1. Ķēniņu 17
17
Elija pasludina lielu bada laiku, kraukļiem ēdināts, atraitnes Sareptā(Cārfatā) uzturēts, uzmodina viņas mirušo dēlu
1Un tisbietis Elija, no Gileādas iedzīvotājiem, sacīja uz Ahabu: “Tik tiešām, ka Tas KUNGS, Israēla Dievs, dzīvo, kā priekšā es stāvu, šinīs gados nebūs nedz rasas, nedz lietus, kā vien, kad es to sacīšu.” #Jēk 5:17. 2Un Tā KUNGA vārds nāca pār to: 3“Ej no šejienes un pagriezies pret rītiem un paslēpies pie Kerites upes, kas tek pret Jardānu. 4Un tur tu vari dzert no upes, un Es kraukļiem esmu pavēlējis, ka tiem tevi tur būs uzturēt.” 5Un viņš aizgāja un darīja pēc Tā KUNGA vārda, un aizgāja, un palika pie Kerites upes, kas tek pret Jardānu. 6Un kraukļi viņam atnesa maizi un gaļu rītos un maizi un gaļu vakaros, un viņš dzēra no upes. 7Bet pēc kāda laika upe izsīka, jo lietus tai zemē nebija. 8Tad Tā KUNGA vārds uz viņu notika tā: 9Celies un ej uz Sareptu, kas pieder pie Sidonas, un paliec turpat; redzi, Es tur esmu pavēlējis vienai atraitnei tevi uzturēt.” 10Tad viņš cēlās un gāja uz Sareptu. Un, kad viņš nonāca pie pilsētas vārtiem, redzi, tad tur viena atraitne lasīja malku. Un viņš tai sauca un sacīja: “Atnes man traukā kādu ūdens malciņu, ko dzert.” #Lūk 4:26. 11Un tā gāja to atnest. Un viņš tai sauca un sacīja: “Atnes man arī kumosu maizes savā rokā.” 12Bet tā sacīja: “Tik tiešām, ka Tas KUNGS, tavs Dievs, dzīvo, man nekā cepta nav, un tik vien ir sauja miltu tīnē un maķenīt eļļas krūzē, un, redzi, es esmu salasījusi kādus pāris malkas gabaliņus, un nu es iešu un sev un savam dēlam ko sataisīšu, ka ēdam un mirstam.” 13Un Elija uz to sacīja: “Nebīsties, ej, pataisi to, kā tu sacījusi, bet man taisi no tiem vispirms mazu rausi un iznes man to ārā, un pēc tu arī varēsi taisīt sev un savam dēlam. 14Jo tā saka Tas KUNGS, Israēla Dievs: milti tīnē netaps iztērēti un krūzē eļļas netrūks līdz dienai, kad Tas KUNGS dos lietu virs zemes.” 15Un tā nogāja un darīja pēc Elijas vārda; tā viņa ēda, un viņš un viņas nams labu laiku. #Mat 10:40. 16Milti tīnē netika iztērēti un krūzē eļļas netrūka pēc Tā KUNGA vārda, ko Viņš caur Eliju bija runājis. 17Un pēc tam notika, ka šīs sievas, nama mātes, dēls palika slims un viņa slimība palika ļoti grūta, kamēr viņam dvašas vairs nebija. 18Un tā sacīja uz Eliju: “Kas man ar tevi, tu Dieva vīrs? Tu pie manis esi atnācis, lai mani grēki top pieminēti un mans dēls mirst.” 19Un viņš uz to sacīja: “Dod man šurp savu dēlu.” Un viņš to ņēma no viņas klēpja un to uznesa augšistabā, kur viņš mita, un to lika savā gultā. 20Un viņš piesauca To KUNGU un sacīja: “Kungs, mans Dievs! Vai tad Tu šai atraitnei, pie kuras es piemājoju, tik ļaunu esi darījis un nonāvējis viņas bērnu?” 21Un viņš izstiepās pār bērnu trīs reizes un piesauca To KUNGU, un sacīja: “Kungs, mans Dievs! Lai jel šā bērna dvēsele atkal nāk viņā!” #2Ķēn 4:34. Ap.darb 20:10. 22Un Tas KUNGS klausīja Elijas balsi, un bērna dvēsele atkal nāca viņā, un tas atdzīvojās. 23Un Elija ņēma bērnu un to nonesa no augšistabas namā, un to deva viņa mātei; un Elija uz to sacīja: “Redzi še, tavs dēls dzīvs. 24Tad tā sieva sacīja uz Eliju: “Tagad es zinu, ka tu esi Dieva vīrs, un Tā KUNGA vārds tavā mutē ir patiesība.”
Currently Selected:
1. Ķēniņu 17: LG8
Highlight
Copy
Compare
Share
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība (Latvian Bible Union)
