2. Laiku 20
20
Jehošafats uzvar amoniešus un moābiešus
1Un pēc tam notika, ka Moāba bērni un Amona bērni, un līdz ar tiem vēl citi no amoniešiem nāca karot pret Jehošafatu. #26:7. 2Un vēstneši nāca un sacīja Jehošafatam: “Liels pulks nāk pret tevi no viņpus jūras, no Sīrijas, un, redzi, tie ir Hacecon-Tamārā, tas ir, En-Gedijā.” 3Tad Jehošafats izbijās un grieza savu vaigu, lai meklētu To KUNGU, un izsauca gavēni pa visu Jūdu. 4Un Jūdas ļaudis sapulcinājās, lai meklētu palīgu no Tā KUNGA; un no visām Jūdas pilsētām tie nāca To KUNGU meklēt. 5Un Jehošafats stāvēja Jūdas un Jeruzālemes draudzes vidū Tā KUNGA namā jaunā pagalma priekšā 6un sacīja: “Kungs, mūsu tēvu Dievs! Vai Tu neesi Dievs debesīs un valdītājs visu ļaužu valstīs? Un Tavā rokā ir spēks un vara, ka neviens pret Tevi nevar celties! 7Vai Tu, mūsu Dievs, šīs zemes iedzīvotājus neesi izdzinis Savu Israēla ļaužu priekšā un vai to neesi devis Ābrahāma, Tava drauga#20:7 drauga GL1 Mīļotā., dzimumam uz mūžīgiem laikiem? 8Un tie tur dzīvojuši un Tev tur taisījuši svētu vietu Tavam Vārdam, sacīdami: 9kad pār mums nāk nelaime, zobens, sodība, mēris un bads, tad mēs stāvēsim šā nama priekšā un Tava vaiga priekšā, tāpēc ka Tavs Vārds ir šinī namā, un kad Tevi piesauksim savās bēdās, tad Tu paklausīsi un izpestīsi. #6:28. 1Ķēn 8:33. 2Laik 7:14. 10Un tagad, redzi, Amona bērni un Moābs, un tie no Seīra kalniem, kur Tu Israēlam neļāvi iet cauri, kad tie nāca no Ēģiptes zemes, bet tie no tiem atstājās un tos neizdeldēja, #5Moz 2:9, 2:19. 11redzi, tie mums to atmaksā, nākdami mūs izdzīt no mūsu zemes, ko Tu mums esi licis iemantot. 12Ak, mūsu Dievs! Vai Tu nenesīsi tiesu pret viņiem? Jo mums nav spēka pret šo lielo pulku, kas pret mums nāk, un mēs nezinām, ko būs darīt, bet mūsu acis ir vērstas#20:12 vērstas GL1 stāv; GL7 griežas uz Tevi.” 13Un visa Jūdas valsts stāvēja Tā KUNGA priekšā, arī viņu bērni, viņu sievas un viņu dēli. 14Tad Tā KUNGA Gars nāca draudzes vidū pār Jehasiēlu, Zaharijas dēlu, tas bija Benajas, tas Jeiēļa, tas levīta Matanijas dēls, no Asafa bērniem. 15Un tas sacīja: “Klausieties, visa Jūdas valsts un Jeruzālemes iedzīvotāji, un ķēniņ Jehošafat, tā saka Tas KUNGS uz jums: nebīstieties un neizbaiļojieties šā lielā pulka priekšā, jo tas karš nepieder jums, bet Dievam! 16Ejiet rīt tiem pretī, redzi, tie nāks augšā pa Cicas kalnu, un jūs tos sastapsiet ielejas galā šaipus Jeruēlas tuksneša. 17Šinī kaujā jums nebūs jākaujas, esiet tikai klāt, stāviet un redziet Tā KUNGA pestīšanu, kas ir ar jums! Jūda un Jeruzāleme, nebīstieties un neizbaiļojieties, izejiet rīt viņiem pretī, jo Tas KUNGS būs ar jums!” 18Tad Jehošafats noliecās uz sava vaiga pie zemes, un visi Jūdas un Jeruzālemes iedzīvotāji metās pie zemes Tā KUNGA priekšā un pielūdza To KUNGU. 19Un levīti no Kehāta bērniem un no Koraha bērniem cēlās, lai augsti slavētu To KUNGU, Israēla Dievu, ar skanīgu balsi. 20Un tie cēlās agri no rīta un izgāja uz Tekoas tuksnesi, un, tiem izejot, Jehošafats stāvēja un sacīja: “Klausiet mani, Jūdas un Jeruzālemes iedzīvotāji, ticiet uz To KUNGU, savu Dievu, tad jūs pastāvēsiet; ticiet Viņa praviešiem, tad jums labi izdosies.” 21Un viņš sarunājās ar ļaudīm un iecēla dziedātājus Tā KUNGA priekšā, ka tie svētā glītumā slavētu, apbruņoto priekšā iedami un sacīdami: “Slavējiet To KUNGU, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi!” #Dāv.dz 136:1. 22Un tajā brīdī, kad tie sāka dziedāt prieka un slavas dziesmas, tad Tas KUNGS sūtīja domstarpības#20:22 domstarpības GL1 Tos, kas slepeni turējās; GL7 glūnētājus; ebreju val. arī: slazdus pret Amona bērniem, Moābu un tiem no Seīra kalniem, kas bija nākuši uz Jūdu, un tie tika sakauti. 23Jo Amona bērni un Moābs cēlās pret Seīra kalnu iedzīvotājiem un tos izdeldēja un nomaitāja, un, kad tie visus Seīra iedzīvotājus bija nokāvuši, tad tie palīdzēja nomaitāt cits citu. 24Un Jūda nāca kalna galā pie tuksneša un griezās pret pulkiem, un, redzi, tur bija miroņi, kas gulēja zemē, un neviens nebija izbēdzis. 25Tad Jehošafats un viņa ļaudis nāca un tos aplaupīja, un atrada pie tiem ļoti daudz mantas un drēbes, un dārgus rīkus, un paņēma tik daudz, ka nevarēja panest, un tie laupīja laupījumu trīs dienas, jo tur bija ļoti daudz. 26Un ceturtajā dienā tie sapulcējās Svētības ielejā#20:26 Svētības ielejā GL1 teikšanas ielejā, jo tur tie bija svētījuši#20:26 svētījuši GL1 teica To KUNGU, tāpēc tie tās vietas vārdu nosauca Svētības ieleja līdz šai dienai. 27Pēc tam visi vīri no Jūdas un Jeruzālemes griezās atpakaļ, un Jehošafats viņu priekšgalā, un ar prieku gāja uz Jeruzālemi; jo Tas KUNGS viņus bija darījis priecīgus par viņu ienaidniekiem. 28Un tie nonāca Jeruzālemē ar somas stabulēm un koklēm, un taurēm uz Tā KUNGA namu. 29Un bailes no Dieva nāca pār visām zemes valstīm, kad tie dzirdēja, ka Tas KUNGS bija karojis pret Israēla ienaidniekiem. 30Un Jehošafata valstij bija miers, un viņa Dievs tam deva mieru visapkārt. 31Un Jehošafats valdīja pār Jūdu; viņš bija trīsdesmit piecus gadus vecs, kad tas kļuva par ķēniņu, un valdīja divdesmit piecus gadus Jeruzālemē, un viņa mātes vārds bija Azuba, Šilhija meita. #1Ķēn 22:42. 32Un viņš staigāja sava tēva Asas ceļos un neatstājās no tiem, darīdams, kas Tam KUNGAM patika. 33Taču kalnu altāri netapa nopostīti, un vēl ļaudis ar savu sirdi pilnīgi neturējās pie savu tēvu Dieva. 34Un, kas vēl par Jehošafatu stāstāms, par viņa pirmajām un pēdējām dienām, redzi, tas rakstīts Jehus, Hānānija dēla, stāstos, ko viņš sarakstījis Israēla ķēniņu grāmatā. 35Un pēc tam Jehošafats, Jūdas ķēniņš, sabiedrojās ar Ahaziju, Israēla ķēniņu; tas bija bezdievīgs savos darbos. 36Un viņš ar to vienojās taisīt kuģus, ar ko braukt uz Taršišu, un tie taisīja kuģus Ecion-Geberā. 37Bet Elīezers, Dodava dēls, no Marešas, sludināja pret Jehošafatu, sacīdams: “Tādēļ ka tu ar Ahaziju esi sabiedrojies, Tas KUNGS salauzīs tavu darbu.” Un kuģi tika sadragāti un nevarēja tikt uz Taršišu.
Currently Selected:
2. Laiku 20: LG8
Highlight
Copy
Compare
Share
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība (Latvian Bible Union)
