MICHAS 7
7
1Bēdas man! —jo man klājas kā tādam augļu novākšanas laikā, kas vīna dārzā salasa ražas atlikumus, kad vairs neatrod neviena ēšanai derīga ķekara un arī nevienas pirmās ražas vīģes, ko mana sirds tā kāro!
2Dievbijīgie cilvēki ir izmiruši šai zemē, un taisnīgo vairs nav ļaužu starpā; visi slāpst tikai pēc asinīm, viņi cenšas cits citam izlikt valgus, jo tie viens otru uzlūko par medījumu.
3Viņu rokas gatavas darīt ļaunu; ko grib novada valdnieks, to izpilda tiesnesis par maksu. Tie, kam vara, izsaka ļaunas vēlēšanās aiz tīrās vieglprātības un groza lietas, kā viņiem patīk.
4Labākie viņu starpā ir kā ērkšķi un godīgākie ir kā ērkšķu dzīvžogs. Bet kad pienāks tavu sludinātāju diena un kad tev draudēs barga piemeklēšana, tad viņi nezinās, kur izeja.
5Neviens lai neuzticas savam tuvākam, neviens lai nepaļaujas uz savu draugu! Noslēdz savas mutes vārtus pat tai sievai, kas guļ tev pie krūtīm!
6Jo dēls nicina un nopaļā tēvu, meita uzstājas pret māti, vedekla ir pret vīra māti, un cilvēka ienaidnieki ir viņa paša mājinieki.
7Bet es noraugos uz to Kungu un gaidu uz Dievu, manas glābšanas nesēju; mans Dievs mani uzklausīs!
8Nepriecājies par mani, mana ienaidniece, ja es guļu nogāzts pie zemes: es atkal celšos kājās, un ja es ari mitu tumsā, tad tomēr tas Kungs ir mana gaisma!
9Es panesišu tā Kunga dusmas, —jo es jau esmu pret Viņu grēkojis, —kamēr Viņš izšķirs manu lietu un dos man taisnibu; Viņš mani izvedis gaismā, tā j ka es ar prieku skatišu Viņa taisnību.
10Manai ienaidmecei tas būs jāredz un pašai par lielu kaunu ari jāatzist, viņai, kas tagad man saka: „Kur ir tas Kungs, tavs Dievs?“ —Manas acis ar gandarījumu redzēs, kā viņu tad kā dubļus samin uz ielas. —
11„Nāks diena, kur atkal no jauna uzcels tavus mūrus, diena, kur tavas robežas sniegsies atkal tālu.
12Tani dienā nāks pie tevis no Asinjas un nocietinātās pilsētas Tīras un no apgabaliem tālāk lidz pat lielajai upei—Nīlai, kā ari no Ēģiptes lidz Eifratas dižupei, no vienas jūras lidz otrai, no viena kalna lidz otram.
13Bet zeme paliks par neaugligu atmatu savu iedzīvotāju dēļ, un tas būs sods par viņu ļaunajiem darbiem.“
14Bet tu gani ar savu gana vēzdu savu tautu, šo ganāmo pulku, kas tev pieder kā mantojums, savus sīklopus, kas dzīvo atdaliti meža kalnājā, Karmela vidū; laid viņiem ganīties atkal Basanā un Gileādā kā kādreiz vecos laikos!
15„Es likšu viņiem pieredzēt atkal brīnumus kā tai laikā, kad viņi izgāja no Ēģiptes zemes.
16Pagānu tautas to redzēs un paliks kaunā ar visu savu varu, tie liks roku uz mutes, un viņu ausis būs kurlas.
17Lai viņi laiza putekļus kā čūskas, kā zemes tārpi, lai viņi, bailēs trīcēdami, lien laukā no savām pilīm un tuvojas tam Kungam, mūsu Dievam, lai tie izjūt bailes tavā priekšā.“
18Kur ir tāds Dievs, kā Tu esi, kas piedod grēkus un neatmaksā savas tautas atlikušajiem viņu noziegumus, kas mūžīgi netur dusmas, jo Tev patīk žēlastība?
19Viņš atnāks pie mums atkal atpakaļ, Viņš apžēlosies pār mums; mūsu vainas Viņš griezīs atkal par labu. Visus mūsu grēku darbus Tu liec iemest jūras dziļumos.
20Tu parādīsi Jēkabam uzticību un dāvināsi žēlastību Ābrahāmam, ko Tu esi mūsu tēviem apsolījis ar zvērestu kopš senajām dienām.
Currently Selected:
MICHAS 7: LTV1965
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.