1. Ķēniņu 20
20
Ahabs divreiz uzvar Ben-Hadadu, slēdz derību ar viņu un tādēļ top norāts.
1Un Ben-Hadads, Sīrijas ķēniņš, sapulcināja visu savu karaspēku, un trīsdesmit divi ķēniņi bija kopā ar viņu un zirgi, un kaujas rati, un viņš nogāja un apmetās pret Samariju, un karoja pret to. 2Un viņš sūtīja vēstnešus pilsētā pie Ahaba, Israēla ķēniņa, 3un lika tam sacīt: “Tā saka Ben-Hadads: tavs sudrabs un tavs zelts būs mans, arī tavas sievas un tavi labākie bērni būs mani.” 4Un Israēla ķēniņš atbildēja un sacīja: “Pēc tava vārda, mans kungs un ķēniņ, es esmu tavs, un viss, kas man ir.” 5Un vēstneši nāca atkal atpakaļ un sacīja: “Tā runā Ben-Hadads un saka: es gan pie tevis esmu sūtījis un licis sacīt: tavu sudrabu un tavu zeltu, un tavas sievas, un tavus bērnus tev man būs dot, 6bet rīt ap šo laiku es savus kalpus sūtīšu pie tevis, ka tie izmeklē tavu namu un tavu kalpu namu, un viss, kas tur skaists tavās acīs, to tiem būs ņemt un aiznest.” 7Tad Israēla ķēniņš saaicināja visas zemes vecajus un sacīja: “Ņemiet jel vērā un redziet, kā šis ļaunu meklē. Jo tas pie manis ir sūtījis pēc manām sievām un pēc maniem bērniem, un pēc mana sudraba un zelta, un es tam to neesmu liedzis.” 8Bet visi vecaji un visi ļaudis uz viņu sacīja: “Nepaklausi un nepieļauj to.” 9Tad viņš sacīja uz Ben-Hadada vēstnešiem: “Sakiet ķēniņam, manam kungam: visu, par ko tu pirmo reizi pie sava kalpa esi sūtījis, to es darīšu, bet šo lietu es nevaru darīt.” Tad vēstneši nogāja un viņam atsacīja šo vārdu. 10Un Ben-Hadads sūtīja pie viņa un lika sacīt: “Lai man dievi dara tā vai vēl vairāk, ja Samarijas pīšļu pietiks visu ļaužu saujām, kas man ir līdzi.” 11Bet Israēla ķēniņš atbildēja un sacīja: “Atsakiet tā: kas apbruņojies, tas lai nelielās kā tas, kas bruņas ir nolicis.” 12Kad nu tas šo vārdu dzirdēja, ar ķēniņiem teltīs dzerot, tad viņš sacīja uz saviem kalpiem: “Taisieties!” Un tie izvietojās pret pilsētu. 13Un, redzi, viens pravietis nāca pie Ahaba, Israēla ķēniņa, un sacīja: “Tā saka Tas KUNGS: vai tu esi redzējis visu šo lielo pulku? Redzi, Es to šodien došu tavā rokā, lai tu atzīsti, ka Es esmu Tas KUNGS.” 14Un Ahabs sacīja: “Caur ko?” Tad viņš sacīja: “Tā saka Tas KUNGS: caur zemes pārvaldnieku puišiem.” Un viņš sacīja: “Kas lai uzsāk kauju?” Tad viņš sacīja: “Tu pats.” 15Tad viņš skaitīja zemes pārvaldnieku puišus, to bija divi simti trīsdesmit divi. Un pēc tiem viņš skaitīja visus ļaudis, visus Israēla bērnus, to bija septiņi tūkstoši. 16Un tie izgāja dienas vidū. Bet Ben-Hadads dzēra un piedzērās teltīs ar trīsdesmit diviem ķēniņiem, kas tam bija nākuši palīgā. 17Un zemes pārvaldnieku puiši izgāja pirmie. Tad Ben-Hadads izsūtīja, un tie viņam teica un sacīja: “Vīri nāk no Samarijas.” 18Tad viņš sacīja: “Vai tie nākuši miera dēļ, sagrābiet tos dzīvus, vai tie nākuši uz kauju, sagrābiet tos dzīvus!” 19Kad nu šie zemes pārvaldnieku puiši no pilsētas bija izgājuši un arī karaspēks, kas tiem sekoja, 20tad tie kāva vīrs vīru. Un sīrieši bēga, un Israēls tos vajāja. Bet Ben-Hadads, Sīrijas ķēniņš, izglābās uz zirga un ar jātniekiem. 21Un Israēla ķēniņš izgāja un kāva zirgus un kaujas ratus un kāva sīriešus lielā kaušanā. 22Tad pravietis nāca pie Israēla ķēniņa un uz to sacīja: “Ej, stiprinies: ņem vērā un lūko, ko tu dari, jo nākamajā gadā Sīrijas ķēniņš atkal nāks pret tevi.” 23Jo Sīrijas ķēniņa kalpi uz to sacīja: “Viņu dievi ir kalnu dievi, tāpēc tie bijuši stiprāki nekā mēs. Kaut mums ar tiem būtu jākaro klajumā! Varbūt ka mēs būtu stiprāki nekā tie. 24Tāpēc dari tā: atcel ķēniņus, ikvienu no viņa vietas, un iecel viņu vietā virsniekus. 25Un sapulcini sev karaspēku, kāds bija tas, kas tev zudis, un zirgus, cik bija zirgu, un ratus, cik bija ratu, un iesim ar tiem kauties klajumā; vai nebūsim stiprāki par tiem?” Un tas klausīja viņu balsi un tā darīja. 26Un notika, ka nākamajā gadā Ben-Hadads skaitīja sīriešus un cēlās uz Afeku, lai karotu pret Israēlu. 27Un Israēla bērni arī tika saskaitīti un apgādāti ar pārtiku#20:27 apgādāti ar pārtiku GL7 izrīkoti, un gāja tiem pretī, un Israēla bērni apmetās tiem pretī kā divi kazu pulciņi, bet zeme bija sīriešu pilna. 28Un Dieva vīrs nāca un runāja uz Israēla ķēniņu un sacīja: “Tā saka Tas KUNGS: tāpēc ka sīrieši sacījuši: Tas KUNGS ir kalnu Dievs un ne arī ieleju Dievs, tad visu šo lielo pulku Es dodu tavā rokā, lai jūs atzīstat, ka Es esmu Tas KUNGS.” 29Un tie palika apmetušies viens otram pretim septiņas dienas. Un septītajā dienā sākās kauja, un Israēla bērni nokāva no sīriešiem simts tūkstošus kājnieku vienā dienā. 30Un atlikušie bēga uz Afekas pilsētu, un mūris sagruva pār divdesmit septiņiem tūkstošiem no šiem atlikušajiem. Un Ben-Hadads bēga un gāja pilsētā no vienas istabas otrā. 31Tad viņa kalpi uz to sacīja: “Redzi, mēs esam dzirdējuši, ka Israēla nama ķēniņi ir žēlīgi ķēniņi. Apvilksim maisus ap saviem gurniem un virves ap savām galvām un iesim ārā pie Israēla ķēniņa; varbūt viņš tavai dvēselei ļaus dzīvot.” 32Un tie apvilka maisus ap saviem gurniem un virves ap savām galvām un nāca pie Israēla ķēniņa, un sacīja: “Tavs kalps Ben-Hadads saka: ļauj jel manai dvēselei dzīvot.” Tad tas sacīja: “Vai viņš vēl dzīvs? Viņš ir mans brālis.” 33Šie vīri saprata šo vārdu sev par labu un steigšus to lika viņam apstiprināt, un sacīja: “Tad Ben-Hadads ir tavs brālis?” Un viņš sacīja: “Ejiet un atvediet to šurp!” Tad Ben-Hadads iznāca pie viņa, un viņš tam lika kāpt ratos. 34Un BenHadads uz to sacīja: “Pilsētas, ko mans tēvs tavam tēvam paņēmis, es gribu atdot, un taisi sev ielas Damaskā, itin kā mans tēvs taisījis Samarijā.” Un Ahabs sacīja: “Ar šo derību es tevi atlaidīšu.” Tā viņš ar to noslēdza derību un to atlaida. 35Un viens vīrs no praviešu dēliem sacīja uz otru caur Tā KUNGA vārdu: “Sit jel mani!” Bet vīrs liedzās to sist. 36Un viņš uz šo sacīja: “Tāpēc ka tu Tā KUNGA balsi neesi klausījis, redzi, tad tevi lauva sitīs, kad tu no manis aiziesi.” Kad nu tas no viņa aizgāja, lauva to sastapa un saplēsa. 37Un viņš atrada citu vīru un sacīja: “Sit jel mani.” Un vīrs to sita un sizdams ievainoja. 38Tad pravietis gāja un nostājās ķēniņam ceļā un aptina savu vaigu ar drānu#20:38 aptina savu vaigu ar drānu GL1 apkaisīja savu vaigu ar pelniem. 39Kad ķēniņš gāja garām, tad viņš sauca uz ķēniņu un sacīja: “Tavs kalps bija izgājis kaujā, un, redzi, viens vīrs nāca malā un atveda pie manis vienu vīru un sacīja: apsargā šo vīru; ja tas kaut kā nozustu, tad tava dvēsele būs viņa dvēseles vietā, vai tev būs jāmaksā viens talents sudraba. 40Kad nu tavam kalpam šur tur kas bija jādara, tad viņš nozuda.” Un Israēla ķēniņš sacīja: “Tāds tavs spriedums, kā pats spriedis.” 41Tad viņš steigšus noņēma drānu no sava vaiga, un Israēla ķēniņš to pazina, ka tas bija viens no praviešiem. 42Un viņš uz to sacīja: “Tā saka Tas KUNGS: tāpēc ka tu šo vīru, ko Es liku izdeldēt, esi izlaidis no rokas, tad tava dvēsele būs viņa dvēseles vietā un tavi ļaudis viņa ļaužu vietā.” 43Un Israēla ķēniņš nogāja saīdzis un dusmīgs savā namā un aizgāja uz Samariju.
Currently Selected:
1. Ķēniņu 20: LG8
Highlight
Copy
Compare
Share
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība (Latvian Bible Union)
