2. Ķēniņu 13
13
Jehoahazs un viņa dēls Jehoas valda viens pēc otra pār Israēlu; pravietis Elīša nomirst; viņa kauli dara atkal dzīvu vienu mironi
1Joasa, Ahazijas dēla, Jūdas ķēniņa, divdesmit trešajā gadā Jehoahazs, Jehus dēls, kļuva ķēniņš pār Israēlu un valdīja Samarijā septiņpadsmit gadus. 2Un viņš darīja, kas Tam KUNGAM nepatika, jo viņš sekoja Jerobeāma, Nebata dēla, grēkiem, kas Israēlu paveda uz grēkiem; no tiem viņš neatstājās. #1Ķēn 12:28, 12:30. 3Tad Tā KUNGA bardzība iedegās pār Israēlu un Viņš tos nodeva Hazaēla, sīriešu ķēniņa, un Ben-Hadada, Hazaēla dēla, rokā visu to laiku. #1Ķēn 19:15. 4Bet Jehoahazs pielūdza To KUNGU, un Tas KUNGS to paklausīja; jo Viņš uzlūkoja apspiešanu, ar ko sīriešu ķēniņš Israēlu apspieda. 5Un Tas KUNGS Israēlam deva glābēju, ka tie izglābās no sīriešu rokas, un Israēla bērni dzīvoja savās teltīs kā iepriekš. 6Taču tie neatstājās no Jerobeāma nama grēkiem, kas Israēlu bija pavedis uz grēkiem, bet staigāja tajos; pat ašēras(elka stabi) palika Samarijā. 7Jo no Jehoahaza ļaudīm nebija vairāk atlikuši kā piecdesmit jātnieku un desmit rati un desmit tūkstoši kājnieku. Jo Sīrijas ķēniņš tos bija nokāvis un tos darījis kā saminamus pīšļus. 8Un, kas vēl par Jehoahazu stāstāms, un viss, ko viņš darījis, un viss viņa spēks - tas ir rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā. 9Un Jehoahazs aizmiga pie saviem tēviem un tika apglabāts Samarijā. Un viņa dēls Jehoas kļuva ķēniņš viņa vietā. 10Joasa, Jūdas ķēniņa, trīsdesmit septītajā gadā Jehoas, Jehoahaza dēls, kļuva ķēniņš pār Israēlu Samarijā un valdīja sešpadsmit gadus. 11Un viņš darīja, kas Tam KUNGAM nepatika; viņš neatstājās no visiem Jerobeāma, Nebata dēla, grēkiem, kas Israēlu bija pavedis uz grēkiem, - viņš tajos staigāja. 12Un, kas vēl par Jehoasu stāstāms, un viss, ko viņš darījis, un viss viņa spēks, kā viņš karojis pret Amacīju, Jūdas ķēniņu, - tas ir rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā. #2Laik 25:18. 13Un Jehoas aizmiga pie saviem tēviem, un Jerobeāms sēdās viņa goda krēslā. Bet Jehoas Samarijā tika apglabāts pie Israēla ķēniņiem. 14Un Elīša sasirga ar slimību, ar ko tas arī nomira. Un Jehoas, Israēla ķēniņš, nogāja pie tā un raudāja viņa priekšā, un sacīja: “Mans tēvs! Mans tēvs! Israēla rati un viņa jātnieki!” 15Un Elīša uz to sacīja: “Dabū stopu un bultas.” Un viņš tam dabūja stopu un bultas. 16Tad viņš sacīja uz Israēla ķēniņu: “Uzvelc stopu ar savu roku!” Un tas uzvilka ar savu roku, un Elīša lika savu roku uz ķēniņa rokas 17un sacīja: “Atver logu pret rītiem!” Un viņš to atvēra. Un Elīša sacīja: “Šauj!” Un viņš šāva. Tad viņš sacīja: “Tā ir Tā KUNGA glābēja bulta, glābēja bulta pret sīriešiem, jo tu kausi sīriešus Afekā, tiekāms tu tos izdeldēsi.” 18Pēc viņš sacīja: “Ņem bultas!” Un, kad tas tās ņēma, tad viņš sacīja uz Israēla ķēniņu: “Sit zemi!” Un viņš sita trīs reizes un apstājās. 19Tad Dieva vīrs par to apskaitās un sacīja: “Ja tu būtu piecas vai sešas reizes sitis, tad tu sīriešus būtu kāvis līdz izdeldēšanai, bet nu tu sīriešus kausi trīs reizes.” 20Un Elīša nomira un to apglabāja, kad moābiešu sirotāji gada sākumā ielauzās zemē. 21Un notika, kad tie nupat vienu vīru gribēja apglabāt, redzi, tad tie ieraudzīja karapulku un iemeta vīru Elīšas kapā. Un, kad tas vīrs saskārās ar Elīšas kauliem, tad tas kļuva dzīvs un cēlās uz savām kājām. 22Un Hazaēls, sīriešu ķēniņš, apspieda Israēlu visu Jehoahaza mūžu. 23Bet Tas KUNGS tiem bija žēlīgs un apžēlojās par tiem, un atgriezās pie tiem Savas derības dēļ ar Ābrahāmu, Īzaku un Jēkabu, un negribēja tos nomaitāt, un tos arīdzan neatmeta no Sava vaiga līdz šim laikam. 24Un Hazaēls, sīriešu ķēniņš, nomira, un Ben-Hadads, viņa dēls, kļuva ķēniņš viņa vietā. 25Tad Jehoas, Jehoahaza dēls, atņēma atkal tās pilsētas no Ben-Hadada, Hazaēla dēla, rokas, ko šis karā bija atņēmis no Jehoahaza, viņa tēva, rokas. Jehoas viņu kāva trīs reizes un atdabūja Israēla pilsētas.
Currently Selected:
2. Ķēniņu 13: LG8
Highlight
Copy
Compare
Share
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība (Latvian Bible Union)
