LŪKAS EVAŅG̒ELIJS 2
2
1Tanī laikā nāca no ķeizara Augusta pavēle uzrakstīt visus valsts iedzīvotājus.
2Un šī pirmā uzrakstīšana notika to brīdi, kad Kirenijs valdīja Sirijā.
3Tad visi nogāja pierakstīties, katrs Savā cilts pilsētā.
4Arī Jāzeps no Galilejas no Nācaretes pilsētas, nogāja uz Jūdu zemi, uz Dāvida pilsētu, vārdā Betlēmi, tāpēc ka viņs bija no Dāvida nama un cilts,
5Ka pierakstītos ar Mariju, savu saderināto, kas bija grūta.
6Un tiem turpat esot, viņai laiks pienāca dzemdēt.
7Un viņai piedzima pirmdzimtais dēls, un viņa to ietina autiņos un lika silē, jo tiem citur nebija telpas tai mājvietā.
8Un gani bija ap to pašu vietu laukā, tie, nomodā būdami, sargāja nakti savus lopus,
9Un tā Kunga eņģelis pie tiem piestājās, un tā Kunga spožums tos apspīdēja, un tie bijās ļoti.
10Bet eņģelis uz tiem sacīja: „Nebīstieties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks:
11Jo jums šodien Pestītājs dzimis, Dāvida pilsētā, kas ir Kristus, tas Kungs.
12Un to ņemieties par zīmi: jūs atradīsit bērnu autos ietītu un silē gulošu.“
13Un piepeši tur pie eņģeļa bija debespulku draudze; tie slavēja Dievu un sacīja:
14„Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts.“
15Un kad nu eņģeļi no tiem bija aizgājuši uz debesīm, tad gāni runāja savā starpā: „Eima tad nu uz Betlēmi raudzīt, kas noticis, ko tas Kungs mums licis paziņot.“
16Un tie steigdamies nāca un atrada ir Mariju, ir Jāzepu un bērniņu, silē gulošu.
17Bet to redzējuši, tie izpauda to, kas tiem bija sacīts par šo bērnu.
18Un visi, kas to dzirdēja, izbrīnījās par vārdiem, ko gani tiem bija sacījuši.
19Bet Marija visus vārdus paturēja prātā, tos pārdomādama savā sirdī.
20Un gani griezās uz mājām, godāja un teica Dievu par visu, ko tie bija dzirdējuši un redzējuši, tā kā tas tiem bija sludināts.
21Kad astoņas dienas bija pagājušas un bērns bija jāapgraiza, tad viņa vārdu nosauca: Jēzus, kā to eņģelis bija teicis, pirms viņš bija iedzimis mātes miesās.
22Un kad viņas šķīstīšanas dienas bija beigušās pēc Mozus bauslības, tad tie viņu nesa uz Jeruzālemi, lai to stādītu tam Kungam priekšā
23Pēc tā Kunga bauslības priekšraksta: Katrs vīriešu kārtas pirmdzimtais lai ir Dievam svētīts;
24Un lai nestu upuri pēc Dieva bauslības priekšraksta: Vienu pāri ūbeļu, vai divus jaunus baložus.
25Un redzi, viens cilvēks bija Jeruzalemē, vārdā Sīmeans; šis cilvēks bija taisns un dievbijīgs, gaidīdams uz Israēla iepriecināšanu, un Svētais Gars bija viņā.
26Viņam Svētais Gars bija pasludinājis, ka tas nāvi neredzēšot, tiekams nebūšot redzējis tā Kunga Svaidīto.
27Tas, Svētā Gara skubināts, nāca Dieva namā, kad vecāki Jēzus bērnu ie-nesa, lai izpildītu pie viņa bauslības paražu,
28Tad to uz savām rokām ņēmis, viņš Dievu teica un sacīja:
29„Kungs, lai nu tavs kalps aiziet mierā, kā tu esi sacījis;
30Jo manas acis ir redzējušas tavu pestīšanu,
31Ko tu esi sataisījis visiem ļaudīm.
32Gaismu, apgaismot pagānus un par slavu saviem Israēla ļaudīm.“
33Un Jāzeps un viņa māte brīnījās par to, ko viņš runāja.
34Un Sīmeans tos svētīja un sacīja Marijai, viņa mātei: „Redzi, viņš ir likts par krišanu un augšāmcelšanos daudz ļaudīm Israēlā un par zīmi, kam runā pretī.
35Un tev pašai caur dvēseli zobens spiedīsies, lai daudz siržu domas nāktu zināmas.“
36Un tur bija viena praviete, Anna, Fanuēla meita, no Ašera cilts, tā bija ļoti veca un pēc savām meitas dienām viņa bija dzīvojusi septiņus gadus ar savu vīru.
37Un tā bija atraitne ap astoņdesmit četriem gadiem; tā nešķīrās no Dieva namā, bet kalpoja Dievam dienām un naktīm ar gavēšanu un lūgšanu.
38Tā arī tai pašā stundā piegāja un slavēja to Kungu, par to runādama uz visiem, kas Jeruzālemē gaidīja uz pestī-šanu.
39Un visu pēc tā Kunga bauslības izpildījuši, tie atgriezās uz Galileju, uz savu pilsētu Nacareti.
40Bet bērns auga un tapa stiprs garā, pilns gudrības, uņ Dieva žēlastība bija ar viņu.
41Un viņa vecāki gāja ikgadus uz Jeruzālemi Lieldienas svētkos.
42Kad nu viņš bija divpadsmit gadus vecs, tad tie pēc svētku ieraduma gāja uz Jeruzālemi.
43Un kad svētās dienas bija pagalam, tad tiem atkal uz mājām ejot, bērns Jēzus palika Jeruzālemē, un Jāzeps un viņa māte to nezināja.
44Bet tie domāja, ka tas esot pie ceļa biedriem; un vienas dienas gājumu nostaigājuši, tie to meklēja pie radiem un pazīstamiem.
45Un kad tie to neatrada, tad tie gāja atpakaļ uz Jeruzālemi, lai to meklētu.
46Un pēc trim dienām tie viņu atrada templī sēžam starp mācītājiem, tos klausoties un tos jautājot.
47Un visi, kas viņu dzirdēja, iztrūkušies brīnījās par viņa saprašanu un viņa atbildēm.
48Un viņu ieraudzījuši, vecāki pārbijās, un viņa māte uz to sacīja: „Mans dēls, kāpēc tu mums to esi darījis? Redzi, tavs tēvs un es, mēs tevi ar sāpēm esam meklējuši.“
49Bet viņš tiem atbildēja: „Kam jūs esat mani meklējuši? Vai nezinājāt, ka man jādarbojas sava Tēva lietās?“
50Bet tie neizprata uz viņiem sacīto vārdu.
51Un viņš nogāja tiem līdz uz Nācareti un bija tiem paklausīgs. Bet viņa māte visus šos vārdus paturēja savā sirdī.
52Un Jēzus pieņēmās gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem.
Currently Selected:
LŪKAS EVAŅG̒ELIJS 2: LTV1965
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.