2. Laiku 18
18
Jehošafats ar Ahabu iet karā pret sīriešiem
1Un Jehošafatam bija daudz bagātības un godības, un viņš kļuva radinieks Ahabam. 2Un pēc kādiem gadiem viņš nogāja pie Ahaba uz Samariju. Un Ahabs viņam un ļaudīm, kas viņam bija līdzi, kāva avis un vēršus lielu pulku un to paskubināja iet pret Rāmotu Gileādā. #1Ķēn 22:2. 3Un Ahabs, Israēla ķēniņš, sacīja uz Jehošafatu, Jūdas ķēniņu: “Vai tu gribi ar mani iet pret Rāmotu Gileādā?” Un tas uz viņu sacīja: “Es būšu kā tu, un mani ļaudis - kā tavi ļaudis, un mēs iesim tev līdzi karā.” 4Un Jehošafats sacīja uz Israēla ķēniņu: “Vaicā jel šodien Tā KUNGA vārdu.” 5Tad Israēla ķēniņš sapulcināja praviešus, četri simti vīru, un uz tiem sacīja: “Vai mums būs iet karā pret Rāmotu Gileādā, jeb vai man nebūs iet?” Un tie sacīja: “Ej, jo Dievs to nodos ķēniņa rokā.” 6Bet Jehošafats sacīja: “Vai šeit vēl nav kāds no Tā KUNGA praviešiem, ka tam varētu vaicāt?” 7Un Israēla ķēniņš sacīja uz Jehošafatu: “Vēl ir viens vīrs, caur ko To KUNGU var vaicāt, bet es viņu ienīstu, jo tas man nepravieto labas lietas, bet ļaunas vien, Miha, Imlas dēls.” Un Jehošafats sacīja: “Lai ķēniņš tā nerunā.” 8Tad Israēla ķēniņš sauca vienu galminieku un sacīja: “Atved steigšus Mihu, Imlas dēlu.” #1Ķēn 22:9. 9Un Israēla ķēniņš un Jehošafats, Jūdas ķēniņš, sēdēja ikkatrs uz sava goda krēsla, savās drēbēs apģērbti, un tie sēdēja pagalmā, kur ieiet pa Samarijas vārtiem, un visi pravieši sludināja viņu priekšā. 10Un Cedekija, Kenaāna dēls, sev taisīja dzelzs ragus un sacīja: “Tā saka Tas KUNGS: ar šiem tu badīsi sīriešus, tiekāms tos būsi izdeldējis.” 11Un visi pravieši pravietoja, sacīdami: “Celies pret Rāmotu Gileādā, tev būs laba laime, jo Tas KUNGS to dos ķēniņa rokā.” 12Un vēstnesis, kas bija gājis Mihu aicināt, uz to runāja un sacīja: “Redzi jel, pravieši vienā mutē runā labu ķēniņam; lai jel tavs vārds ir tāds pats kā viņu vārds, un runā labu.” 13Bet Miha sacīja: “Tik tiešām, ka Tas KUNGS dzīvo: ko mans Dievs man sacīs, to es runāšu.” 14Un, kad viņš ķēniņa priekšā nāca, tad ķēniņš uz viņu sacīja: “Miha, vai mums būs iet karā pret Rāmotu Gileādā, jeb vai man nebūs iet?” Un tas sacīja: “Celieties, jums būs laba laime, jo tie taps nodoti jūsu rokā.” 15Bet ķēniņš uz viņu sacīja: “Cik reižu lai es tev piekodinu man nekā cita nesacīt kā vien to, kas tiesa Tā KUNGA Vārdā?” 16Un viņš sacīja: “Es redzēju visu Israēlu izklīdinātu pa kalniem kā avis, kurām nav gana, un Tas KUNGS sacīja: šiem nav kunga, lai iet ikviens ar mieru savā namā.” 17Tad Israēla ķēniņš sacīja uz Jehošafatu: “Vai es tev neesmu sacījis, ka viņš par mani labu nepravieto, bet ļaunu vien?” #1Ķēn 22:18. 18Un viņš sacīja: “Tādēļ klausiet Tā KUNGA vārdu: es redzēju To KUNGU sēžam uz Sava goda krēsla un visu debess pulku ap Viņu stāvam pa labo un pa kreiso roku. 19Un Tas KUNGS sacīja: kas pierunās Ahabu, Israēla ķēniņu, ka tas ceļas un krīt Rāmotā Gileādā? Un viens runāja šā, otrs tā. #1Ķēn 22:20. 20Tad viens gars izgāja un nostājās Tā KUNGA priekšā un sacīja: es viņu pārrunāšu. Bet Tas KUNGS sacīja uz to: kā tad? 21Un viņš sacīja: es iziešu un būšu melu gars visu viņa praviešu mutē. Un Viņš sacīja: tev būs viņu pierunāt, un tu to arī spēsi, ej un dari tā. 22Un nu, redzi, Tas KUNGS ir devis melu garu šo tavu praviešu mutē, un Tas KUNGS ļaunu pret tevi runājis.” 23Tad Cedekija, Kenaānas dēls, piegāja un sita Miham vaigā, un sacīja: “Kā gan Tā KUNGA Gars no manis būtu atstājies, lai runātu ar tevi?” 24Un Miha sacīja: “Tu to redzēsi tai dienā, kad tu iesi no vienas istabas otrā, lai paslēptos.” 25Un Israēla ķēniņš sacīja: “Ņemiet Mihu un vediet viņu atpakaļ pie Amona, pilsētas virsnieka, un pie Joasa, ķēniņa dēla, 26un sakāt: tā saka ķēniņš: lieciet šo cietumā un ēdiniet to ar bēdu maizi un ar bēdu ūdeni, kamēr es pārnākšu ar mieru.” 27Un Miha sacīja: “Ja tu vesels atkal pārnāksi, tad Tas KUNGS caur mani nav runājis.” Un viņš sacīja: “Klausieties, visi ļaudis!” 28Tā Israēla ķēniņš un Jehošafats, Jūdas ķēniņš, cēlās pret Rāmotu Gileādā. 29Un Israēla ķēniņš sacīja uz Jehošafatu: “Es pārģērbies iešu kaujā, bet tu apģērbies savās drēbēs.” Un Israēla ķēniņš pārģērbās, un tie gāja kaujā. 30Un sīriešu ķēniņš saviem ratu virsniekiem bija pavēlējis un sacījis: “Nelauzieties pret nevienu, ne mazu, ne lielu, kā tik vien pret Israēla ķēniņu.” 31Kad nu ratu virsnieki redzēja Jehošafatu, tad tie sacīja: “Tas ir Israēla ķēniņš.” Un tie to apstāja, pret viņu lauzdamies. Bet Jehošafats brēca, un Tas KUNGS tam palīdzēja, un Dievs tos no viņa novērsa. 32Jo, kad ratu virsnieki redzēja, ka šis nebija Israēla ķēniņš, tad tie griezās no viņa atpakaļ. 33Bet viens vīrs nejauši uzvilka savu stopu un iešāva Israēla ķēniņam starp sprādzēm un krūšu bruņām. Tad ķēniņš sacīja uz savu ratu vadītāju: “Griez un izved mani no kaujas, jo es esmu ievainots.” 34Un kauja pieauga tanī dienā, un Israēla ķēniņš stāvēja savos ratos sīriešiem pretī līdz pat vakaram un nomira, kad saule nogāja.
Currently Selected:
2. Laiku 18: LG8
Highlight
Copy
Compare
Share
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība (Latvian Bible Union)
