitināšu caur netautu, caur ģeķīgu tautu Es viņus sadusmošu. #Rom 10:19. 22Jo uguns ir iedegusies no Manām dusmām un degs līdz visdziļākajai ellei, un aprīs zemi ar viņas augļiem, un iededzinās kalnu pamatus. #Jer 15:14. 23Es sakrāšu pār tiem ļaunumus, Savas bultas Es uz tiem izšaušu. 24Badā tiem būs izģinst, mēris un rūgtas sērgas tos aprīs, Es sūtīšu zvēru zobus pret tiem un pīšļos līdēju čūsku dzeloņus. 25Ārā tos postīs zobens un iekšā briesmas, kā jaunekļus, tā jaunavas, zīdāmos līdz ar sirmgalvjiem. 26Es sacītu: Es tos izputināšu, Es izdeldēšu viņu piemiņu starp cilvēkiem, - 27ja Es nebītos, ka viņu ienaidnieki Mani sadusmotu, ka viņu spaidītāji nesaprazdami sacītu: mūsu roka ir augsta, un ne Tas KUNGS to visu darījis. 28Jo tie ir ļaudis bez padoma, un saprašanas tiem nav. 29Ak, kaut viņi būtu gudri to saprast un ņemtu vērā, kā tiem beigu#32:29 beigu GL1 pēc galā klāsies. 30Kā viens var vajāt tūkstošus, un kā divi var dzenāt desmit tūkstošus? Vai ne tāpēc, ka viņu akmens kalns tos ir pārdevis un Tas KUNGS tos ir nodevis. 31Jo viņu akmens kalns nav kā mūsu akmens kalns, par to mūsu ienaidnieki paši ir spriedēji. 32Jo viņu vīna koks ir no Sodomas vīna koka un no Gomoras laukiem; viņu vīna ķekari ir žults ķekari, tiem ir rūgtas ogas. #Eceh 16:49. 33Viņu vīns ir pūķu siekalas un briesmīga odžu žults. 34Vai tas nav pie Manis paslēpts, aizzīmogots Manā padomā. 35Man pieder atriebšana un atmaksāšana, uz laiku, kad viņu kāja slīdēs; jo viņu posta diena ir tuvu, un viņu liktenis nāk steigšus. #Rom 12:19. Ebr 10:30. 1Pēt 3:9. 36Jo Tas KUNGS tiesās Savus ļaudis un par Saviem kalpiem Viņš apžēlosies, kad Viņš redzēs, ka spēks ir izzudis, ka beigti mazs un liels. 37Tad Viņš sacīs: kur ir viņu dievi, akmens kalns, uz ko tie cerēja? 38Viņu upura taukus tie ēda, viņu dzeramā upura vīnu tie dzēra - lai viņi ceļas un jums palīdz, ka jums ir patvērums. #Soģ 10:14. 39Raugiet nu, ka Es, Es Tas esmu, un neviena nav, kā vien Es! Es nonāvēju un daru dzīvu, Es ievainoju un dziedinu, un glābēja nav no Manas rokas. #4:35. Jes 45:5, 19:22. 1Sam 2:6. Mal 4:2. Jāņ 11:25-26. 1Pēt 2:24. 40Jo Es paceļu pret debesīm Savu roku un saku: tik tiešām, ka Es dzīvoju mūžīgi! 41Kad Es trīšu Sava zobena zibeni un Mana roka izstiepsies uz sodību, tad Es atkal atriebšos Saviem pretiniekiem un atmaksāšu Saviem ienaidniekiem. 42Es dzirdināšu Savas bultas ar asinīm - un Mans zobens ēdīs miesas - ar nokauto un gūstīto asinīm, no ienaidnieku varenām galvām. 43Gavilējiet, tautas, par Viņa ļaudīm! - jo Viņš atriebj Savu kalpu asinis un atriebjas Saviem pretiniekiem, un apžēlojas par Savu zemi un par Saviem ļaudīm.” #Rom 15:10. 44Un Mozus nāca un runāja visus šīs dziesmas vārdus, visiem ļaudīm dzirdot, viņš un Jozua, Nūna dēls. 45Kad Mozus bija beidzis runāt visus šos vārdus uz visu Israēlu, 46tad viņš uz tiem sacīja: “Lieciet pie sirds visus šos vārdus, ko es šodien jums apliecināju; tos jums būs pavēlēt saviem bērniem, ka tie tur un dara visus šīs bauslības vārdus. 47Jo tas jums nav tukšs vārds, bet ir jūsu dzīvība, un caur šo vārdu jūs ilgi dzīvosiet zemē, ko jūs ejat iemantot pāri Jardānai.” 48Un Tas KUNGS runāja uz Mozu tai pašā dienā, sacīdams: 49“Kāp uz šo Abarima kalnu, tas ir Nebo kalns Moāba zemē iepretī Jērikai, un skati Kanaāna zemi, ko Es Israēla bērniem došu iemantot. #4Moz 20:12, 27:12. 50Un tev būs mirt uz tā kalna, kur tu uzkāpsi, un tapt piepulcinātam pie saviem ļaudīm, kā Ārons, tavs brālis, nomira uz Hora kalna un tapa piepulcināts pie saviem ļaudīm; #4Moz 20:26, 27:13, 33:38. 51tādēļ ka jūs Israēla bērnu vidū esat noziegušies pret Mani pie Merības (strīdu) ūdens Kādēšā, Cina tuksnesī, tāpēc ka jūs Mani neesat svētījuši Israēla bērnu vidū. 52Jo tu redzēsi to zemi savā priekšā, bet tu tur nenonāksi, zemē, ko Es došu Israēla bērniem.”
Currently Selected:
5. Mozus 32: LG8
Highlight
Copy
Compare
Share
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība (Latvian Bible Union)
